Līderis Eiropas Savienībā saslimstībā ar HIV – katru dienu viens inficētais
Apskatīt komentārus (0)


23.04.2012

„HIV vīrusa nēsātāju skaita ziņā Igaunija jau daudzus gadus ir līderu vidū Eiropā, bet, ja iepriekš vīruss pārsvarā bija durošos narkomānu problēma, tad tagad vīrusa nēsātājs var būt ikviens, kas kaut reizi ir veicis dzimumaktu neizsargājoties,” raksta avīze Õhtuleht.
„HIV latentais periods var būt līdz desmit gadiem ilgs, tāpēc, parēķinot, cik dzimumaktu neizsargājoties ir bijis desmit gados, var teikt, ka apdraudēts ir ikviens, kas kaut reizi ir veicis dzimumaktu neizsargājoties,” teica fonda „Vesela Igaunija” izpilddirektors Keits Fomočkins.
Viņš apgāza maldīgo pieņēmumu, it kā HIV ir pagrimušu cilvēku un durošos narkomānu slimība. „HIV var skart visus, tas visvairāk izplatās dzimumceļā un visvairāk pakļauti riskam saslimt ar HIV ir cilvēki vecumā no 25 līdz 49 gadiem,” viņš norādīja.
2011. gadā Igaunijā diagnosticēja 370 jaunu inficēšanās gadījumu, kas ir desmit reižu vairāk nekā vidēji Eiropā, kur gadā notiek aptuveni 30 jaunu ar HIV inficēšanās gadījumu uz vienu miljonu iedzīvotāju.
2012. gadā līdz 13. aprīlim diagnosticēti 109 jauni ar HIV inficēšanās gadījumi, bet pa visiem epidēmijas gadiem kopumā – 8171 (no tiem 362 cilvēkiem ir AIDS).
***************************************************
UZZIŅA:
Igaunijā pavisam ir deviņas organizācijas, kas piedāvā šļirču apmaiņu. Šādi centri darbojas Tallinā, Mārdu, Paldiski, Narvā, Sillamē, Kohtla-Jarvē, Jihvi, Kivili, Tapā un Paidē.
Orientējoši Igaunijā ir 13 800 durošos narkomānu, no kuriem vairāk kā puse ir inficējušies ar HIV. 2011. gadā šļircu apmaiņas punktos reģistrēts vairāk kā 141 219 apmeklējumu, kuru laikā izsniedza vairāk kā 2 130 276 šļirču un 492 597 prezervatīvu.
***************************************************
Igaunijas iedzīvotāji tāpat kā iepriekš ir maz informēti par HIV infekciju, toties to skaits, kas veikuši testu uz HIV, ir pieaudzis. Pēc ekspertu domām, šobrīd par maz tiek veikts izskaidrošanas darbs, un it īpaši tas attiecas uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Pie tā, ka cilvēki vairāk noskaņoti ticēt dažādiem mītiem par imūndeficīta vīrusu, nevis reāliem faktiem, ir vainojams izskaidrošanas darba trūkums. Kaut kampaņas paretam notiek, tās pārsvarā orientētas uz igauņiem, nevis uz krieviski runājošajiem. Šā iemesla dēļ viņi atrodas gandrīz izolācijā: viņi baidās par to runāt un tic, ka vīruss tiek nodots pa gaisu pilieniņu veidā.