AKTUALITĀTES
   
45388

Kontagiozais molusks
Apskatīt komentārus (0)


24.05.2014


Avots: REVDI PM http://www.revdi.lv/lat/zabolevanija/mollusc/
Kontagiozais molusks – dermatoloģiska vīrusa saslimšana, visbiežāk novērojama bērniem. Saslimšanu izraisa kontagiozā moluska vīruss (MCV), MCV – apjomīgs vīruss ar divu virkņu DNS, kas pieskaitāms Poxviridae dzimtai (baku grupa) un sastopams visā pasaulē. Līdzīgi kā citiem šīs dzimtas vīrusiem MCV nav raksturīgs ilgstošs latents stāvoklis, tomēr, pateicoties specifisku vīrusa olbaltumvielu sintēzei, tam izdodas izvairīties no imūnsistēmas kontroles. Ir zināmi divu vīrusa veidi. Tomēr līdz šim brīdim izdalīt vīrusu šūnu kultūrās nav izdevies. Veicot elektronisko mikroskopiju tas nav atšķirams no citiem poksvīrusiem. Visbiežāk slimības ierosinātājs ir 1. tipa kontagiozā moluska vīruss. Ar HIV inficētajiem saslimšanu parasti izraisa 2. tipa kontagiozā moluska vīruss. Tai pat laikā slimības morfoloģiskās izpausmes abu veidu vīrusiem ir vienādas.
Inficēšanās mehānisms
Infekcija tiek nodota tiešā kontaktā ar saslimušajiem vai caur viņu lietotajiem personīgās higiēnas priekšmetiem (švammes, sūkļi, dvieļi u.c.). Vīruss saglabājas dzīvojamo telpu putekļos, nereti tiek novēroti epidēmijas uzliesmojumi bērnu kolektīvos. Nereti inficēšanās, īpaši bērnu inficēšanās, notiek peldbaseinos. Moluska rašanos veicina personīgās un dzīvojamo telpu higiēnas noteikumu neievērošana, kā arī slimības, kas pazemina organisma aizsardzības spējas (aprakstīti arī kontagiozā moluska gadījumi arī vidējās paaudzes un vecāka gadagājuma cilvēkiem ar alerģiskām slimībām vai imūndeficīta stāvokļiem un tiem, kas ilgstoši lietojuši hormonālos un citostatiskos preparātus). Iespējama inficēšanās seksuālu kontaktu ceļā.
Diagnostika
Kontagiozā moluska diagnoze tiek noteikta, pamatojoties uz klīnisko ainu. Nepieciešamības gadījumā tiek veikta mikroskopiska izpēte (uztriepi gatavo no atdalāmās ragveida masas; pēc Grama krāsas redzami citoplazmatiski ietvērumi šūnu iekšienē – molusku šūnas) vai vīrusa DNS identifikācija ar polimerizācijas ķēdes reakcijas palīdzību. HIV infekcijas gadījumā, lai novērstu dziļas mikozes, parādīta biopsija. Diferenciālo diagnozi veic ar kārpām, sarkanplakano mezgliņēdi, daudzveidīgas formas keratoakantomām.
Simptomi un norise
Inkubācijas periods ilgst no 2 nedēļām līdz 6 mēnešiem. Uz ādas parādās gludi, spīdīgi, gandrīz caurspīdīgi, rozā vai pelēkdzelteni, skaidri iezīmēti, kupolveida, apaļi vai ovāli mezgliņi no 1-2 mm līdz 10 mm diametrā. Maksimālo izmēru mezgliņi var sasniegt slimības norises 6-12 mēnešu laikā. Raksturīga pašā centrā nabveidīga ieplaka. Elementu skaits var būt dažāds – no atsevišķiem, uz sejas, kakla, krūtīm, locītavām, delnu virspuses biežāk izvietotiem, līdz daudziem, nekonsekventi izkaisītiem uz visas ādas virsmas vai sagrupēti atsevišķos puduros. Dažreiz kontagiozais molusks rodas vietās, kur āda ir traumēta. Dzimumceļā iegūta izsitumu infekcija var būt izvietota uz kaunuma, dzimumorgāniem, gūžu iekšpusē. Subjektīvu izjūtu nav. Dažreiz izsitumi saplūst nelīdzenos, augoņveidīgos veidojumos („gigantiskais molusks”). Kontagiozes moluska mezgliņiem ir raksturīga bālganas, putrveidīgas masas izdalīšanās no papulas centrālās ieplakas pēc saspiešanas ar pinceti.
Slimniekiem ar normālu imunitāti slimības ārstēšana var ilgt vairākus mēnešus vai pat ilgāk, bez tam daži elementi var pazust paši (īpaši pēc sastrutošanas), citi rasties iepriekš neskartās vietās. Ar HIV inficētajiem kontagiozais molusks norit smagāk un izpaužas ar simtiem sīku vai „gigantisku” elementu uz sejas, slimnieku izķēmojot, slimība bieži izplatās skūšanās laikā un neārstējot neatlaidīgi progresē, radot kosmētiskus defektus (īpaši uz sejas).
Ārstēšana un profilakse
Ārstēšana tiek veikta ambulatori. Katrs moluska elements tiek rūpīgi iztīrīts ar ķirurģisko pinceti, elektrokoagulāciju vai izkasot ar asu Folkmaņa karotīti un pēc tam sasmērējot skartās vietas ar joda-spirta šķīdumu, kas piesātināts ar kālija permanganāta šķīdumu. Prognoze ir labvēlīga. Izplatītu slimības formu gadījumā ieteicami pretvīrusu līdzekļi. Kriodestrukcija ir efektīva, taču tai nepieciešami atkārtoti seansi ar 3-4 nedēļu intervālu. Lai novērstu recidīvus pēc iztīrīšanas, ieteicams skartās vietas apstrādāt ar „Epigen” aerosolu.
Kontagiozā moluska profilakse ir izvairīšanās no kontakta ar slimniekiem. Bērnu, kuram diagnosticēts kontagiozais molusks, jāizolē no bērnu kolektīva, līdz notikusi pilnīga izveseļošanās. Ar HIV inficētajiem ar izsitumiem uz sejas ieteicams skūties retāk un ataudzēt bārdu.
********************************************************
Kontagiozais molusks. Avots: Dermatovenerologa dr. J.Paļčiha mājaslapa 
http://venerologs.lv/dermatologija/contagmol.html 
Kontagiozais molusks (Molluscum contagiosum) – dermatoloģiska vīrusa saslimšana, kas izpaužas ar specifiskiem veidojumiem uz ādas mezgliņu (papulu) veidā, kuru izmērs ir no 1 līdz 10mm. Ierosinātājs ir vīrus, kas pieder pie poksvīrusu dzimtas. Kontagiozais molusks var skart kā bērnus (pārsvarā vecumā no viena līdz astoņiem gadiem), tā pieaugušos. Saslimšana bieži parādās cilvēkiem, kuriem ir novājināta imūnsistēma.
Etioloģija
Slimību izraisa DNK- saturošs baku grupas, proksvīrusu dzimtas vīruss. Vīruss skar tikai cilvēkus, dzīvniekiem tas netiek nodots. Uz doto brīdi nosaka 4 kontagiozā moluska tipus- MCV-1, MCV-2, MCV-3, MCV-4. Visbiežāk sastopams ir MCV-1 tips, MCV-2 biežāk atklāj pieaugušajiem.
Inficēšanās ar kontagiozo molusku notiek tiešā kontakta ceļā, saskaroties ar slimā cilvēka bojāto ādu. Pieaugušie pārsvarā inficējas dzimumceļā. Inficēšanās caur sadzīves priekšmetiem ir maz iespējama.
Izsitumu lokalizācija ir atkarīga no tā, kādi ādas apgabali tika inficēti. Dzimumkontaktu gadījumos raksturīga lokalizācija uz ģenitālijām.
Klīniskā aina
Inkubācijas periods ilgst no 2 nedēļām līdz 6 mēnešiem. Uz ādas parādās daudzskaitlīgi, sīki, blīvi, puslodes veida izsitumi, parasti 1-5mm, normālas ādas nokrāsā, vaska-ķermeņa  vai rozā krāsā, bieži ar nabveidīgu ieplaku centrā, elementi ir pildīti ar bālgani- „putrveidīgu” masu. Ar laiku daži elementi tiek inficēti un iegūst strutainu augoņu izskatu.
Izsitumu elementi izvietojas grupās vai izkaisīti. Parastās atrašanās vietas- seja, kakls, krūtis, paduses, delnu virspuse, apakšdelms, kaunums, ārējie dzimumorgāni, gūžu iekšpuse. Pieaugušajiem, kuri inficējās dzimukontakta laikā, kā likums, izsitumi lokalizējas starpenē un uz ārējiem dzimumorgāniem.  
HIV inficētiem cilvēkiem izsitumi parasti lokalizējas uz sejas. Šādā gadījumā skūšanās veicina infekcijas izplatīšanos.
Izsitumu izplatīšanās un recidivējoša slimības gaita tiek novērota pacientiem ar traucētu imūnās sistēmas funkciju, iedzimtiem imunitātes traucējumiem, slimniekiem ar atopisko dermatītu, asins saslimšanām, imūnsupresīvo preparātu lietošanas laikā.
Ārstēšana
Ārstēšana ir elementu noņemšana. Procedūru ir jāveic pie speciālista, sterilos apstākļos, nepieciešamības gadījumā lietojot lokālo anestēziju.
Var izmantot diatermokoagulāciju, krioterapiju, lāzerterapiju. Lokāli tiek pielietots tretinoīns, kantaridīns, podofilīns.
Pēc iztīrīšanas veidojumi var vēl kādu laiku parādīties. Tos ir jāņem nost tik ilgi, kamēr tie pilnībā izzūd.
Tāpat kā pie citām infekciju saslimšanām regulāri jāmaina apakšveļā un gultasveļā.
Dažiem pacientiem saslimšana var patstāvīgi pāriet pusgada laikā.
Kontagiozais molusks bojā tikai ādu un pilnībā pazūd pēc pēdējā veidojuma noņemšana. Imunitāte pret šo vīrusu ir īslaicīga, un cilvēks var inficēties atkārtoti.
Profilakse
Personiskās un sabiedriskās higiēnas ievērošana.
Ir jāatceras, ka starp pieaugušajiem šo slimību bieži konstatē HIV inficētajiem. Tādēļ vēlams papildus veikt HIV testu.




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Gaismas iela 19 k-8, Ķekava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2123, Latvija

Logo +371 26062077
Logo apvieniba@apvienibahiv.lv