Uzrakstiet mums

Trūkst naudas zāļu iegādes kompensācijai
Apskatīt komentārus (0)


04.07.2011

Veselības ekonomikas centrs, Veselības norēķinu centrs, Veselības inspekcija - institūcijas, kuru funkcijas saistītas ar zāļu kompensācijas sistēmas darbības nodrošināšanu un uzraudzību, 1. jūlijā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā organizēja preses konferenci.
Preses konferencē institūciju vadītāji Daiga Behmane (VEC), Andrejs Doveiks (VNC) un Egils Harasimjuks(VI) iepazīstināja ar pašreizējo situāciju kompensējamo medikamentu nodrošināšanā un izteica priekšlikumus par pasākumiem, kas veicami, lai nepasliktinātos kompensējamo medikamentu pieejamība nepietiekamā valsts budžeta dēļ.
Tā kā pieaug primārās veselības aprūpes nozīmība un ģimenes ārsta loma tajā, ik gadu pieaug arī pacientu skaits, kam nepieciešami kompensējamie medikamenti.
Regulāri esošā finansējuma ietvaros tiek veicināta lētāku, vienlīdz efektīvu zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī panākts cenu mazinājums sarakstā jau iekļautajiem medikamentiem, tomēr šī gada finansējuma ietvaros nav iespējams rast ietaupījumu, kas ļautu nodrošināt medikamentus visiem pacientiem, kuriem tas ir nepieciešams.
LETA videomateriāls saitē http://tv.delfi.lv/video/jeEqXmqf/
Prezentācija "Aktivitātes, kas jāveic, lai nepasliktinātos kompensējamo zāļu pieejamība" http://vec.gov.lv/uploads/files/4e0f2b4d4a380.pdf 

Neatkarīgā Rīta Avīze | Pirmdiena, 4.jūlijs (2011), plkst.08:17 | Inga Paparde | http://zinas.nra.lv/latvija/veseliba/50801-kompensejamiem-medikamentiem-draud-deficits.htm
Kompensējamo medikamentu finansējumā draud izveidoties vairāk nekā piecu miljonu latu deficīts, jo būtiski audzis pacientu skaits. Tomēr, arī nepieaugot pacientu skaitam, finansējums kompensējamām zālēm Latvijā salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm ir zemākais, bet Eiropas Savienības kontekstā – kritisks.
Meklējot risinājumus, kā nodrošināt ar kompensējamiem medikamentiem vairāk pacientu, valsts atbildīgās iestādes sagatavojušas ziņojumu Veselības ministrijai.
Veselības ekonomikas centra (VEC) direktore Daiga Behmane norāda, ka kompensējamo medikamentu jomā šogad varētu izveidoties vairāk nekā piecu miljonu deficīts. Par to liecina centra rīcībā esošie dati par pacientu skaita pieaugumu šāgada sākumā salīdzinājumā ar tādu pašu laika nogriezni pērn.
Valsts piešķirtais finansējums kompensējamiem medikamentiem šogad ir 67,6 miljoni latu, taču vairāk nekā četrus miljonus sistēmā ieplūdinājuši zāļu ražotāji (tika panākta vienošanās par to, ka ražotāji solidāri sedz deficītu), kā arī 1,4 miljoni medikamentiem piešķirti no citu veselības nozaru finansējuma pārdales. Tātad kopumā šāgada kompensējamo medikamentu budžets sasniedz 73 miljonus latu, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā 2009. un 2010. gadā, bet mazāk nekā 2008. gadā, kad pacientu skaits bija mazāks.
VEC aprēķinājis: ņemot vērā pacientu pieaugumu un vidējos ikmēneša izdevumus kompensējamām zālēm (ap 6,5 miljoni latu), gadā nepieciešami vismaz 78 miljoni latu, lai medikamentu pieejamība nepasliktinātos. D. Behmane atzīst, ka pašā sistēmā visu laiku meklētas iekšējās rezerves, taču tādas pašlaik atrastas nav. Papildu finansējuma nepieciešamību nosaka arī pievienotās vērtības nodokļa kāpums un izmaiņas atsevišķās diagnožu grupās.
Jāņem vērā, ka kompensējamo medikamentu finansējums Latvijā ir viszemākais Baltijas valstīs, kā arī viens no zemākajiem Eiropā – pēc VEC datiem, vēl mazāk naudas šai sistēmai atvēl tikai Bulgārijā. Ar Igauniju pat nesalīdzināt – lai sasniegtu tās līmeni, papildus gadā būtu jāatvēl vismaz 30 miljoni latu. Arī uz vienu pacientu Latvija atvēl vismazāko kompensējamo zāļu finansējumu, un inovatīvo medikamentu pieejamība ir kritiska – uz 100 000 iedzīvotāju inovatīvie medikamenti tiek nodrošināti pat mazāk nekā 0,1% cilvēku.
VEC, Veselības norēķinu centrs un Veselības inspekcija sagatavojuši ziņojumu Veselības ministrijai ar detalizētiem aprēķiniem. Tiek plānots turpināt diskusiju ar farmācijas uzņēmumiem.

Valsts kompensācijas daļa (100%, 75% un 50% apmērā) tiek aprēķināta no līdzvērtīgas efektivitātes lētāko zāļu cenas. Tāpēc, ja pacientam, pat 100% kompensācijas gadījumā, ir izrakstīts kāds no dārgākajiem līdzvērtīgas efektivitātes medikamentiem, tad starpība starp lētāko un dārgāko medikamentu jāpiemaksā pašam pacientam. Pacientam, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, ir tiesības saņemt informāciju par lētāku zāļu iegādi, kur pacienta līdzmaksājums būtu iespējami mazākais.