Rīgas Domes sociālajā mājā bērni tualetes dala ar narkomāniem
Apskatīt komentārus (0)
02.06.2010
(Šis ir pārpublicējums no portāla Diena.lv, Trešdiena, 2. jūnijs (2010) 10:14)
Pirmā stāva telpās izdauzīti logi, sienās izgāzti lieli caurumi, narkomāni no koplietošanas telpām nes prom nesen uzliktos krānus un durvju kliņķus, nesen vienam no iedzīvotājiem tumšajā gaitenī, pieliekot nazi pie rīkles, atņemts mobilais telefons, cits - piekauts. Tāda aina paveras pēc komendanta atlaišanas Rīgas Domes kopmītnēs Ķengaragā, kurās izmitina no saimnieku mājām izliktās ģimenes ar bērniem un bijušos cietumniekus, vēsta laikraksts Diena.
«Nav iespējams dzīvot. Nāk, durstās havajā, kur arī bērni iet. Nometīs šļirci, kas to zin, kas viņam par slimību,» šokēta ir L. Kupriņenko. Tikmēr neviens atbildēt par īpašumā notiekošo īsti negrib. Nesen izveidotā darba grupa, kurai jālemj, ko darīt ar mājas lielo 59 260 latu parādu, mēneša laikā pat nav sanākusi uz pirmo sēdi.
«No cietuma atbrīvotie, bezpajumtnieki, vispār smags kontingents, kas arī nosaka visu noskaņojumu,» saka Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava, kura dzīvojamo māju raksturo kā «ne no vieglajām». Tur šogad fiksēti jau 32 dažādi notikumi, pamatā konflikti, ģimenes strīdi, narkotiku lietošana, miesas bojājumu nodarīšana.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa apgalvo, ka savulaik, kad bija «masveida izlikšana no dzīvokļiem», trūcīgās ģimenes ar maziem bērniem un bijušos cietumniekus nebija kur citur izmitināt. Pēdējā laikā gan jauni īrnieki klāt nāk «ārkārtīgi retos gadījumos».
Pirms trim gadiem māja nokļuva tiesībsarga redzeslokā. Pēc tā iebildēm pašvaldība ieguldīja 33 523 latus sanitārā un tehniskā stāvokļa uzlabošanā. Taču nu jau atkal prasās pēc remonta. Atjaunot darbā dežurantu, ko atlaida pagājušā gada sākumā, kad bankrotēja pirmā stāva frizētava, par kuras nomas maksu tas tika algots, namu pārvalde nevarot atļauties un sūta pie domes. Taču Ā. Stabiņa uzskata, ka izdemolētās telpas jāpieskata apsaimniekotājam. «Tur ir brīva piekļūšana jebkuram no ielas un jebkurš var koplietošanas telpās sildīties vai darbināt plītiņas, bet maksu par apkuri un elektrību sadala tikai uz deklarētajiem,» viņa skaidro. Laikrakstam kāda no iedzīvotājām sūdzās, ka mēnesī par elektrību jāmaksā pat 50 lati, ko nevar atļauties.
Atpakaļ