Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
107631

Dr. Aþiòa: lîdzatbildîba un zinâðanas ir ïoti nozîmîgas
Apskatît komentârus (0)


19.08.2019


Avots: SPKC | «Infektoloìe Inga Aþiòa: jebkura veida nesterilas adatas izmantoðana, veicot invazîvâs skaistumkopðanas pakalpojumus, rada draudus veselîbai» | https://www.spkc.gov.lv/lv/aktualitates/preses-relizes/get/nid/707 |

Invazîvâs skaistumkopðanas pakalpojumi var bût saistîti ar augstu inficçðanâs risku ar daþâdâm dzîvîbai bîstamâm infekcijâm un iespçjamâm veselîbas komplikâcijâm. Par atbildîbu un riskiem, izvçloties invazîvâs skaistumkopðanas pakalpojumus, stâsta SIA „Rîgas Austrumu klîniskâs universitâtes slimnîcas” Latvijas Infektoloìijas centra Infektoloìijas poliklînikas vadîtâja, sertificçta infektoloìe, dermatoloìe un veneroloìe, Dr. med. Inga Aþiòa.

Lîdzatbildîba un zinâðanas ir ïoti nozîmîgas
“Ir kritiski svarîgi pievçrst sabiedrîbas uzmanîbu, informçjot par iespçjamajiem riskiem, veicot invazîvâs skaistumkopðanas procedûras nehigiçniskâ un pakalpojumam nepiemçrotâ vietâ. Pakalpojuma saòçmçja lîdzatbildîba ir ïoti nozîmîga, jo cilvçkiem paðiem ir jâdomâ par to, kur veikt manikîru vai taisît tetovçjumu un kâdus riskus tas var radît. Protams, viss jau var bût veiksmîgi, tas bûtu tikai apsveicami, bet tomçr riski pastâv vienmçr,” uzsver Dr. Inga Aþiòa.
Noteikti nevajag aizmirst, ka jebkura veida nesterilas adatas izmantoðana rada draudus veselîbai, bet krietni lielâks riska faktors pastâv, ja invazîvas manipulâcijas izvçlas veikt skaistumkopðanas procedûrâs, ignorçjot higiçnas prasîbas. “Esam novçrojuði, ka pacienti lielâkoties nav informçti par to, ka invazîvo skaistumkopðanas procedûru laikâ var inficçties ar B, C hepatîtu un citâm slimîbâm, tâpçc cilvçkiem pirms pakalpojuma sniedzçja izvçles vajadzçtu apdomâties, apzinâties riskus un tikai tad izvçlçties pareizâko un droðâko ceïu. Nereti diemþçl notiek otrâdi – procedûras veikðanai izvçlamies lçtâko, tuvâko, kâdu draudzeni, paziòu bez oficiâlâm atïaujâm, kas ne vienmçr ievçro visas obligâtâs higiçnas normas. Par to var nâkties dârgi samaksât,” stâsta Dr. Inga Aþiòa. 

Skaistuma procedûra var bût negaidîts risks veselîbai
Kad mçs saslimstam ar angînu, ir skaidrs, ka vakar saaukstçjâmies un jau ðodien ir jûtamas sliktas paðsajûtas izpausmes. Bet slimîbâm, ko iespçjams iegût invazîvo skaistumkopðanas pakalpojumu laikâ, inkubâcijas (apslçptais) periods ir salîdzinoði garð – lîdz pat pusgadam. Simptomi ir minimâli vai vispâr neesoði. Savukârt slimîbai 10-15 gadus noritot bez simptomiem, tas var novest  pat pie nopietniem aknu bojâjumiem, aknu cirozes un paaugstinâta aknu vçþa riska.
“Praksç bieþi saskaramies ar daþâdiem piemçriem, bet vçlos minçt vienu îpaðu gadîjumu, kas, cerams, liks aizdomâties un bût uzmanîgiem. Jauna meitene, stâjoties attiecîbâs un domâjot jau par ìimeni un laulîbâm, vçlçjâs pârbaudît savu veselîbu – veikt HIV testu, vîrushepatîtu B un C eksprestestu. Tâ rezultâtâ viòai tika atklâts C hepatîts. Izrâdîjâs, ka viòa pirms èetriem gadiem kopâ ar draudzeni gâjusi uz kâdu dzîvokli taisît tetovçjumu, kur, visticamâk, arî infekcija iegûta,” stâsta Dr. Inga Aþiòa. Ikvienam jâapzinâs, ka ðajos gadîjumos runa ir par ïoti nopietnâm slimîbâm, kas apdraud veselîbu un pat dzîvîbu. 

Kam jâpievçrð uzmanîba?
Îpaði svarîgi ir pievçrst uzmanîbu tam, lai skaistumkopðanas speciâlists ir reìistrçts un pârbaudîts, strâdâtu legâli un izmantotu tikai dezinficçtus instrumentus.
Par pakalpojuma sniedzçja legalitâti iespçjams pârliecinâties Veselîbas inspekcijas mâjaslapâ esoðajâ skaistumkopðanas speciâlistu datubâzç. Tas bûtu pirmais solis, kas jâveic pirms speciâlista izvçles.
“No 2016. gada 1. janvâra skaistumkopðanas un tetovçðanas pakalpojumu sniedzçjiem Ministru kabineta noteikumos ir noteiktas precîzas higiçnas prasîbas, kuras jâievçro. Pirmkârt, nonâkot pakalpojuma sniegðanas vietâ, par prasîbu ievçroðanu liecina telpas tîrîba, izlietnes esamîba, cimdu lietoðana un citas vizuâli novçrtçjamas pazîmes. Otrkârt, nevajag kautrçties jautât pakalpojuma sniedzçjam par instrumentu dezinfekciju.
Ðo risku apzinâðana un arî droðas procedûras ievçroðanas prasîbu noskaidroðana, protams, prasa papildu laiku, taèu tas var glâbt jûsu dzîvi un veselîbu,” Dr. Aþiòa aicina visus bût atbildîgiem un apzinâties iespçjamos riskus.
Ar kampaòas “Uzticies pârbaudot!” materiâliem un informâciju par bûtiskâkajâm droðîbas prasîbâm, kas jâievçro pakalpojumu sniedzçjam, kâ arî akciju “Tu vari man uzticçties!” iespçjams iepazîties ðajâ saitç>>> 




 
      Atpakaï

atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:




Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA