Biedrba "Apvienba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
75057

rsts.lv par HIV decembr
Apskatt komentrus (0)


15.12.2016


Avots rsts.lv | http://arsts.lv/jaunumi/hiv-infekcija-vai-ta-attiecas-uz-mums | Tiek prpublicts bez labojumiem! |
      
HIV INFEKCIJA - VAI T ATTIECAS UZ MUMS?
Autors: Dr.med., Mg.sc.sal. Anda vte, RSU Sabiedrbas veselbas un epidemioloijas katedras docente, Baltijas HIV asocicijas un Latvijas Sabiedrbas veselbas asocicijas valdes locekle.

Vl tikai mirklis, un klt bs pirm Advente un Ziemassvtku gaidanas laiks, kad izjtam prieku par gaidmo tikanos ar saviem majiem pie balti klta svtku galda un smarg egles zar mirdzom sveu liesmim. Tau decembra pirmaj dien pasaule atzm ar ar pavisam citdm sajtm saistmu notikumu  Starptautisko AIDS dienu. Kas tad sti ir HIV/AIDS, un vai tas attiecas ar uz Latviju?!

Pagju gadsimta septidesmitajos gados attsttajs pasaules valsts bija plai izplatts uzskats, ka, pateicoties antibiotiku un vakcnu atklanai, mikroorganismu izraistas slimbas ir uzvartas un tm vairs nevajadztu satraukt ne rstus, ne sabiedrbu. Tau drz vien veselbas nozares profesioniem ncs atzt savu aloanos, jo 1983. gad tika atklts jauns mikroorganisms  HIV (human immunodeficiency virus, kas tulkojum no angu valodas nozm cilvka imndeficta vruss), pret kuru vl odien nav atrasta ne efektva vakcna, ne medikamenti, kas sptu to pilnb izrstt. Par HIV dzimteni tiek uzskatta frika. Zintnieki ir atkljui, ka HIV vruss ldzins prtiu imndeficta vrusam, kas laika gait ir prvarjis sugu robeu, frikas valstu iedzvotjiem pastvgi saskaroties ar prtiu asinm  turot tos k mjdzvniekus, tos medjot un dot gau neapstrdt veid. Zintnieki ir izanalizjui ar vl senkus pagtnes notikumus un nonkui pie atkljuma, ka gan prtiu vid sastopamais vruss, gan attiecgi HIV pirms vairkiem miljoniem gadu bijis raksturgs truiem.

HIV vrusu msdiens no dzvniekiem iegt nav iespjams. To var iegt tikai, nonkot cie kontakt ar kdu no etriem cilvka organisma idrumiem  asinm, spermu, izdaljumiem no sievietes dzimumorgniem (vaginlajiem izdaljumiem) un mtes pienu. Attiecgi iespjams trs situcijas, kad var notikt inficans. Pirmkrt, vruss var tikt iegts inficta cilvka asinm nonkot veselas personas asinsrit, kas var notikt, ja, piemram, prsinga veidoanai draudzenes izmanto vienu un to pau adatu. aj gadjum risks gan ir zems. Riskantka ir situcija, kur ir iesaistts lielks asiu daudzums, piemram, kdam asiojoam cilvkam sniedzot neatliekamo paldzbu, vienlaikus ar paam gstot savainojumus. Btisks elements eit ir traumas gana paam paldzbas sniedzjam, jo caur veselu, nesavainotu du, ar nonkot sveas personas asinm uz ts, inficans notikt nevar. Otrs veids, k var notikt inficans, ir seksulie kontakti starp pretja vai viena dzimuma partneriem. Der atcerties, ka sievietm dzimumkontaktu laik iespja iegt vrusu ir augstka nek vrieiem. Tas saistts ar faktu, ka sievietes dzimumorgniem ir saldzinoi lielks gotdas laukums, ldz ar to daudz vairk vietas, kur seksa laik veidoties nelielm traumm, caur kurm vruss var iekt asinsrit. Un, trekrt, vrusu HIV inficta mamma grtniecbas, dzemdbu vai zdanas laik var nodot brnam. Tas ar viss  maldgs ir uzskats, ka HIV var iegt no oda koduma, ja insekts pirms tam ir barojies no inficta cilvka. Tpat vrusu nevar iegt no saslimu cilvka siekalm vai sviedriem, ar viu sarokojoties, apskaujoties vai dzerot no vienas tjas krzes.

HIV vruss boj cilvka imunitti, bet diezgan ilgu laiku organisms ar vrusu spj cnties saviem spkiem, tpc cilvkam pc inficans nav nekdu sdzbu. Ja cilvkam paam nerodas aizdomas par kdu riskantas uzvedbas brdi un vi neveic atbilstos asins analzes, tas var nodzvot pusi ma, nezinot par vrusa kltbtni sav organism un nododot to tlk citm personm. Tikai pc vidji desmit vai pat vairk gadiem imunitte ir tik novjinta, ka cilvks to sk just, jo papildus HIV infekcijai sk slimot ar dadm citm kaitm, kuras cilvkam ar veselu imunitti iet secen. Latvij visbiek HIV inficti cilvki slimo ar tuberkulozi, snu infekcijm, atsevim audzju formm. o novjints imunittes jeb HIV infekcijas gala stadiju sauc par AIDS jeb, tulkojot no angu valodas, iegto imndeficta sindromu.

T k HIV pirmskumi mekljami frik, nereti cilvkiem ir priekstats, ka t ir tikai kontinenta problma un tdas valstis k Latvija is vruss neskar. Tau t dieml nav taisnba. Raugoties Eiropas mrog, Latvij novrojami vieni no augstkajiem HIV izplatbas rdtjiem. Pirmais HIV gadjums msu valst tika reistrts tikai etrus gadus pc paa vrusa atklanas  1987.gad. Var sact, ka patlaban katru dienu kds cilvks Latvij uzzina, ka viam ir HIV, proti, ik gadu tiek konstatti aptuveni 350400 jauni inficans gadjumi. is rdtjs, kas ir otrais augstkais Eirop (aiz Igaunijas), trs reizes prsniedz reiona vidjo rdtju, kas ir visnota satraucos fakts. Kopum palaik Latvij dzvo vairk nek 5200 infictu cilvku, kas ir aptuveni trs personas no 1000 jeb katrs 380. iedzvotjs. Rga, Pierga un Ventspils ir reioni ar visaugstkajiem inficans rdtjiem.

Tpat biei Latvijas iedzvotju vid valda uzskats, ka ar HIV inficjas tikai narkomni un homoseksuli vriei. Ilgu laiku tas msu valst t ar bija, tau nu jau vairk nek piecus gadus ds uzskats ir aplams. Proti, kop 2008. gada vadoais infekcijas prneses veids Latvij ir heteroseksuli dzimumkontakti (aptuveni 40% visu reistrto gadjumu), un d ce visbiek inficjas gados jaunas sievietes. Tas likumsakargi rezultjies ar ar augstu inficto brnu skaitu  2013. gad bija sasniegts rekordaugsts jauno diagnosticto HIV inficto brnu skaits  10.

Raksta turpinjumu par pieredzes ststiem no HIV pacientiem, k ar par HIV infekcijas diagnostiku lasiet urnla "rsts.lv" 2016. gada decembra numur!

Portl "rsts.lv" publicto rakstu prpublicana iespjama tikai td gadjum, ja ir nordts raksta avots!




 
      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA