Biedrība "Apvienība HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
33188

Par Eiropas Savienības Vienotās patentu tiesas izveidi
Apskatīt komentārus (0)


12.02.2013


Informatīvais ziņojums
Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma parakstīšanu
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Padomes Ģenerālsekretariāts 2013. gada 11. janvārī ir informējis, ka 2013. gada 19. februārī tiks atvērts parakstīšanai Vienotās patentu tiesas izveides nolīgums.
Jau 10 gadus ES līmenī norisinās darbs, lai izveidotu vienotu ES patentu aizsardzības sistēmu. Vienotās patentu aizsardzības sistēmas mērķis ir izveidot visā ES vienotu, vienkāršāku, efektīvāku un lētāku patenta piešķiršanas un aizsardzības sistēmu, paverot iespējas saņemt patentu tiem uzņēmumiem, kam iepriekš finansiālu apstākļu dēļ nebija iespēju savu izgudrojumu patentēt.
Vienotās patentu sistēmas elementi ir ES patents, ES patenta tulkošana un vienota patentu tiesvedības sistēma. Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē 2011. gada 10. martā 25 ES dalībvalstis atbalstīja ciešākas sadarbības izveidi ES patenta un tā tulkošanas kārtības izstrādei. Ciešākas sadarbības mehānismā ir iesaistījušās 25 ES dalībvalstis, tai skaitā Latvija. Nav iesaistījušās Itālija un Spānija, kuras šobrīd ir iesniegušas Eiropas Savienības Tiesā prasību par Padomes 2011. gada 10. marta lēmuma 2011/167/ES, ar ko atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentu aizsardzības izveidi, atcelšanu.
2011. gada 27. jūnija ārkārtas Konkurētspējas ministru padomē dalībvalstis ciešākas sadarbības ietvaros vienojās par regulas, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi (turpmāk – Patentaizsardzības regula) un regulas, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi ciktāl tas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību (turpmāk – Tulkošanas regula) priekšlikumiem, lai izveidotu vienotu patentaizsardzības sistēmu un tai piemērojamo tulkošanas kārtību.
Tulkošanas regula kā mērķi izvirza tulkošanas procedūras vienkāršību, ekonomisko izdevīgumu, kā arī to, ka tulkošanas kārtībai būtu jānodrošina juridiskā noteiktība un jāveicina inovācijas. Vienotā spēka Eiropas patenta (turpmāk – Vienotais patents) tulkošanas kārtība tiek veidota uz Eiropas Patentu iestādes (turpmāk – EPI) procedūras bāzes. Minētās kārtības mērķis ir panākt vajadzīgo līdzsvaru starp uzņēmēju un sabiedrības interesēm procedūru izmaksu un tehniskās informācijas pieejamības ziņā. Lai atvieglotu piekļuvi Vienotajiem patentiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk – MVU), pieteikuma iesniedzējiem būs iespēja iesniegt savus patenta pieteikumus EPI jebkurā ES oficiālajā valodā.
Vienotais patents automātiski būs spēkā visās 25 ciešākas sadarbības mehānisma dalībvalstīs. Šobrīd Eiropas patents ir jāapstiprina katrā valstī atsevišķi, ievērojot katras valsts nacionālā tiesiskā regulējuma prasības, tostarp arī tulkošanas prasības. Bez tam šāda kārtība ir ekonomiski neizdevīga, jo īpaši MVU. Pašlaik viena Eiropas patenta apstiprināšana daļā no ES dalībvalstīm izmaksā EUR 20 000, no kuriem aptuveni EUR 14 000 ir tulkošanas izmaksas vien. Ar Vienotā patenta izveidi 25 dalībvalstis aptveroša Eiropas patenta izmaksas nepārsniegtu aptuveni EUR 6 200, un to tulkošanas izmaksas veidotu aptuveni tikai 10 % no šīs summas.
Lai nodrošinātu Patentaizsardzības un Tulkošanas regulu darbību un piemērošanu praksē, un sasniegtu vienotās patentaizsardzības mērķi, nepieciešams izveidot tiesu, kura būtu kompetenta izskatīt strīdus, kas izriet no vienotās patentaizsardzības sistēmas. Lai uzsāktu darbu pie tiesvedības sistēmas izveides, ES Padome 2011. gada 14. jūnijā nāca klajā ar Vienotās Patentu tiesas izveides nolīguma projektu. Šī nolīguma mērķis ir izveidot patentu tiesvedības sistēmu, lai samazinātu esošās izmaksas un komplicētību, ko rada vienlaicīga strīdu izskatīšana vairākās dalībvalstīs, un garantētu tiesisko noteiktību, novēršot pretrunīgus spriedumus. Šai tiesai būs ekskluzīva kompetence attiecībā uz Eiropas patentu un Vienoto patentu, ko piešķir EPI, aizsardzību. Līdz ar to regulu piemērošana praksē nav iespējama bez Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma.
Vienotā patentu tiesa tiek plānota kā specializēta patentu tiesa, kuras spriedumiem būs spēks visās Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma dalībvalstu teritorijās. Vienotās Patentu tiesas izveides nolīgums tiks slēgts starp ES, tās dalībvalstīm un trešajām valstīm, kuras ir 1973. gada 5. oktobra Konvencijas par Eiropas Patentu piešķiršanu līgumslēdzējas valstis.
Vienotās patentu tiesas nolīgums ietver šādus noteikumus: vispārīgie noteikumi, institucionālie noteikumi, Patentu tiesas tiesneši, ES normatīvo aktu pārākums (primacy), piemērojamās materiālās normas, tiesas jurisdikcija un spriedumu sekas, patentu mediācija (mediation) un šķīrējtiesas centrs, finanšu noteikumi, procesa noteikumi, tiesvedības valodas, tiesvedības procedūras, tiesas pilnvaras, pārsūdzība, nolēmumi, līguma projekta izpilde un nosacījumi par darbības uzsākšanu.
Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma 6. un 7. pants nosaka, ka Vienotās patentu tiesas sistēmu veidos Pirmās instances tiesa, kurā ietilpst Centrālā nodaļa, kā arī vietējās un reģionālās nodaļas dalībvalstīs, un Apelācijas tiesa. Centrālā nodaļa atradīsies Parīzē, Minhenē un Londonā. Katrai nodaļai saskaņā ar Vienotās patentu tiesas nolīguma II pielikumu būs sava kompetence, kas atkarīga no lietu iedalījuma, kura pamatā ir Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas noteikto starptautisko patentu klasifikācijas sistēma.
Paredzēts, ka vietējo nodaļu var veidot ikviena dalībvalsts, kas to vēlas, bet papildu vietējās nodaļas var izveidot dalībvalsts, kurā tiek ierosināts vismaz simts patentu lietas gadā triju secīgu gadu laikā. Latvija neparedz veidot vietējo nodaļu, jo nav prognozējams pietiekama daudzuma lietu skaits.
 Reģionālo nodaļu atbilstoši Vienotās patentu tiesas statūtiem izveido divu vai vairāku dalībvalstu vajadzībām pēc to lūguma. Minētās dalībvalstis izraugās attiecīgās nodaļas atrašanās vietu. Latvija var apsvērt reģionālās nodaļas veidošanu Latvijā. Pēc Vienotās Patentu tiesas izveides nolīguma parakstīšanas tiks uzsāktas sarunas ar citām dalībvalstīm, kā rezultātā tiks izvērtēta iestāšanās par reģionālās nodaļas izveidošanas nepieciešamību. Ja tiks izlemts veidot šādu nodaļu, būs nepieciešams arī izvērtēt finansiālo ietekmi un atbilstību Latvijas nacionālajam normatīvajam regulējumam. Ņemot vērā iepriekš minēto, Tieslietu ministrija virzīs Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu ratifikācijai tikai pēc lēmuma par reģionālās nodaļas izveidi pieņemšanas.
Ņemot vērā, ka Patentaizsardzības regulas īstenošanai ir nepieciešams izveidot Vienoto patentu tiesu, visas ciešākas sadarbības mehānisma dalībvalstis ir aicinātas parakstīt Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu. Tā kā uz minētā nolīguma pamata varētu tikt uzsāktas darbības tiesas izveidei  un tās darbības nodrošināšanai, līdz ar Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma parakstīšanu dalībvalstis parāda savu gatavību sasniegt izvirzīto mērķi vienotas patenttiesvedības izveidei un līdz ar to lētākas un pieejamākas patentēšanas ieviešanai, kas ir būtiska inovāciju attīstībai un izaugsmei kopumā, veicinot uzņēmumu konkurētspēju Eiropas tirgū. Ņemot vērā, ka tikai pēc Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma parakstīšanas var tikt uzsāktas aktivitātes tiesas izveidošanai, kā arī sarunas par reģionālās nodaļas veidošanu, nepieciešams parakstīt Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu. Savukārt likums, ar kuru Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu apstiprina, kā arī citi nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos tiks virzīti pēc lēmuma par Latvijas dalību reģionālajā nodaļā pieņemšanas.
Vienotās patentu tiesas izveides nolīgums tika izstrādāts ES Padomes ietvaros, 2012. gada 10. decembrī Konkurētspējas ministru padomē dalībvalstu ministri pauda atbalstu nolīguma tekstam, kā arī 11.decembrī nolīgums, kā arī pārējie Vienotās patentu tiesas sistēmas elementi tika atbalstīti Eiropas Parlamenta plenārsēdē. Vienlaikus, ņemot vērā to, ka nolīgums paredz vienošanos starp valstīm, tad ir nepieciešama tā parakstīšana un ratifikācija. Diskusiju ietvaros ES Padomē Latvija konsekventi ir paudusi atbalstu Vienotās patentu sistēmas izveidei, tādējādi Tieslietu ministrija rosina veikt Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma parakstīšanu 2013. gada 19. februārī. Līdz ar to ir nepieciešama Ministru prezidenta pilnvara par tieslietu ministra pilnvarošanu parakstīt Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu.
Tieslietu ministrs J.Bordāns
***********************************************
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDES PROTOKOLLĒMUMS
1. Pieņemt zināšanai tieslietu ministra iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Atbalstīt Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma parakstīšanu.
3. Pilnvarot tieslietu ministru J.Bordānu parakstīt Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu.
Ministru prezidents V.Dombrovskis




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA