08-05-2008
A hepatīta uzliesmojums Latvijā. A hepatīts ir nopietna un ļoti lipīga infekcijas slimība, ko izraisa vīruss.
A hepatīta vīruss, vairojoties aknu šūnās, rada to iekaisumu un bojājumus, kuru
rezultātā iestājas aknu darbības traucējumi (dažkārt pat ļoti smagi). A hepatīta
vīrusam ir ļoti augsta pretestība un tas ļoti ātri izplatās, tāpēc ikviens, kam
nav imunitāte pret A hepatītu (ja nav izslimota šī slimība pagātnē vai nav veikta
vakcinācija), ir pakļauts iespējai ar to saslimt. Ar A hepatītu ik gadu pasaulē
inficējas 1,4 miljoni cilvēku. Eiropas u.c. attīstītajās valstīs hepatīta A gadījumi
reģistrēti retāk nekā trešās pasaules valstīs, un tas nozīmē, ka tur cilvēkiem
ir mazāka dabiskā imunitāte pret šo slimību. Tāpēc viņi jo vairāk ir pakļauti
slimības uzliesmojumam un vīrusa izplatībai sabiedrībā. Bērniem un pusaudžiem
A hepatīts visbiežāk norit bez ārējām izpausmēm, taču viņi, pašiem nezinot, var
inficēt pieaugušos. Pieaugušajiem A hepatīts norit smagākā formā - vīruss sākotnēji
izraisa drudzi, parādās izteikts nogurums, apetītes zudums, nelaba dūša un vemšana,
sāpes vēderā utt. Pēc vairākām dienām āda kļūst dzeltena, urīns - tumšs, bet izkārnījumi
- gaiši. Acu baltumi iegūst dzeltenīgu nokrāsu. Daudzi ar A hepatītu inficējušies
cilvēki slimību pārcieš smagi un vairāku nedēļu vai pat mēnešu garumā nav spējīgi
turpināt ierasto dienas, darba, uztura un brīvā laika pavadīšanas režīmu. Vairumā
gadījumu iespēja saslimt ar šo slimību palielinās līdz ar vecumu. Ļoti smagos
gadījumos (1%) A hepatīts var komplicēties ar masīvu aknu nekrozi un aknu komu,
kas beidzas ar nāvi. Aptuveni trešdaļa inficēto vecumā virs 40 gadiem tiek hospitalizēti.
Slimība izplatās sliktas higiēnas vai sanitārijas apstākļos - piemēram, ar inficētu
ēdienu vai ūdeni, peldoties piesārņotos baseinos vai ezeros, vai arī nonākot saskarsmē
ar inficētu cilvēku, kas pēc tualetes apmeklējuma nav nomazgājis rokas. Proti,
cilvēks nekad nevar zināt, kurā brīdī var saslimt un kādas tam būs sekas...
Hepatīts A ir viena no tām visizplatītākajām infekcijas slimībām, no kuras iespējams
pilnībā izvairīties vakcinējoties. Vakcīnas pret hepatītu A ir ļoti efektīvas
un drošas un ir pieejamas jau vairāk nekā 10 gadus. Vienu vakcinācijas kursu veido
divas injekcijas, kas nodrošina maksimālu aizsardzību. Vakcīna nodrošina imunitāti
pret A hepatīta vīrusu, ierosinot specifisku imūnreakciju jeb antivielu veidošanos.
Pret A hepatītu var tikt vakcinēti bērni, sākot no 1 gada vecuma. Viņi saņem vakcīnas
mazāku devu. No 16 gadu vecuma pusaudži saņem pieaugošiem cilvēkiem domātu devu.
Pēc primārās vakcinācijas ir ieteicama revakcinācija, lai nodrošinātu ilgstošu
aizsardzību. Revakcinācijas deva jāievada jebkurā laikā no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem,
bet vēlams 6 12 mēnešu laikā pēc primārās devas. Pētījumos ir konstatēts, ka
revakcinācijas deva, kas ievadīta periodā līdz 5 gadiem pēc primārās vakcinācijas,
rada līdzīgu antivielu līmeni kā revakcinācijas deva, kas ievadīta 6 12 mēnešu
laikā pēc primārās vakcinācijas. Pašreizējie dati neapstiprina revakcinācijas
nepieciešamību pēc 2 devu vakcinācijas kursa. Vakcīnas efektivitāte infekcijas
uzliesmojuma laikā ir novērtēta dažādās plašās kopienās (Slovākijā, ASV, Lielbritānijā,
Izraēlā un Itālijā). Šie pētījumi liecina, ka vakcinācija pārtrauc infekcijas
izplatību. 80% nodrošinājums ar vakcīnu pārtrauca infekcijas izplatību 4 8 nedēļu
laikā.
Ir pieejama arī kombinētā vakcīna pret A un B hepatītu, ko var saņemt no 16 gadu
vecuma, ievadot trīs devas: pirmo, pēc mēneša - otro, bet trešo sešus mēnešus
pēc pirmās devas. Pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas aizsardzība ir nodrošināta
uz visu mūžu.
|