Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
34836

Spriedîs par pusaudþu veselîbu
Apskatît komentârus (0)


21.04.2013


Tajâ tiks apskatîtas tâdas tçmas kâ bçrnu un jaunieðu veselîbas stratçìija, tâs instrumenti un to analîze. Tâpat tiks runâts par pusaudþu garîgo veselîbu un prezentçti labâs prakses piemçri Latvijâ.
Konferences norisinâsies Rîgas Stradiòa universitâtes aulâ, Dzirciema ielâ 16, plkst. 9:00 - 16:00.
Pasâkumu vadîs PVO Latvijas pârstâvniecîbas vadîtâja Aiga Rûrâne un Slimîbu Profilakses un kontroles centra direktore Inga Ðmate.
Konferences atklâðanâ piedalîsies Veselîbas ministre, Ingrîda Circene, Izglîtîbas un zinâtnes ministrs, Roberts Íîlis, Pasaules Veselîbas organizâcijas Neinfekcijas slimîbu un veselîbas veicinâðanas Bçrnu un pusaudþu veselîbas un attîstîbas programmas vadîtâja p.i., Vivian Barnekow, kâ arî RSU rektors, Jânis Gardovskis.
Konferences pirmajâ daïâ uzstâsies vairâki Latvijas un ârvalstu speciâlisti, savukârt otrâ daïa tiks veltîta paneïduskusijai, kurâ piedalîsies vairâku ministriju, Latvijas Paðvaldîbu savienîbas, kâ arî Skolçnu paðpârvaldes pârstâvji.
***************************************************
Veselîbas Ministrijas (VM) sagatavotajâ informatîvajâ ziòojumâ norâdîts, ka Latvijas bçrnu veselîbas paradumi daudzos râdîtâjos vçrtçjami kâ slikti, atseviðíos râdîtâjos – piemçram, atkarîbu izplatîba, mazkustîgs dzîvesveids, traumatisms, fiziska un emocionâla vardarbîba starp vienaudþiem – tie ir vieni no sliktâkajiem starp 39 Eiropas reìiona valstîm*. Tâdçï VM piedâvâ ar 2014./2015.mâcîbu gadu veselîbas mâcîbu iekïaut kâ obligâtu mâcîbu priekðmetu vidusskolâs un profesionâlâs izglîtîbas iestâdçs. Tâpat tiek ierosinâts pamatskolâs izvçrtçt un pilnveidot mâcîbu priekðmeta „Sociâlâs zinîbas” saturu, kâ arî veikt regulâru skolçnu zinâðanu, prasmju un attieksmju diagnostiku par veselîbas izglîtîbas jautâjumiem.
Ziòojumâ uzsvçrts, ka veselîbai nelabvçlîgo paradumu izplatîba bçrnu un jaunieðu vidû ir atkarîga no daþâdiem faktoriem – ìimenes, apkârtçjâs vides, sociâlekonomiskiem faktoriem, plaðsaziòas lîdzekïos atrodamâs informâcijas, vienaudþiem, tâdçï arî informâcija par veselîbas jautâjumiem skolçniem ir jâsniedz caur daþâdiem informâcijas kanâliem - gan caur ìimeni, gan skolu, gan plaðsaziòas lîdzekïiem. Vienlaikus VM norâda, ka tikai ar sabiedrîbas izglîtoðanas pasâkumiem (kampaòâm), kâ tas notiek paðlaik, nav iespçjams panâkt veselîga dzîvesveida paradumu izveidoðanos bçrniem un jaunieðiem. Daudz efektîvâkas ir izglîtîbas procesâ iegûtâs zinâðanas un prasmes, jo tâdâ veidâ informâcija tiek sniegta mçrítiecîgi un nepârtraukti. Tâdçï veselîbas mâcîbas priekðmetam bûtu jâbût obligâtam gan vidusskolâs, gan profesionâlâs izglîtîbas iestâdçs.
Ministru kabineta komitejas sçdç 08. aprîlî tika atzîts, ka sliktie bçrnu un jaunieðu veselîbas râdîtâji, kâ arî  neveselîgie paradumi ir bûtiska problçma, kurai nepiecieðams komplekss risinâjums. Tika nolemts, ka Veselîbas ministrija sadarbîbâ ar Izglîtîbas un zinâtnes ministriju precizçs protokollçmumu, kurâ noteiks, ka profesionâlâs izglîtîbas mâcîbu programmâs varçtu tikt ieviests atseviðís veselîbas izglîtîbas modulis, bet integrçtajâ mâcîbu saturâ sâkumskolai, pamatskolai un vidusskolai tiks ieviesti uzlabojumi, apmâcîbâ precîzâk fokusçjoties uz veselîbas un sporta jautâjumiem.




 
      Atpakaï

atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:




Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA