Pasaulē tiek strādāts pie 13 jaunradītām TB kandidātvakcīnām
Apskatīt komentārus (0)
08.04.2015
Avots: NRA.lv | Inga Paparde |"Pasaule gaida jaunu tuberkulozes vakcīnu" | 8. aprīlis | http://nra.lv/veseliba/138021-pasaule-gaida-jaunu-tuberkulozes-vakcinu.htm |
Jau gadu desmitiem pasaulē cenšas radīt jaunu tuberkulozes vakcīnu, jo esošo var dēvēt pat vakcīnu vecmāmiņu. Tā ir radīta pirms gandrīz simt gadiem un diemžēl nepasargā vakcinētos no saslimstības ar tuberkulozi, bet būtiski tā pasargā no smagākajām slimības formām, kas var būt nāvējošas bērnam.
Pašlaik pasaulē tiek strādāts pie 13 jaunradītām kandidātvakcīnām, taču, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) prognozēm, kāda no tām ārstu rīcībā varētu nonākt ne agrāk kā 2020.2023. gadā.
Rīgā notikušajā starptautiskajā konferencē par tuberkulozi vairāki augsta līmeņa eksperti diskusijās minēja, cik būtiski veltīt pietiekami investīciju un resursu tuberkulozes vakcīnas izstrādei un medikamentu pilnveidošanai un attīstībai. Pašlaik tuberkulozes pacientam jārēķinās ar ilgstošu ārstēšanu (tas atkarīgs arī no tā, cik labi slimība padodas ārstēšanai) sešu līdz pat trīsdesmit mēnešu garumā. Tāpat nav pieejamu īpaši bērniem adaptētu medikamentu tuberkulozes ārstēšanā. Eksperti norādīja, ka Eiropas mērķis ir tādi medikamenti, ar kuriem ārstēšanās kurss tiktu samazināts pat līdz 24 mēnešiem. Šo mērķi Eiropai vajadzētu sasniegt līdz 2020. gadam.
Vakcīna vecvecmāmiņa
«Esošā tuberkulozes vakcīna radīta pirms simt gadiem, un 1921. gadā to pirmoreiz izmantoja bērna vakcinācijai. Un tā joprojām ir tā pati vakcīna, ko mēs šodien izmantojam,» Neatkarīgajai saka Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas Bērnu nodaļas ārste Iveta Ozere. «Ddiemžēl šī vakcīna nepasargā no inficēšanās ar tuberkulozes izraisītāju, taču svarīgi, ka mums vispār šāda vakcīna ir, jo tā pasargā bērnus no smagākajām tuberkulozes formām.» Tuberkulozes vakcīna ir senākā no vakcīnām, kuras pašlaik izmanto vakcinēšanā. Gadu desmitiem, kopš divi franču ārsti izgudroja šo vakcīnu (viņu iniciāļi ir šīs vakcīnas saīsinātajā nosaukumā BCG jeb Bacille CalmetteGuerin), zinātnieki strādā pie jaunas vakcīnas, lai radītu efektīvāku vakcīnu, kas pasargātu vispār no inficēšanās ar tuberkulozi un kurai nebūtu nevēlamu blakusparādību. Pašlaik zinātnieki strādā kopumā pie 13 dažādām vakcīnām. Viena no vakcīnām, kura pēc ilgstošiem pētījumiem 2011. gadā izvirzījās citu kandidātvakcīnu priekšā, tomēr izrādījās neefektīva. Tuvākais laiks, kad, saskaņā ar PVO aplēsēm, varētu parādīties jauna vakcīna, ir 2020.2023. gads. «Tuberkulozes izraisītājs mikrobaktērija ir ļoti sarežģīta, tai ir īpatnēja DNS struktūra, un jāņem vērā, ka tā jau tūkstošiem gadu dzīvo mums līdzās un gan baktērija, gan cilvēka organisms ir viens otram pielāgojušies,» iemeslus, kāpēc tik ilgstoši nav izdevies radīt iedarbīgu vakcīnu, skaidro I. Ozere. Tuberkulozes baktērija arī gadu gaitā mutē, mainās, kā arī tās iedarbība uz cilvēka organismu atkarīga no imūnsistēmas atbildes. Kā zināms, ne visi cilvēki, nonākot saskarsmē ar tuberkulozes baktēriju, saslimst, daļa paliek tikai šīs baktērijas nēsātāji. Dati liecina, ka apmēram 30 procenti cilvēku, kuri nonākuši kontaktā ar tuberkulozi, inficējas, bet pieci procenti saslimst. Pārējiem veidojas latenta tuberkulozes infekcija. Tātad starp tuberkulozes izraisītāju un cilvēku nepārtraukti notiek mijiedarbība.
Pēc 10 gadiem saslims uz pusi mazāk
Eiropas ekspertu un politiķu apņemšanās cīņai pret tuberkulozi iekļautas Rīgas vārdā nosauktā deklarācijā. Tā paredz līdz 2025. gadam Eiropā samazināt saslimstību ar tuberkulozi par 50 procentiem, bet nāves gadījumu skaitu par 75 procentiem. Veselības ministrs Guntis Belēvičs norāda, ka Latvijā pašlaik ar tuberkulozi slimo 38,8 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju. Ministra apņemšanās ir samazināt šo skaitli līdz 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, lai Latvija izkļūtu no to valstu saraksta, kurās saslimstība ar tuberkulozi ir augsta. Latvija pašlaik diemžēl Eiropā ieņem augsto trešo vietu pēc tuberkulozes saslimstības izplatības aiz Lietuvas un Rumānijas.
Tuberkulozes pacientu ārstēšana Latvijā pilnībā tiek apmaksāta no valsts budžeta. G. Belēvičs norāda, ka viena pacienta ārstēšana izmaksā ap 15 000 eiro, bet multirezistentas tuberkulozes gadījumā desmit reizes vairāk. Savukārt īpaši rezistentas tuberkulozes pacienta ārstēšana ir visdārgākā ap pusmiljonu eiro. Latvijā pērn vairāk nekā 50 pacientiem atklāta multirezistenta tuberkuloze (šā gada pirmajos divos mēnešos astoņiem). PVO Eiropas reģionālā biroja vadītāja Žužanna Jākaba pastāstīja, ka tieši Eiropā tiek atklāts lielākais skaits multirezistentās tuberkulozes saslimšanas gadījumu. «Katru dienu Eiropā 1000 cilvēku saslimst ar tuberkulozi, bet 38 000 pacientu gadā nomirst,» teica Ž. Jākaba, uzsverot, ka pēdējo desmit gadu laikā panāktais progress tuberkulozes izplatības samazināšanā nav pietiekams un situāciju joprojām var uzskatīt par sliktu.
Multirezistenta tur, kur ir zāles
«Multirezistentās tuberkulozes izplatība tieši attīstītajās valstīs ir izskaidrojama ar ārstēšanas pieejamību,» skaidro ārste I. Ozere. Rezistence pret medikamentiem var veidoties tur, kur ir pieejami medikamenti. Nepareizi, neregulāri lietojot zāles vai nepabeidzot ārstēšanas kursu, tuberkuloze kļūst grūtāk ārstējama, veidojas pret zālēm rezistentas formas, un tad ārstēšanā jāizmanto sarežģītākas medikamentu shēmas. I. Ozere gan uzsver, ka Latvijā tuberkulozes ārstēšanā ir ļoti stingra kārtība, piemēram, ja pacients ārstējas ambulatori, medikamenti tiek izsniegti un tie jāiedzer mediķu klātbūtnē.
Pacientu gatavību ārstēties un izārstēties, pat ja tas prasa vairākus gadus, ietekmē līdzestība tas nozīmē līdzdalību, zināšanas un atbildību. Taču arī modernāki medikamenti, ar kuriem varētu izārstēties dažos mēnešos, pacientus stimulētu ārstēties apzinīgāk. Tieši pēdējos divos gados tuberkulozes ārstēšanā ir notikusi revolūcija, pēc 40 gadu klusuma pacientiem ir pieejami divi jauni efektīvi medikamenti.
I. Ozere uzsver, ka tas ir ļoti nozīmīgs sasniegums tuberkulozes ārstēšanā, tikai attiecībā par īsākiem ārstēšanās kursiem, par kuriem sapņo gan pacienti, gan ārsti, attiecībā uz šiem medikamentiem vēl jāveic pētījumi. Tāpat mediķi un mazo pacientu vecāki ir ļoti ieinteresēti, lai tiktu radītas bērniem piemērotas zāļu formas. «Pašlaik bērni lieto tās pašas pieaugušo zāles, tikai sadalot mazākās daļās, saberžot tabletes, nav, piemēram, sīrupu,» saka I. Ozere. Līdz šim farmācijas industrijai neesot bijis intereses radīt tieši bērniem piemērotas zāļu formas, tāpat otrs iemesls ir sīrupu kā medikamentu farmakoloģiskās īpašības, kuras vēl tiek pētītas.
Atpakaļ