Biedrba "Apvienba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
108077

NRA.lv: Pacienti sajuts
Apskatt komentrus (0)


23.09.2019


Avots: NRA.lv | Inga Paparde | Slimncas: Naudas trkumu sajuts pacienti | https://nra.lv/latvija/292455-slimnicas-naudas-trukumu-sajutis-pacienti.htm |

Veselbas ministrija ar medius prstvoajm organizcijm pagaidm nav vienojusies, k nkamgad pieejam finansjuma ietvaros palielint rstniecbas personu algas. Viedoki par to, k sadalms pavisam plnais papildu finansjuma detis, btiski atiras. Brd, kad Veselbas ministrija un politii norda, ka algas bs iespjams palielint tikai viszemk atalgotajm mediu grupm, jatgdina, ka ar pie plnot, bet nesaemt papildu finansjuma  119 miljoniem eiro  bija plnots par 20 procentiem paaugstint tikai zemko mnealgu.

rstniecbas personu darba samaksas pieaugumam nkamgad tiks novirzts 42,1 miljons eiro. Veselbas ministrij norda, ka, mekljot labko risinjumu finansjuma sadalei, pai uzmanba pievrsta tiem mediiem, kuri strd diennakts rem. Tas nozm, ka darba samaksa palielinsies mediiem, kas sniedz gan neatliekamo, gan plnveida stacionro paldzbu, skaidro ministrij. Tpat darba samaksas pieaugums bs Neatliekams medicnisks paldzbas dienest strdjoajiem.

Slimncu vadtji, mediu arodbiedrba un citi iesaisttie saruns ar Veselbas ministriju pau neapmierintbu ar valdbas galalmumu. Latvijas Lielo slimncu asocicijas vadtjs Valts bols norda, ka valdbas lmums veselbas nozarei papildus pieirt tikai 50 miljonu eiro rads oti bstamas sekas medicnas nozar Latvij ilgtermi. Lietas jsauc stajos vrdos - darbos veselbas nozare nav prioritte esoajai valdbai, saka V. bols, kur vienlaikus ir ar Brnu slimncas vadtjs.
Veselbas aprp trkstoo finansjumu pirmm krtm izjuts pacienti - gan attiecb uz valsts apmaksto pakalpojumu pieejambu, gan rstniecbas procesu kvalitti, uzskata lielo slimncu vadtji. Latvij jau palaik uz vienu pacientu ir divas reizes mazk msu nek cits Eiropas valsts, un veselbas aprp nav iespjams strdt divas reizes trk, lai kompenstu personla trkumu - mediu trkuma apstkos var izdart mazk, nek btu nepiecieams. Budeta veidoanas laik diskusija ir tikai par papildu budeta sadali, tau, ja veselbas nozare btu patiesa prioritte, tad tas nozmtu raudzties ne tikai uz dau no papildu naudas, bet atbildgi iedalt atbilstou proporciju no katra gada budeta, uzskata V. bols. Latvij veselbas nozarei atvlts mazk nek desmit procentu no katra gada budeta. Prjs Baltijas valsts tas ir 13 procentu, bet Eiropas valsts vidji - vairk nek 15 procentu. Te nav saruna par jaunu naudu, bet par to, kam un cik esam gatavi no t, kas mums jau ir. Katrai valdbai ir iespja salgot vrdus ar darbiem, saka slimncu prstvis.

Pc pdjo divu gadu darba samaksas pieauguma veselbas nozar daa mediu prdomja un nepameta darbu valsts apmakstaj veselbas aprp, jo rads ticba, ka valdba soljumu turs un likum ierakstto pilds. To diskusijs ar politiiem vasaras beigs sacja visu slimncu vadtji. s valdbas lmums var likt mediiem atkal prdomt, savukrt jaunajiem mediiem - tas ir signls, ka faktiski nevar paauties uz politiu soljumiem un pat lmumiem, norda V. bols.

Slimncu vadba ar uztraucas, k tiks sadalts papildu finansjums. Baas rada ar ierobeot papildu finansjuma sadalanas scenriji - ja papildus pieirto finansjumu sadals visiem vienldzgi, btisku uzlabojumu nejuts neviens, bet atsevis viets situcija var pat pasliktinties, sprie slimncas vadtjs, t viet ir jnodroina lielks atalgojuma pieaugums tiem darbiniekiem, kuri saem mazku algu, bet veic intensvku darbu, piemram, slimncs. Tiei slimncas ir t vieta, kur pacienta drobai, aprpes kvalittei un pieredzei var bt iziroa nozme. Mums ir jstiprina tie medii, kuri veic grtko un intensvko darbu medicnas jom Latvij. Latvijas slimncs un Neatliekams medicnisks paldzbas dienest palaik trkst ap 1000 mediu, visvairk dienest, bet tam seko liels slimncas - Brnu slimnc - 150, Rgas Austrumu slimnc - vairk nek 300, Stradia slimnc 309.




 
      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA