Biedrība "Apvienība HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   

Valdība atkārtoti skatīs Sabiedrības veselības pamatnostādņes
Apskatīt komentārus (0)


24.09.2011


Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.-2017.gadam kopsavilkums

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) ir mērķtiecīgi īstenotas sabiedrības veselības politikas kārtējais etaps un 2001.gadā Ministru kabinetā apstiprinātās Sabiedrības veselības stratēģijas un tās rīcības programmas 2004.-2010.gadam turpinājums.
Sabiedrības veselības stratēģijas 2001.-2010.gadam vispārējais mērķis bija – sasniegt 95% no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vidējā jaundzimušo paredzamā mūža ilguma. Mērķis netika sasniegts - 2009.gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums sasniedza 92% no ES vidējā jaundzimušo paredzamā mūža ilguma un šis rādītājs joprojām būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja.
Jāatzīmē arī vidējā jaundzimušo paredzamā mūža ilguma būtiskās atšķirības starp dzimumiem. 2010.gadā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 9,6 gadus īsāks nekā sievietēm. Tas norāda uz pārlieku augstiem Latvijas vīriešu mirstības rādītājiem. Standartizētie mirstības rādītāji liecina, ka Latvijā 48% vīriešu nomirst vecumā līdz 65 gadiem (sievietes 28%), savukārt ES vecumā līdz 65 gadiem nomirst tikai 29% vīriešu.

Situācijas apraksts
Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir neinfekcijas slimības: asinsrites sistēmas slimības 53,8%, ļaundabīgie audzēji 19,9% un ārējie nāves cēloņi 7,2%.
Neinfekcijas slimību attīstību lielā mērā ietekmē ar dzīvesveidu saistīti faktori: neveselīgs uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte un kaitīgie ieradumi (smēķēšana, alkohola lietošana). Efektīvākā sirds un asinsvadu slimību profilakse ir smēķēšanas atmešana un regulāras fiziskas aktivitātes, veselīga uztura izvēle un adekvāta ķermeņa svara uzturēšana.
Bērna veselību un attīstību līdz dzimšanai un pirmajā dzīves gadā galvenokārt nosaka mātes un tēva veselība, kā arī vecāku zināšanas par savu un gaidāmā bērna veselību un viņu rūpes par bērnu. Taču vecāku zināšanas par atkarību izraisošo vielu lietošanas negatīvo ietekmi uz grūtnieces un augļa veselību, par grūtnieces veselības aprūpes savlaicīgas uzsākšanas nozīmi un profilakses pasākumiem traumatisma mazināšanai bērniem.
Ārējo nāves cēloņu dēļ Latvijā katru gadu tiek zaudēts vairāk kā 40 tūkstoši potenciālo dzīves gadu līdz 65 gadu vecumam. Joprojām visvairāk potenciāli zaudēto dzīves gadu tiek zaudēts satiksmes negadījumos, otrajā vietā ir noslīkšana, bet trešajā nosmakšana un citi elpceļu traucējumi. Nāves gadījumi ārējo cēloņu dēļ ir vieni no tiem, kurus iespējams novērst – veicinot apkārtējās vides drošību (ceļu satiksme, mājokļa drošība utml.), kā arī izglītojot sabiedrību par dzīves veida paradumu un uzvedības ietekmi uz personas veselību.
Vairāku infekcijas slimību izplatība daudzās pasaules un ES valstīs, tai skaitā Latvijā, ir pārtraukta, ierobežota vai pilnībā likvidēta, ieviešot jaunas efektīvas vakcīnas, pilnveidojot epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, kā arī efektīvi koordinējot starptautisku rīcību epidēmiju gadījumos. Tai pašā laikā joprojām pastāv epidēmiju riski, jo infekcijas slimības mūsdienās pasaulē izplatās satraucoši ātri, nerespektējot valstu robežas un dzīves līmeni valstī.
Veselības aprūpes sistēmai ir nepietiekams valsts finansiālais atbalsts, kā arī augsts pacientu tiešo maksājumu līmenis, kas būtiski ietekmē pieejamību veselības aprūpei. Veselības aprūpes sistēma risina ielaistas veselības problēmas, jo pacientiem ne vienmēr ir iespēja laicīgi vērsties pie ārsta. Nevienlīdzīgu pieejamību veselības aprūpei izraisa ieslodzīto personu veselības aprūpes organizācija.
    

Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību.
Līdz 2017.gadam paveicamais:
-
par 2 gadiem pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus
(no 52,6 veselīgajiem dzīves gadiem vīriešiem 2009.gadā līdz 54,7 – 2017.gadā un
no 55,8 veselīgajiem dzīves gadiem sievietēm 2009.gadā līdz 57,8 – 2017.gadā)
- par 20% samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus
(no 121 000 potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem 2009.gadā uz 96 800 2017.gadā).
   

Politikas virsmērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi apakšmērķi:

  1. Novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu visiem Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas uz veselību.

  2. Samazināt saslimstību un mirstību no neinfekcijas slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.

  3. Uzlabot mātes un bērna veselību, samazināt zīdaiņu mirstību.

  4. Veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, samazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem.

  5. Samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekcijas slimībām.

  6. Nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un resursu izmantošanu, lai nodrošinātu izdevumu optimizāciju un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību, kā arī vienlīdzīgu pieeju visiem Latvijas iedzīvotājiem tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.
       

  7. Galvenie rīcības virzieni izvirzītā mērķa sasniegšanai ir:
  • Partnerības un starpnozaru sadarbības nodrošināšana, veicinot vienlīdzīgas veselības iespējas visiem iedzīvotājiem

  • Neinfekcijas slimību riska faktoru mazināšana

  • Grūtnieču un bērnu veselības uzlabošana

  • Traumatisma un vides risku ietekmes uz sabiedrības veselību mazināšana

  • Infekcijas slimību profilakse

  • Kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas veidošana, nodrošinot pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem

    Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai Veselības ministrijai nepieciešami papildus budžeta līdzekļi 2014.gadā – 46 610 latu, 2015.gadā – 28 860 latu, 2016.gadā – 28 860 latu un 2017.gadā – 28 860 latu apmērā.

 




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA