Biedrba "Apvienba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

Raksta mris ir atgdint par jau agrk zinmajiem HIV infekcijas diagnostikas un terapijas jautjumiem, uzsvrt jaunumus rstanas jom un veicint izpratni par patnbm ar HIV inficta pacienta rstan. Avots: HIV infekcijas rstanas iespjas msdiens | urnls Doctus | Zeltia I., Madelne M. | Janvris 2017 |
     
Cilvka imndeficta vruss jeb HIV (human immunodeficiency virus) ietekm cilvka imno sistmu. T mris ir nu jeb celulr imunitte, galvenokrt CD4 nu, kuru bojjuma rezultt mazins cilvka aizsardzbas spjas pret infekcijm un daiem audzju veidiem, HIV d ar to infictai personai var attstties slimbas, kas neizraisa veselbas problmas cilvkam bez HIV.
 
Nersttam pacientam HIV infekcijas gala stadija jeb AIDS (Acquired Immunodeficiency Syndrome) attsts vidji 810 gados pc inficans ar HIV. Aprakstta ar trka (35 gados) HIV infekcijas attstba ldz AIDS stadijai, tpat ziots par personm, kas infictas ar HIV, bet kam slimba ilgstoi neprogres. AIDS stadiju nosaka, ja pacientam diagnostic kdu no C kategorijas slimbm atbilstgi ASV Slimbu profilakses un kontroles centra klasifikcijai, ko praktiskaj darb izmanto ar specilisti Latvij.
 
Specifisks HIV terapijas (antiretroviral treatment  ART) nozme ir liela, jo ilgstoa antivirl terapija ievrojami pagarina ar HIV inficta pacienta dzvi. T k iespjama kombinta terapija, HIV infekcija kuvusi par hronisku, vadmu infekciju. obrd nav publicti ticami pierdjumi organisma pilngai atbrvoanai no HIV, tomr rstts HIV pacients msdiens dzvo pilnvrtgi, saglabjot labu dzves kvalitti, turklt terapijas iespaid iespja infict citus ir minimla. Svargi agrni diagnostict HIV infekciju, laikus ordint rstanu, izvrtt gan terapijas efektivitti, gan iespjams medikamentu izraists blaknes.
 
Ar HIV inficto skaits pasaul pdjos gados ir liels, bet stabils. PVO statistiskas dati liecina, ka 2015. gad 36,7 miljoni cilvku bija spiesti sadzvot ar HIV. Lai gan infekcijas prneses veidi zinmi labi, ik gadu diagnostic daudz jaunu HIV gadjumu: dai no pacientiem inficjuies nesen, bet lielk daa jau vairkus gadus dzvojui ar HIV, paiem to nezinot. 2015. gad no jauna atklja 2,1 miljonu ar HIV infictu cilvku. Daa no viiem par inficanos uzzinja tikai AIDS stadij. Tas nozm, ka, pirmkrt, rstana stenojama grtk, jo nereti ldztekus jordin citi medikamenti, ar oportnistisko infekciju profilaksei vai terapijai izmantojamie, kas var ietekmt vlamo rezulttu, prognozi, ierobeot ART medikamentu izvles iespjas. Otrkrt, HIV pacients vln slimbas stadij ir vairk infekciozs, turklt, daudzus gadus nezinot par savu inficanos ar HIV, iespjams, inficjis lielku skaitu ldzcilvku. No HIV un ar to saisttm slimbm ik gadu mirst vairk nek miljons pasaules iedzvotju (2015. gad 1,1 miljons).
 
Pirmais HIV infekcijas gadjums Latvij reistrts 1987. gad. Kopjais pacientu skaits, kuriem HIV infekcija apstiprinta references laboratorij Latvij ldz 2016. gada 1. maijam, bija 6704. Aizpagjuaj gad msu valst no jauna tika atklti 393 pacienti, kas inficti ar HIV, tas ir lielkais jaunatklto pacientu skaits pdjos 12 gados. No vienas puses, tas skaidrojams ar sabiedrbas informtbu un zinm mr aizspriedumu mazinanos, mrtiecgk izmekljot pacientus uz HIV ar rpus visprzinmajm riska grupm. Ttad varam cert, ka aisberga neredzam daa beidzot tiks apzinta. No otras puses, liela daa jaunatklto HIV infekcijas gadjumu diagnosticti vlni ar kdu no AIDS stadijas slimbas pazmm un mazu CD4 nu skaitu. Trekrt, lai gan ir skaidri zinmi infekcijas prneses cei, cilvki arvien inficjas ar HIV, neievrojot universlos ieteikumus individulai aizsardzbai no iespjamajm transmisijas slimbm.
 
Ttad  ko dart? Raksta mris ir atgdint par jau agrk zinmajiem HIV infekcijas diagnostikas un terapijas jautjumiem, uzsvrt jaunumus rstanas jom un veicint izpratni par patnbm ar HIV inficta pacienta rstan.
 
HIV infekcijas diagnostika
 
Atbilstgi starptautiski atztu vadlniju ieteikumiem HIV diagnozi nevar noteikt bez infekciju apstiprinoas laboratoriskas analzes references laboratorij. Sijjos diagnostikas nolk veic ELISA testu HIV1/2 antivielu noteikanai vai ELISA testu HIV1/2 antigna/antivielu noteikanai. Tomr HIV gadjumu apstiprina tikai tad, kad diagnoze precizta ar Western blot vai Immunoblot testu, k ar ar polimerzes des reakciju HIV RNS noteikanai. Ir ar ELISA tests HIV antigna noteikanai, kas kop ar HIV RNS testu noder agrnas HIV infekcijas gadjum diagnozes precizanai neilgi pc inficans. Msdienu laboratoriskie testi ir oti jutgi un specifiski, tpc viltus pozitvi un negatvi rezultti uzrds reti. Virkne specifisku laboratorisko analu nepiecieamas ikdien, regulri novrtjot ar HIV infict veselbas stvokli un izvrtjot rstanas efektivitti. Ikdienas darb infektologi nosaka HIV RNS slodzi, CD4+ nu skaitu, rezistences testus, kas preciz HIV rstan izmantojamo medikamentu neefektivitti pret vrusu. Tomr ikdien svargi iedomties par iespjamu HIV infekciju, lai HIV testu veiktu savlaicgi un iespjami agrni diagnostictu HIV infekciju. obrd galven problma HIV infekcijas diagnostik saistma ar nepilnbm rstu zinans par HIV infekcijas klniskajm izpausmm dados infekcijas norises periodos.
   
Indikcijas
   
rsta pienkums ir noteiktm pacientu grupm ieteikt izmeklanu uz HIV. Ar to saprotam izmeklanu uz HIV epidemioloisk riska grupu pacientiem, piemram, cilvkiem ar palielinta riska uzvedbu: injicjamo narkotisko vielu lietotjiem, cilvkiem ar bieu seksa partneru maiu, prostittm, ar HIV inficto seksulajiem partneriem. Tomr jatceras, ka bez pacienta piekrianas nostt uz HIV testu nevar, cilvkam ir tiesbas atteikties no piedvt izmekljuma. Obligti uz HIV prbauda visus donoru materilus, par to inform personu. Grtniecm HIV testu pc rstniecbas personas ieteikuma var ordint ne mazk k reizi grtniecbas laik, lai nepiecieambas gadjum laikus sktu terapiju un mazintu risku brnam inficties ar HIV. Tomr lielks grtbas atcerties par HIV testu rodas tad, ja pacients nav transmisvo asins slimbu riska grup. Galvenie klniskie kritriji jeb indikcijas HIV testam ir CDC HIV infekcijas klasifikcij, ko praktiskaj darb izmanto daudzu pasaules un Eiropas valstu rsti. Jebkura B vai C klnisks kategorijas pazme uzskatma par indikciju HIV testam. Piemram, viens no C kategorijas kritrijiem ir atkrtota bakterilas pneimonijas epizode 12 mneos. Ja pacients nav epidemioloisk riska grup, tad piedvt HIV testa veikanu pc otrs pneimonijas epizodes ir izaicinjums pat pieredzjuam specilistam. rsts paredz neizpratni no pacienta puses, kas nereti robeojas ar aizvainojumu, jo aizspriedumi par HIV infekciju vl arvien ir gan mediiem, gan pacientiem. Attiecgi viztes laiks pagarins, jo nepiecieama pirmstesta konsultcija. Iepriekmintie aspekti var ietekmt testanas pieejambu, mazint pareizas diagnozes noteikanas iespjas un attiecgi radt apdraudjumu pacienta veselbai.
   
Apgrtinta diagnostika
   
Apgrtintas diagnostikas aspekts ir slimbas, kas nav B un C kategoriju sarakst, bet tiek uzskattas par biekm HIV infekcijas gadjum nek visprj populcij. Viena no problmm ir audzji. Tikai dai audzji iekauti C un B sarakst: Kapoi sarkoma, dzemdes kakla vzis, dai limfomu veidi. Tau arvien lielka specilistu uzmanba veltta citm ar neAIDS asocitajm onkoloiskajm slimbm. Pierdts, ka ar dai citi audzji ar HIV infictiem pacientiem attsts biek nek kopj populcij. Lielks risks ar HIV infictajam ir saslimt ar plauu, kua, kolorektlu vzi, Hodkina limfomu. paa uzmanba pievrama netipiskas lokalizcijas audzjiem un audzjiem gados jaunkiem pacientiem. Tpat ir lielka varbtba, ka audzji ar HIV infictam pacientam attstsies agresvk, ar augstku malignittes pakpi, biekiem recidviem un lielku letalitti. Ttad HIV tests ieteicams gadjumos, ja ar aundabgu audzju saslimis pacients jaunk vecum nek vidji statistiski konkrt audzja gadjum, ja audzjam konstatta neparasta lokalizcija, agresva attstba vai rets morfoloiskais veids.
   
Cita grupa, kam paredzamo izmekljumu lok biek ieteicama HIV testana, ir neiroloiskas slimbas. paa uzmanba btu jpievr slimbm ar neiroloiskm pazmm, kam nav precizts etioloiskais faktors, piemram, neskaidras enzes serozam/limfocitram meningtam. Daas infekcijas slimbas (piemram, viscerla leimanize, aspergilloze) nav B vai C kategorijas slimbu sarakst, tomr ar HIV infictiem pacientiem ts konstat biek nek cilvkiem bez HIV. Ttad par varbtju HIV infekciju jdom biek, nek ldz im ierasts, ieteicams paplaint HIV testanai pakauto klnisko indikciju sarakstu. Galvenais HIV testanas mris ir iespjami samazint neatklto ar HIV inficto skaitu, jo agrna diagnostika ir pareizais ce uz infekcijas ierobeoanu. Protams, HIV tests pc savas izvles ieteicams jebkuram cilvkam. Klnisks indikcijas, kuru izmeklanas pln iekaujams HIV tests, ir:
-C kategorijas AIDS definjos slimbas,
-B kategorijas slimbas,
-seksuli transmisvs slimbas,
-audzji: primrs plauu vzis, seminoma, kolorektls vzis vai displzija, kua vzis, limfoma, hepatocelulrs vzis, melanoma,
-B vai C vrushepatts (akts vai hronisks),
-mononukleozei ldzgais sindroms,
-neizskaidrojama leikocitopnija vai trombocitopnija, kas ilgka par etrm nedm,
-invazva pneimokoku infekcija,
-viscerla leimanize, aspergilloze,
-slimbas ar neiroloisku simptomtiku: limfocitrs meningts, GijnaBar sindroms, demence, multiplai sklerozei ldzga slimba, mononeirts, transverss mielts,
-das slimbas ar neizskaidrojami smagu norisi: smaga vai atipiska psorize, smags seborejisks dermatts,
-neizskaidrojams svara zudums,
-neizskaidrojama limfadenoptija,
-neizskaidrojama hroniska nieru nepietiekamba,
-retinoptija.
   
Akts retrovrusu sindroms
   
Viena no diskutablkajm klniskajm situcijm HIV infekcijas dabiskaj noris ir akts retrovrusa sindroms jeb akta vai primra HIV infekcija. T ir simptomtiska akta HIV infekcija, kas attsts vidji 25 nedas (ne vlk k astoas nedas) pc inficans. Bieks klnisks izpausmes ir infekciozai mononukleozei ldzgs sindroms ar raksturgajiem simptomiem un izmaim laboratoriskajs analzs. Simptomtiska akta HIV infekcija attsts 2392 % gadjumu, prjos notiek asimptomtiska serokonversija. HIV infekciju akt stadij diagnostic nepilniem 10 % pacientu.
   
Ldz 50 % pacientu ar simptomtisku aktu HIV infekciju iespjama neiroloiska simptomtika, piemram, galvasspes, serozs meningts, encefalts, transverss mielts vai GijnaBar sindroms. Akta HIV infekcija klniski var izpausties ar k caureja ar dispeptiskm sdzbm. Akta retrovrusu sindroma gaita ir palimitjoa, simptomi pc 13 nedm parasti izzd, tomr dakrt saglabjas pat 10 nedas. Aktas HIV infekcijas laik vrusa koncentrcija gan asins, gan citos cilvka ermea bioloiskajos idrumos ir nozmga, tpc transmisijas risks ir ievrojami lielks. Oportnistiskas slimbas akt infekcijas fz pievienojas oti reti, tomr tas ir iespjams. Akta simptomtiska HIV infekcija un vienlaicgi liela HIV slodze nosaka trku HIV infekcijas progresanu, bieku saslimstbu ar HIV asocitm slimbm un agrnku letalitti, saldzinot ar pacientiem, kam akta inficans ar HIV noritjusi bez klniskm izpausmm. Mazs CD4 nu skaits (zem 350) vismaz reizi pirmajos seos mneos pc inficans ar HIV statistiski ticami saistms ar agrnku mirstbu, straujku slimbas progresanu. Jo agrk primrs HIV infekcijas laik skta ART, jo ilgks intervls paies ldz brdim, kad CD4 nu skaits samazinsies zem 350 jau hroniskas infekcijas period. ART ieteicams skt aktas HIV infekcijas laik, pai gadjumos, ja akta HIV klnisko ainu raksturo smaga/ieilgusi norise vai neiroloiski simptomi. Citi kritriji mrtiecgai terapijas skanai ir pacienta vecums virs 50 gadiem, mazs CD4 nu skaits (zem 350) un AIDS stadijai raksturgs C kategorijas slimbas diagnosticana aktas HIV infekcijas laik. Ar HIV infictu pacientu rstana akt period mazina HIV transmisijas risku, jo aktas HIV infekcijas laik HIV RNS slodze asins ir oti liela, tpc btiski palielins ar transmisijas risks.
   
Antiretrovirl terapija un ts blaknes
   
Kombinta antiretrovirl terapija (ART), kas pasaul zinma kop 1996. gada, efektvi samazina ar HIV inficto pacientu mirstbu. Skotnji rstanu ska, tikldz pacientam diagnosticja HIV infekciju, tau vlk terapijas skanas laiku ska izvrtt atbilstgi indikcijm, detalizti izstrdjot kritrijus HIV rstanas skanai. Ekspertu izstrdtajs vadlnijs pdjos gados atkal domin ieteikumi skt kombintu ART visiem ar HIV infictajiem neatkargi no CD4 nu skaita un klnisks ainas, tdjdi vienkrojot indikcijas. Arvien vairk ar HIV infictu pacientu vis pasaul lieto ART, 2015. gad rstto pacientu skaits prsniedza 17 miljonus, kas ir 46 % no visiem ar HIV infictajiem pacientiem pasaul.
   
Antiretrovirls terapijas mri iedalmi trs virzienos. Pirmkrt, klniskie, kas saistmi ar HIV inficta cilvka dzves ilguma pagarinanu, saglabjot dzves kvalitti. Otrkrt, imunoloiskie, kas nozm kvalitatvu un kvantitatvu imunoloisko nu atjaunoanos, attiecgi samazinot iespjamo oportnistisko infekciju raans risku. Trekrt, virusoloiskie, maksimli samazinot HIV slodzi, tdjdi palninot slimbas progresiju un samazinot HIV transmisijas risku.
   
Antivirlos medikamentus, kas kombint veid optimli mazina HIV replikciju, iedala vairks grups. Ar to paldzbu nav iespjams pilnb atbrvoties no HIV, bet var ilgstoi aizkavt slimbas progresanu. Skot ART, jrins, ka medikamenti bs jlieto ilgstoi, iespjams, visu mu un ka nav vlams terapiju prtraukt. Lai sasniegtu un ilgstoi saglabtu nenosakmu vrusa slodzi, pacientam nepiecieama kombinta ART  vismaz trs medikamentu kombincija. Jo ilgstok HIV RNS bs zem 50 kopijm/ml, jo mazks bs rezistences attstbas un infekcijas iespjams transmisijas risks.
   
ART radts blaknes un toksicitte var mazint pacienta ldzestbu, radt citas veselbas problmas, tpc pirms rstanas btiski izvrtt medikamentus, ko pacients jau lieto, iespjamo farmakokintisko mijiedarbbu ar ART, k ar devas piemrot pacienta svaram, nieru un aknu funkcionlajam stvoklim. Antiretrovirlos medikamentus iedala pc to iedarbbas veida. Veiksmg terapijas shm jkombin vairku grupu medikamenti.
   
Indikcijas HIV infekcijas terapijas skanai
   
Rekomendcijs pdjos gados izteikts ieteikums ART skt ikvienam ar HIV infictam pacientam neatkargi no CD4 nu skaita.  Iepriekjos ieteikumus par ART atlikanu pamatoja ar medikamentu toksicitti, potencilu rezistenci pret medikamentiem un ierobeotm rstanas iespjm pacientiem, kam skotnj terapija nav bijusi efektva. Msdiens iespjas ir ievrojami paplainjus, obrd medikamenti ir efektvki, labk panesami, rtk lietojami, novro mazk toksisku reakciju. Turklt medikamentu rtka lietoana, pai iespja lietot vienu tableti reizi dien, uzlabo pacientu ldzestbu. Tau ne vienmr tas ir iespjams, jo terapijas skana atkarga ar no pacienta lmuma, motivcijas, citm slimbm un pacienta izpratnes par savu slimbu. im ieteikumam nav iespjams sekot ierobeota finansjuma apstkos, tpc rekomendcijas grup pc prognozes nozmguma. Atsevios gadjumos ART atliekama, lai vispirms rsttu oportnistisku infekciju, tdjdi mazinot imns rekonstitcijas sindroma (immune reconstitution inflammatory syndrome  IRIS) attstbas risku. IRIS var attstties, reiz skot gan ART, gan smagi noritou oportnistisku infekciju terapiju, un var izpausties ar oportnistisks infekcijas klnisks ainas pasliktinanos vai citu iekaisga rakstura simptomu pieaugumu.
   
ART neatliekami jsk, ja pacientam CD4 < 350 nas/l asimptomtiskas HIV infekcijas gadjum vai ja konstatta simptomtiska HIV infekcija (B, C kategorijas slimbas) jebkura CD4 nu skaita gadjum.
   
Ar HIV infictiem pacientiem neatkargi no CD4 skaita vai klnisks simptomtikas ART ieteikta, emot vr datus no daudziem ptjumiem.
   
Ieguvums no ART pacientiem ar HIV asocito nefroptiju saistms ar saglabtu nieru funkciju un garku dzvildzi. Ptjum, kur analizti ART prtraukanas riski, 2720 pacientiem, kam pc nejaubas principa bija jprtrauc ART, novrots lielks kardiovaskulro notikumu skaits, saldzinot ar 2752 pacientiem, kam rstanu turpinja. Pieaugot pacientu patsvaram efektvas ART fon, mazinjusies Kapoi sarkomas un limfomas sastopamba. Efektva ART ir pirm neirokognitvo traucjumu rstanas izvle HIV pacientiem, jo mazina tlku traucjumu attstbu.
 
Ja pacients inficts ne tikai ar HIV, bet ar ar B vai C hepattu, tad HIV infekcija saistta ar straujku vrushepatta progresanu ldz aknu cirozei, hepatocelulrai karcinomai un aknu mazspjai, kas izraisa nvi. Aknu slimbas progresanu B vai C hepatta ldzinfekcijas gadjum var palnint ART. Piemram, ptjum START analizta agrka un vlka ART skana 4685 nersttiem, ar HIV infictiem pacientiem, kuru CD4 skaits bija vairk nek 500 nas. Pacientiem pc nejaubas principa ART ska agrni (uzreiz ptjuma skum) vai vlk (kad CD4 skaits sasniedza 350). Pc aptuveni trs gadus ilga novroanas perioda konstatts, ka, skot terapiju agrk, samazins gan ar AIDS asocito, gan ar AIDS nesaistto slimbu (onkoloiskas slimbas, kardiovaskulri notikumi, nieru un aknu slimbas) risks, gan mirstbas risks, saldzinot ar pacientiem, kam terapiju ska tad, kad CD4 nu skaits jau bija samazinjies.
   
Ptjumos mazka letalitte konstatta pacientiem, kam ART ska tad, kad CD4 nu skaits bija virs 500, iepret tiem, kam ART ska pie mazka CD4 skaita.
   
K pirms izvles ART shmu izmanto divus dadus nukleozdu reverss transkriptzes inhibitoru (NRTI) grupas medikamentus, tiem pievienojot vienu antiretrovirlo medikamentu no citas grupas  integrzes inhibitoru (INSTI), protezes inhibitoru (PI), nenukleozdu reverss transkriptzes inhibitoru (NNRTI). Ilgstoas un noturgas terapeitisks efektivittes labad oti btiska ir ar pacienta ldzestba, proti, medikcijas rema stingra ievroana. Btiska ir individualizta ART shma, emot vr gan pacienta, gan vrusa specifiku. Pirms terapijas ieteicams noteikt HIV rezistenci, kas ir viens no galvenajiem neveiksmgas terapijas iemesliem. Ja ART nesk savlaicgi, piemram, situcijs, kad HIV infekcija diagnosticta vlni, t skama iespjami drz. Ja konstatta kda oportnistiska infekcija, terapija jsk ne vlk k pc divm nedm. 
Var izmantot ar citas medikamentu shmas (alternatvs/otrs izvles kombincijas), ko izvlas atbilstgi pacienta veselbas stvokli raksturojoajai klniskajai ainai, vrusa patnbm, rezistencei, medikamentu pieejambai un citiem apstkiem.
     
Antiretrovirls terapijas blaknes
 
Viena no galvenajm problmm, kas ietekm sekmgu terapijas rezulttu, ir antiretrovirlo medikamentu blaknes. Noteikti jizvrt medikamentu mijiedarbba ar medikamentiem, ko pacients lieto citu slimbu rstan. Katrai ART medikamentu grupai ir ldzgas bieks blaknes, tpc lietdergi iepazties ar iespjamajiem katras grupas medikamentu radtiem sarejumiem kopum.
   
NRTI blaknes
d4T, ddI, ddC  perifra polineiroptija, kas biek rodas pc 26 mneus ilgas medikcijas. Neiroptijas risks pieaug, ja medikamentus savstarpji kombin un lieto ldztekus. Lietojot os medikamentus, novro ar mitohondrilo toksicitti un muskulatras vjumu.
AZT (zidovudna) lietoana saistta ar kaulu smadzeu funkciju nomkumu  anmijas un leikopnijas attstbu. Anmija parasti attsts 24 nedas pc medikcijas skanas, neitropnija pc 1224 nedm.
ABC lietoanas gadjum var attstties hipersensitva reakcija, kas 90 % pacientu attsts pirmajs ses neds un izpauas k drudzis, vjums, nespks, izsitumi, dispeptiskas sdzbas, klepus ar vai bez elpas trkuma. Lai paredztu iespjams pastiprintas jutbas izpausmes, skot kombinciju, kas satur ABC, jnosaka HLA B5701. Ja HLA B5701 ir pozitvs, aizliegts izrakstt ABC, jo smagas pastiprintas jutbas reakcijas risks ir oti liels. Negatva HLA B5701 gadjum aleriska rakstura reakcija vienalga ir iespjama, bet oti reti t bs dzvbu apdraudoa. Lietojot ABC, iespjama miokarda infarkta attstba.
TDF tipiskks blaknes ir nefrotoksicitte, kas izpauas k Fankoni sindroms: hipofosfatmija, hipourikmija, proteinrija. Daos gadjumos iespjama aktas nieru mazspjas attstba. Parasti nefrotoksisks blaknes izpauas pc ilgstoas TDF lietoanas, vidji pc 1,7 gadiem. Pacientiem, kas lieto TDF, jseko iespjamai osteoporozes attstbai.
   
NNRTI blaknes
Iespjams toksisks aknu bojjums. Skot lietot EFV, iespjama CNS toksicitte, kas izpauas k gaitas nestabilitte, miega traucjumi, koncentrans grtbas, personbas izmaias, halucincijas, eiforija. Blaknes var ilgt 24 nedas, pc tam parasti pakpeniski izzd. Tomr nereti s blaknes ievrojami ietekm pacienta dzves kvalitti un medikaments jmaina uz citu. Lietojot NVP, iespjama pastiprintas jutbas reakcija  izsitumi, hepatts.
   
PI blaknes
Izpauas k lipdu un glikozes vielmaias traucjumi: var bt gan lipoatrofija, gan hiperlipidmija. Pacientiem, kas lieto PI, ir lielks risks 2. tipa cukura diabta attstbai. Cukura diabta attstbas pamat ir rezistences izveidoans pret insulnu. Iespjami kuazarnu trakta traucjumi, piemram, slikta da, mainga vdera izeja  caureja, difzas spes vder.
 
FI blaknes
Loklas blaknes injicanas viet: infiltrti, audu pietkums, hipermija, spgums, nieze.
 
CCR5 antagonistu blaknes
Hipotensija un kuazarnu trakta darbbas traucjumi; parasti norit viegli. Kopum CCR5 antagonistam ir samr maz blaku  medikaments ir labi panesams.
 
INSTI blaknes
Novro reti. Var bt mioptija un nieru darbbas traucjumi, kas izpauas ar kreatinna klrensa izmaim.
   
Noslgum
   
PVO 2015. gad ieteica jaunu pieeju HIV/AIDS pandmijas apkaroanai, kas radjusi cerbu tuvkajos gados mazint transmisijas risku, mazint jaunu vrusa skarto pacientu skaitu un pagarint ar HIV inficto pacientu dzvildzi, uzlabot dzves kvalitti.  s pieejas pamat ir aktva diagnostika, biek veicot HIV testu, un efektva visu ar HIV inficto pacientu rstana ar ART.
Tika izvirzts uzdevums 909090:
-Pirmais 90 nozm, ka 90 % visu ar HIV inficto pacientu zina, ka ir inficti ar HIV (ce uz mri: diagnostikas aktualizana, iespjamais rezultts: mazint transmisijas risku).
-Otrais 90 nozm, ka 90 % no tiem, kas zina, ka ir inficti ar HIV, lieto ART (ce uz mri: pieejama ART jebkuram pacientam neatkargi no CD4 nu skaita  visiem, iespjamais rezultts: mazint transmisijas risku un uzlabot dzvildzi katram indivdam).
-Treais 90 nozm, ka 90 % no tiem, kas lieto ART, HIV RNS slodze ir nenosakma, ttad terapija ir efektva (mris: rstts pacients ir ar oti niecgu transmisijas iespjambu un ar labu prognozjamo dzvildzi).
pieeja un metodika vartu bt veiksmgs ce uz HIV infekcijas izplatbas ierobeoanu ar msu valst.