18-02-2008
Narkotiku lietotāju problemātikai pievērsusies policija, paziņojot par aktīvu cīņu ar narkotiku izplatītājiem. Sabiedrība nevar nepamanīt šā darba rezultātus, jo paziņojumi presei seko cits
pēc cita. Jūsu uzmanībai raksts Neatkarīgajā Rīta Avīzē.
Latvijā desmitiem tūkstošu narkotiku lietotāju. Inga Paprde. 2008.02.16
Pieci tūkstoši, desmit vai divdesmit tūkstošu, vai vēl vairāk to, cik Latvijā
ir narkotiku lietotāju, konkrēti pateikt neņemas neviens. Ir oficiālā statistika
cik cilvēku ārstējušies no atkarības, cik cilvēkiem noteikta diagnoze, cik saņēmuši
rehabilitāciju, taču tā ataino tikai nelielu daļu narkotiku lietotāju. Narkotiku
lietotāju problemātikai pievērsusies policija, paziņojot par aktīvu cīņu ar narkotiku
izplatītājiem. Rīgā strauji pieaudzis ievesto narkotiku daudzums un narkotiku
lietotāju skaits. Pērn Rīgā policijai izdevies atsavināt 3,5 kilogramus kokaīna,
36 kilogramus marihuānas, 3636 tabletes dažādu sintētisko narkotisko vielu un
vairāk nekā kilogramu opiātu. Šie skaitļi ļoti krasi atšķiroties no iepriekšējā
gada, kad policija atsavināja daudz mazāk narkotiku. Tas, pēc Kriminālpolicijas
priekšnieka Inta Ķuža teiktā, esot rādītājs, ka pieaug lietotāju skaits. Ja situācija
šajā jomā nemainīsies, Rīga drīz varot kļūt par otru Nīderlandes galvaspilsētu
Amsterdamu, kur zeļ un plaukst narkotiku bizness un tās var iegādāties pavisam
brīvi. ANO attīstības programmas (UNODC) biroja vadītāja Latvijā Signe Rotberga
(biedrības HIV.LV labojums: ANO narkotiku un noziedzības biroja Baltijas valstīs
vadītāja) Neatkarīgajai atzina, ka, strādājot pie HIV ierobežošanas programmas,
bijis nepieciešams aplēst, cik Latvijā varētu būt intravenozo narkotiku lietotāju,
kas ir viena no HIV infekcijas riska grupām. "Precīzu skaitļu, protams, nav, tiek
lēsts, ka narkotiku lietotāju varētu būt no septiņiem līdz 22 tūkstošiem, mēs
pieturamies pie skaitļa 12 000 intravenozo narkotiku lietotāju," teica S. Rotberga.
Oficiālā statistika ir visai skopa. Kopš pirmā Latvijā reģistrētā pacienta 1976.
gadā līdz 2006. gadam ar dažādu vielu (izņemot alkohola un tabakas) izraisītu
atkarību ārstējušies 7318 pacienti. Pēc Narkoloģisko slimnieku un lietotāju reģistra
datiem, 2006. gadā uzskaitē bija 3754 pacienti ar psihoaktīvo vielu atkarības
un lietošanas diagnozi par 26 procentiem vairāk nekā 2005. gadā. Ārstētie pacienti
visbiežāk nosauc šādas narkotiskās vielas: heroīnu (33 procenti), amfetamīnus
(25 procenti) un marihuānu/hašišu (11 procenti). Iezīmējas tendence: kopš 2005.
gada pieaug slimnieku skaits, kuriem primāri ir heroīna radītas problēmas, un
šo narkotiku lietotāju grupa veido trešdaļu no visiem narkotiku lietotājiem. Heroīns
ir primārā viela galvenokārt 2034 veciem cilvēkiem, bet amfetamīni 1519 gadus
veciem jauniešiem, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) dati. Ļoti grūti
ir apkopot informāciju no Latvijas slimnīcām par tur ārstētiem narkotiku lietotājiem,
jo ne visi stacionāri aizpilda pacientu kartes un nosūta tās Rīgas Psihiatrijas
un narkoloģijas centram.
Atbilstoši narkotiku lietotāju pētījuma 2007. gada rezultātiem aprēķināts, ka
2006. gadā Latvijā bijuši 4794 problemātiskie narkotiku lietotāji no narkotikām
atkarīgie lietotāji, kas lieto smagās narkotikas ilgstoši un kam lietošanas dēļ
radušās sociālas problēmas. "Pieņemot, ka ārstēto pacientu skaits, par kuriem
netiek sūtīta informācija uz reģistru, nav mazāks par 50 procentiem, problemātisko
narkotiku lietotāju aptuvenais skaits varētu būt ne mazāks kā 9588," rēķināja
SVA pārstāve Laura Bundule. Narkotiku lietotāju aptaujas dati liecina, ka trešdaļa
intravenozo narkotiku lietotāju pirmoreiz narkotikas pamēģinājuši līdz 15 gadu
vecumam, 49 procenti 1519 gadu vecumā. Gados vecāki narkotiku lietotāji aptaujā
minējuši, ka pirmā viņu lietotā narkotika bijusi hanka (pagatavota no magonēm),
savukārt gados jaunākiem amfetamīni.
|