Noderīga informācija un raksti

Teksts pārskatīts 2018. gada 19. augustā

• HIV pozitīviem cilvēkiem ir tādas pašas tiesības saņemt ārstniecības pakalpojumus, kā jebkuram mūsu valsts iedzīvotājam.
HIV infekcija nedrīkst būt par iemeslu medicīnas darbinieka atteikumam sniegt nepieciešamo palīdzību.
HIV pozitīviem cilvēkiem ir tiesības neatklāt savu inficēšanos citiem, tajā skaitā arī medicīnas darbiniekiem. Īpaši svarīgi to zināt tiem, kam jau bijusi nepatīkama pieredze, kas diemžēl joprojām nav retums. 
Medicīnas darbinieku pienākums ir pieņemt jebkuru pacientu kā iespējami inficētu un lietot personīgos aizsardzības līdzekļus, piemēram, cimdus, sejas maskas u.tml.. HIV infekcija nav vienīgā, ar kuru var inficēties, sniedzot medicīnisko palīdzību! Savukārt pacientam būtu jāsaprot, ka šie aizsardzības līdzekļi tiek lietoti tādēļ, ka ārsts apzinās savu profesionālo risku, nevis norāda, ka esat viņam bīstams. To atceroties, iespējams sevi pasargāt no lieka stresa.
• Specifisko ārstēšanu HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem nodrošina Latvijas Infektoloģijas centrs.
Katram HIV pozitīvam cilvēkam ieteicams pēc iespējas ātrāk stāties Latvijas Infektoloģijas centra uzskaitē. Jebkura informācija par pacienta veselības stāvokli tiks glabāta konfidenciāli. Ārsts nozīmēs regulāras veselības pārbaudes, un pamatojoties uz analīžu rezultātiem, nepieciešamības gadījumā uzsāks ārstēšanu. 
• HIV pozitīviem cilvēkiem ir tiesības strādāt jebkurā darbā un profesijā, kā arī mācīties jebkurā mācību iestādē.
Ne visi cilvēki labi zina, kā izplatās HIV infekcija, un maldīgi domā, ka ir apdraudēti, ja strādā vai mācās plecu pie pleca ar inficētu cilvēku. Pat tad, ja zināšanas par infekcijas izplatības ceļiem ir pietiekošas, cilvēciskas bailes par savu veselību un dzīvību saglabājas. Lai neciestu no kolēģu un skolas biedru attieksmes, rūpīgi apsveriet, kam varat uzticēt ziņu par savu veselības stāvokli. 
Uzzinot, ka darbinieks inficējies ar HIV, darba devējam vai mācību iestādes vadītājam nav tiesību atlaist to no darba vai izslēgt no mācību iestādes. Dažkārt, uzzinājis par darbinieka inficēšanos ar HIV, darba devējs atrod likumīgu iemeslu HIV inficēta darbinieka atlaišanai, piemēram, nespēju pildīt uzliktos pienākumus, darba kavējumus u.tml.. Iespējams, ka šādos gadījumos varētu pierādīt patieso atlaišanas iemeslu, ja vien pats cietušais to vēlētos.
• Sniedzot medicīnisko vai sociālo palīdzību profesionāļiem, jāievēro konfidencialitāte.
Profesionāļi (piemēram, medicīnas un sociālie darbinieki) nedrīkst izpaust informāciju par sava pacienta vai klienta inficēšanos ar HIV vai saslimšanu ar AIDS. Informācijas izpaušana pieļaujama tikai šādos gadījumos:
1. ja inficētais cilvēks atļāvis informēt par to tuviniekus vai seksa partnerus; 
2. ja informācija nepieciešama citām ārstniecības personām, kuras veic profesionālos pienākumus HIV-pozitīva cilvēka interesēs;
3. ja šādu informāciju pieprasa tiesībaizsardzības iestādes likumā noteiktajā kārtībā.
• Cilvēkiem, kuri veikuši izmeklēšanu HIV infekcijas noteikšanai, ir tiesības pēc viņu pieprasījuma saņemt noteiktas formas apliecinājumu par izmeklēšanas rezultātu – sertifikātu. 
Iebraucot dažās valstīs, tiek pieprasīts uzrādīt šādu dokumentu. Ir nedaudzas valstis, kurās ieceļošana HIV pozitīviem cilvēkiem tiek liegta. 
• HIV pozitīviem cilvēkiem tāpat kā citiem valsts iedzīvotājiem ir tiesības apvienoties biedrībās

Pieredze liecina, ka HIV pozitīviem cilvēkiem palīdzošas ir atbalsta un pašpalīdzības grupas. Tās var tikt reģistrētas kā nevalst
iskas organizācijas, taču nav un nevar būt nekādu ierobežojumu tikties grupā, to nereģistrējot. 
Iesaistoties grupās HIV pozitīvie cilvēki saprot, ka grūtības, kuras viņi pārcieš ir smagas, bet nav unikālas, un pārliecinās, ka līdzīgas problēmas ir arī citiem grupas dalībniekiem. 
 Daloties pieredzē, grūtības iespējams pārvarēt. Grupa ir vide, kurā iespējams brīvi runāt par inficēšanos, nesastopoties ar nosodījumu, bet gan saņemot pretī emocionālu sapratni.
• HIV pozitīva cilvēka pienākums ir veikt individuālās profilakses pasākumus, būt līdzestīgam ārstēšanai un rīkoties tā, lai neinficētu citus cilvēkus. 
 Inficētā cilvēka interesēs noteikti ir uzturēt savu veselību labā stāvoklī iespējami ilgāku laiku, tādēļ nepieciešams izvairīties no saskarsmes ar citu lipīgu infekciju nēsātājiem, piemēram, neapmeklēt masu pasākumus gripas epidēmijas laikā. Veselīga dzīvesveida ievērošana palīdzēs saglabāt imunitāti.
Ir pierādīts, ka inficēšanās ar HIV nenotiek, ja vīrusu slodze, lietojot antiretrovīrusu terapiju, ir nenosakāmā līmenī. Efektīva antiretrovīrusu terapija pārtrauc infekcijas tālāknodošanu. Tāpēc, uzsākot ārstēšanu, jābūt līdzestīgam
Līdzestība ir viens no svarīgākajiem slimību veiksmīgas kontroles faktoriem, kas nozīmē:
•  zāļu regulāru un pareizu lietošanu atbilstoši ārsta norādēm;
•  sistemātiskus ārsta apmeklējumus un regulāras pārbaudes;
•  izpratni par terapijas nozīmi un sekām, kādas var rasties, pārtraucot ārstēšanu.
Līdzestīgs pacients:
•  izprot savu saslimšanu un efektīvi to kontrolē;
•  sekmīgi sadarbojas ar ārstu;
•  nepieciešamības gadījumā izmanto ģimenes locekļu atbalstu;
•  izvairās no kaitīgiem faktoriem;
•  ir labi apmācīts uztura, fiziskās slodzes u.c. jautājumos un jūtas droši kritiskās situācijās.
Tomēr būtu vēlams nepieļaut saskarsmi ar svešām asinīm un dzimumkontaktu laikā lietot prezervatīvu. Par apzinātu cita cilvēka inficēšanu ar HIV Latvijā joprojām ir paredzēta kriminālatbildība. 
Izmeklēšana HIV infekcijas noteikšanai ir obligāta visiem cilvēka biomateriālu – asins, dzimumšūnu, audu vai orgānu donoriem. Inficētas ar HIV personas nedrīkst būt par biomateriālu donoriem.  

HIV inficētam pacientam ir tiesības:
• viņam saprotamā veidā saņemt no ārsta informāciju par slimības diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī par citām ārstēšanas metodēm un prognozi; 
• piedalies visu to lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar personīgo veselības problēmu; 
• pirms pieņemt galīgo lēmumu par turpmāko ārstēšanu, saņemt vēl kāda speciālista viedokli par nepieciešamo ārstēšanu; 
• pilnībā vai daļēji atteikties no piedāvātās izmeklēšanas vai ārstēšanas, to apliecinot ar parakstu, un būt informētam par iespējamiem veselības stāvokļa sarežģījumiem šādā gadījumā; 
• atteikties piedalīties pētījumos; 
• mainīt ārstējošo ārstu, nesaskaroties ar negatīvām sekām turpmākajā aprūpē; 
• pamatoti sūdzēties par ārstēšanu, sagaidīt, ka sūdzība tiek pilnībā izskatīta, kā arī saņemt rakstisku atbildi no ārstniecības iestādes; 
• sagaidīt cieņpilnu attieksmi un konfidencialitātes ievērošanu, saņemt kvalitatīvu, laipnu un atbilstošu aprūpi,
• piekļūt visai informācijai, kas attiecas uz personīgo veselības stāvokli un ārstēšanu.
Jebkuram pacientam ir arī savi pienākumi. Lūk, daži no tiem: 
• ja pacients ir piekritis ārstēšanas plānam, ievērot visus ar ārstēšanu un aprūpi saistītos ārstniecības personu norādījumus; 
• informēt medicīnas darbiniekus, kuri tieši nodarbojas ar viņa ārstēšanu, par izmaiņām veselības stāvoklī;

• galējas nepieciešamības gadījumā, atceļot plānoto apmeklējuma laiku pie ārsta, savlaicīgi par to brīdināt, lai šo laiku varētu izmantot cits pacients.

Kā pateikt par HIV diagnozi tuviniekiem vai draugiem?  
• Vispirms izvērtējiet iemeslus, kādēļ gribat to atklāt saviem tuviniekiem.
• Pārdomājiet rūpīgi, ko vēlaties no viņiem sagaidīt. Neaizmirstiet paredzēt arī vissliktāko iespējamo reakciju.
• Rūpīgi sagatavojieties sarunai. Tas notiks pirmo reizi jūsu dzīvē – neko nedariet pavirši un steigā! Piezvaniet vai aizrakstiet tuviniekiem, skaidri un saprotami norādot, ka vēlaties tikties, lai pārrunātu kaut ko patiešām svarīgu.
• Savāciet vienkāršus, skaidrus izglītojošus materiālus – bukletus, brošūras, publikācijas, sarakstiet arī uzticības tālruņu numurus, uz kuriem viņi var piezvanīt, lai iegūtu informāciju no svešiniekiem.

• Noskaņojiet sevi optimistiski. Domājiet par saviem tuviniekiem kā atbalstošiem un racionāliem cilvēkiem, a
rī Jums pašam jābūt racionālam. 
• Ļaujiet saviem tuviniekiem saprast, ka “atrodaties labās rokās”. Paskaidrojiet, kā pats par sevi rūpējaties, ka Jūsu ārsts ir labs profesionālis, ka darbojas HIV pozitīvo
cilvēku grupa, kurā var gūt atbalstu.
• Ļaujiet viņiem pašiem izlemt, kā izturēties. Nemēģiniet tūlīt mainīt viņu attieksmi. Ja liekas, ka saruna pieņems nevēlamu raksturu, atstājiet sagatavotus materiālus un pielieciet punktu diskusijai. Centieties nepieļaut moralizēšanu par Jūsu iepriekšējo dzīvesveidu.
• Dodiet tuviniekiem laiku apsvērt saņemto informāciju un pierast pie jaunumiem. Pēc kāda laika piezvaniet, lai novērtētu viņu reakciju.
• Ja nepieciešams, sāciet visu no jauna! Apmeklējiet līdzīgus cilvēkus, piemēram, atbalsta grupas dalībniekus, kas varētu pastāstīt, kā viņi atrisinājuši līdzīgus sarežģījumus. Dažkārt var palīdzēt arī profesionāļi – psihologi, ārsti, Arī tuvinieki var izjust samulsumu, saskaroties ar jauno ziņu. Pat tad, ja tā ir uzņemta ar sapratni un iejūtību, viņiem būs nepieciešamas dažas norādes, kā turpmāk izturēties.

Kā pateikt par HIV diagnozi darba devējam, ja kaut kādu iemeslu dēļ tas ir nepieciešams? Atcerieties, ka varat sastapties ar neiecietību un diskrimināciju darba vietā! 
• Ļaujiet priekšniekam saprast, ka vēlaties turpināt darbu pēc labākās sirdsapziņas un iespējām, bet sakarā ar slimību un/vai nepieciešamo ārstēšanu reizēm var nākties mainīt darba grafiku vai slodzi. 
• Ja slimības dēļ nespējat tikt galā ar saviem darba uzdevumiem, darba devēja pienākums ir piemeklēt Jums piemērotu darbu savā iestādē, nevis pieprasīt atlūguma rakstu. 
• Lūdziet savu priekšnieku neizpaust informāciju par Jūsu inficēšanos ar HIV citiem, vienīgi informēt tos cilvēkus darba vietā, kuriem ir absolūti nepieciešams to zināt. Nevienam nav tiesību ziņas par Jūsu veselības stāvokli izpaust citiem, tomēr atcerieties, ka cilvēki šādus noteikumus ne vienmēr ievēro.
• Sagatavojieties mierīgā, neuzbrūkošā veidā apspriest ar saviem kolēģiem savu inficēšanās faktu. Jebkurā gadījumā prātīgi būtu glabāt dažas publikācijas un uzticības tālruņu numurus, kas varētu palīdzēt darba devējam un kolēģiem labāk saprast stāvokli, kādā atrodaties, un to, ko tas nozīmē apkārtējiem. 
•
Ja darba kolektīvā strādā HIV pozitīvs cilvēks, pārējiem var rasties nepieciešamība uzzināt ko vairāk par šo infekciju, tādā gadījumā nepieciešams griezties tikai pie profesionāļiem, kas varētu palīdzēt izskaidrot šos jautājumus! 
HIV inficētam cilvēkam nepieciešams ATBALSTS. Tas nozīmē gatavību:
• ar patiesu uzmanību uzklausīt un pacensties saprast; 
• ļaut saprast, ka esat līdzās un vienmēr gatavi palīdzēt; 
• netiesāt un nemeklēt vainīgos; 
• nedot padomus, kamēr tos neprasa; 
• nežēlot, nelutināt, ļaut cilvēkam pašam kontrolēt savu dzīvi.
Atbalsts īpaši nepieciešams krīzes situācijā. Tāda var rasties brīdī, kad tiek paziņota HIV diagnoze, pie slimības simptomu parādīšanās, kad jāuzsāk regulāra antiretrovīrusu zāļu lietošana, smagas slimības attīstības gadījumā un, ja tiek zaudēti draugi.  
Lai varētu palīdzēt, uzziniet pēc iespējas vairāk par HIV infekciju un AIDS. Ja Jums pašam tomēr ir bail inficēties sadzīves kontaktos, parunājiet ar speciālistu vai nevalstisko organizāciju darbiniekiem, lai šīs bailes kliedētu! 
Necentieties noskaidrot, kādā veidā notikusi inficēšanās. Atturieties izprašņāt un izteikt savus pieņēmumus, jo tas var radīt cilvēkam vainas sajūtu un nepieciešamību attaisnoties. Nenosodiet HIV pozitīva cilvēka dzīvesveidu arī tad, ja tas liekas nepareizs. Viss minētais
var novest pie savstarpējas atsvešināšanās tieši tajā brīdī, kad emocionālais kontakts un sapratne inficētajam cilvēkam ir par visu svarīgāki. 
Neaizmirstiet, ka cilvēks pats un tikai pats ir tiesīgs pieņemt lēmumus par to, kā dzīvot, kā rūpēties par savu veselību, ēst un atpūsties, kam un kad teikt (vai neteikt) par savu saslimšanu.

Iespējamas kļūdas velmē darīt labu.
Ir saprotama tuvinieku vēlēšanās palīdzēt inficētajam cilvēkam saglabāt veselību. Tomēr bieži vien tuvinieki un draugi pieļauj kļūdas, kuras var radīt nopietnu vai pat nelabojamu ļaunumu. Lūk, dažas visizplatītākās no tām.
• Pārmērīga aprūpe un pastāvīga atgādināšana cilvēkam par to, ka viņam ir bīstama slimība. Padomājiet, vai šāda Jūsu attieksme nav saistīta ar paša bailēm vai vainas sajūtu! Ir liela atšķirība starp saprātīgu rūpēšanos, kas izpaužas kā veselīgas gaisotnes radīšana mājās, nepieciešamu aprūpi slimības gadījumā, - un uzmācīgu lutināšanu, kas var izraisīt depresiju, atsvešināšanos un bezspēcības sajūtu. Lai nepieļautu šādu kļūdu, pievērsiet uzmanību tam, kā tuvais cilvēks reaģē un Jūsu rūpēm.
• Padomi meklēt palīdzību pie alternatīvās medicīnas speciālistiem. Visā pasaulē ir daudz dziednieku, kas sola radikālu HIV infekcijas un AIDS izārstēšanu.

• Padomi pārtraukt zāļu lietošanu, ja tas izraisa blakusefektus. Tas ir sevišķi bīstami, ja pacients saņem kombinēto antiretrovīrusu
terapiju: zāļu lietošanas pārtraukšana vai izlaišana veicina tādu vīrusa formu attīstību, kas ir izturīgi pret zālēm, un tālāka ārstēšana nav efektīva. 
Atcerieties, ka šobrīd ir ļoti izplatīti HIV noliedzēju (AIDS disidentu) aicinājumi atteikties no HIV ārstēšanas. Dažiem HIV pozitīvajiem cilvēkiem ir vieglāk noticēt, ka HIV nav, nekā ārstēties un dzīvot ilgi un laimīgi, viņi tā vietā izvēlas iet bojā bez terapijas. Ārsti saka, ka arī Latvijā HIV noliedzēju skaits pieaug. Aptuveni 30% cilvēku, kuri dzīvo ar HIV,  labvēlīgi attiecas pret vienu vai vairākiem HIV noliedzēju apgalvojumiem un viņiem ir augstāks HIV infekcijas progresēšanas risks. Tāpat viņiem ir mazāk izredžu sasniegt nenosakāmu vīrusu slodzi, līdz ar ko viņi var nodot HIV infekciju tālāk.  

Gaismas iela 19 k-8, 201, Ķekava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2123, Latvija

Logo +371 26062077
Logo apvieniba@apvienibahiv.lv