Biedrba "Apvienba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
40819

Atkal par kompensjamo medikamentu izsnieganas krtbu (Papildints 14.12.2013 "Veselbas ministrija neprskats zu kompenscijas krtbu")
Apskatt komentrus (0)


12.12.2013


Veselbas ministrija (VM) neredz pamatu zu kompenscijas krtbas prskatanai un norda, ka t darbojas uz zintniskiem pierdjumiem un pacientu interess. VM specilisti uzskata, ka izmaias medikamentu apmaksanas krtb nav nepiecieamas un t atbilst msdienu valsts apmaksts veselbas aprpes tradcijm un praksei ar saldzinjum ar citm Eiropas Savienbas valstm. Ministrija skaidro, ka ltkie medikamenti ir patentbrvie medikamenti, kas pards tirg, tikldz beidzies patents oriinlajiem prepartiem - to parasti izsniedz uz 20 gadiem. o medikamentu sastv ir t pati rstjo viela, kas oriinlajos prepartos, tpc to terapeitisk efektivitte, piemrojot tdas paas devas, ir ldzvrtga.
Lasiet pilnu rakstu sait http://www.medicine.lv/raksti/veselibas-ministrija-neparskatis-zalu-kompensacijas-kartibu

***************************************************

Krtba par ltko zu izrakstanu stjs spk 2012. gad. T Veselbas ministrij tika izstrdta un apstiprinanai iesniegta liel steig, paziojum norda Latvijas Patentbrvo medikamentu asocicijas (LPMA) prezidents Egils Einrs Jurevics. Pret iem grozjumiem iebilda visi farmcij iesaisttie - no raotja ldz pacientam, vi uzsver.
"ie noteikumi ir sevi izsmlui un nav attaisnojami. Centieni visiem iespjamiem veidiem iegt zemku zu cenu samazina konkurenci, mazinoties zu raotju interesei par Latvijas farmcijas tirgu, un veicina raotju un zu aizieanu no tirgus vai jaunu medikamentu nereistranu Latvij. Tas veicina ar t saukto parallo eksportu, kad zles aizplst uz citiem tirgiem," uzsver LPMA vadtjs.
Specilisti norda ar uz citu izmaiu nepiecieambu zu kompenscijas sistm. Piemram, Starptautisko inovatvo farmaceitisko firmu asocicijas (SIFFA) prstvji uzskata, ka jnosaka ne tikai vienas references jeb ltks zles, bet vairkas, jo pareizj sistma apdraud konkurenci un rada zu pieejambas risku pacientiem, ja ltks zles nav pieejamas.
Tpat vii norda, ka kompensjamo zu cenu samazinanas rezultt ietauptie ldzeki netiek novirzti jaunu, inovatvu zu iekauanai kompensjamo zu sistm, tdjdi tiek kavta virzba uz pacientu efektvku rstanu un ldzmaksjumu mazinanu.
Vairk lasiet (raksti ir atirgi) saits:
http://www.farmacija-mic.lv/main/zinasw/5/6581
un
http://www.medicine.lv/raksti/arstu-biedriba-rosina-izmainas-kompensejamo-zalu-izsniegsanas-kartiba




 
      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA