Biedrba "Apvienba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

                                              Vai brns drzi var inficties ar HIV?
Uzzinot, ka brnudrz vai skol ir brns ar HIV infekciju, daudzus veckus prem ausmas: vii baids, ka pau brns vartu inficties, aizliedz kontaktties, bet dareiz vispr prce viu uz citu skolu. Protams, ka l t brna, tau es esmu pret to, ka ar manjo kop mcs HIV infictais. Bet ja nu vii sakausies ldz asinm? Ja nu vii pki kods no vienas sviestmaizes? Cik pamatotas ir tdas bailes?
Vecku bailes, ka brns vartu inficties ar HIV skol vai brnudrz ir tik oti iracionlas, ka nav nozmes pat mint ts izkliedt. Psihiatrij ir specils termins aidofobija, kad cilvks visu laiku baids inficties ar HIV, pat ja viam nav nekdu relu inficans risku. Tau, ja runjam racionlu argumentu lmen, tad vecku satraukums biei vien sakojas zinanu trkum par to, k izplats vruss.
Ar HIV var inficties: seksula kontakta bez izsargans (t. i. bez prezervatva, vai tas ir saplsis, nosldjis) laik; kopgi izmantojot infictas adatas, irces vai citus asus, ar infictm asinm notraiptus instrumentus; prlejot infictas asinis un pie vertikls transmisijas no mtes brnam, grtniecbas, dzemdbu laik vai barojot brnu ar krti.
Kds sakars tam visam ar brnudrza brniem?
HIV neizplats gaisa-pilienu ce, ar siekalm vai ar netrm rokm (k, piemram, zarnu infekcijas). Odi, utis, blusas un blaktis ir pilnb reabilittas nevar inficties ar HIV no kukaiu kodieniem. Jatzm, ka nepietiek ar to, ka vrusa daia vienkri ieks neinficta cilvka organism. Nepiecieams, lai vrusu btu daudz (inficjoa deva), un lai pietiktu laika infict nas. Saska ar apriniem, lai infictos nepiecieamas vismaz 1000 vrusa kopijas mililitr idruma (pc citiem ptjumiem ne mazk k 10000 100000 kopiju). Ja cilvks rstjas no HIV infekcijas ar specilm zlm, tad, k likums, via asins ir oti maz vrusu (mazk nek 50 kopijas vai k vl saka nenosakma vrusu slodze), un inficans risks no via nejauu bru vai traumu gadjum ldzins nullei. Ja HIV pozitvais nesaem tdu terapiju, vienalga infict materila daudzumam ir jbt diezgan lielam.
Atgriezsimies pie briesmm brnudrz un skol.
Vis pasaul brni ar HIV apmekl brnudrzus un skolas, jo tas nav bstami apkrtjiem. Vl vairk, brnudrza apmeklana ir bstama paam brnam ar HIV, jo vi saskaras ar lielu daudzumu dadu mikrobu, kas var radt nopietnu slodzi via imunittei. Tpc praktiski visi brni ar HIV, kas apmekl brnu iestdes, saem specilu terapiju, kura nomc HIV un veicina imunittes saglabanos. Risks inficties no brna, kur veiksmgi saem terapiju, caur traumm vai nejauiem ievainojumiem ir rkrtgi mazs.
Tomr aplkosim situcijas, kuras visvairk satrauc veckus.
- Brni drzi var gan paskt vienu konfekti, gan padalties ar kojamo gumiju. Bet ja nu manam brnam taj brd mut ir brcte, jo vi ir nokritis un savainojies uz zobia?
- Nav bstami. Siekalas ir agresva vide imndeficta vrusam, tas tri aiziet boj. Ar siekalm nevar inficties ar HIV.
- Mazui drzi mdz kost viens otram. Gads, ka ldz asinm. Kas bs, ja HIV infictais brns iekods manjam? Vai otrdi mans brns iekods brnam ar HIV un asinis nonks viam mut. 
- Nav riska. Ar siekalm nevar inficties ar HIV. Asinm, lai brns infictos, jbt oti liel daudzum. Pie kodiena tik daudz nebs.
- Pat ja ir tikai viens vruss pastv inficans risks.
- T tas nav. Viens vruss, k saka, nav karotjs vajag, lai to btu daudz.
- Es pati redzju, k divi mazui nokrita un pilngi viendi prsita cegalus. Pc tam vii paldzja viens otram piecelties. Asins kontakts ar asinm!
- Td gadjum jizmazg brctes ar deni un japstrd ar antiseptii. Vruss nenoks asinsrit.
- Pastv zinms procents gadjumu, kad inficans ir notikusi nenoskaidrot ce. Un tiei brnudrz tas vartu notikt.
- Brnu vid nav nenoskaidrotu inficans gadjumu, rsti ikvienam no viiem zina inficans iemeslu. Mazie brni ir inficjuies no savm mtm, bet pusaudi galvenokrt td pa veid k pieauguie seksulie kontakti bez izsargans un narkotiku lietoana.
Vecku vlans aizsargt brnu pat no hipottiskiem riskiem, nelaimm un slimbm ir saprotama. Tau saprtgk bs mct saviem augoajiem brniem vienmr un pareizi lietot prezervatvu (par spti daiem atirgiem mtiem, tas aizsarg) un runt ar viiem par narkotiku kaitgumu, tas ir mct, k neinficties ar HIV, situcijs, kad tas tiem ir iespjams.