Biedrba "Apvienba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

Teksts prskatts 2018. gada 19. august

HIV pozitviem cilvkiem ir tdas paas tiesbas saemt rstniecbas pakalpojumus, k jebkuram msu valsts iedzvotjam.
HIV infekcija nedrkst bt par iemeslu medicnas darbinieka atteikumam sniegt nepiecieamo paldzbu.
HIV pozitviem cilvkiem ir tiesbas neatklt savu inficanos citiem, taj skait ar medicnas darbiniekiem. pai svargi to zint tiem, kam jau bijusi nepatkama pieredze, kas dieml joprojm nav retums. 
Medicnas darbinieku pienkums ir pieemt jebkuru pacientu k iespjami infictu un lietot persongos aizsardzbas ldzekus, piemram, cimdus, sejas maskas u.tml.. HIV infekcija nav vieng, ar kuru var inficties, sniedzot medicnisko paldzbu! Savukrt pacientam btu jsaprot, ka ie aizsardzbas ldzeki tiek lietoti td, ka rsts apzins savu profesionlo risku, nevis norda, ka esat viam bstams. To atceroties, iespjams sevi pasargt no lieka stresa.
Specifisko rstanu HIV infictajiem un AIDS slimniekiem nodroina Latvijas Infektoloijas centrs.
Katram HIV pozitvam cilvkam ieteicams pc iespjas trk stties Latvijas Infektoloijas centra uzskait. Jebkura informcija par pacienta veselbas stvokli tiks glabta konfidencili. rsts nozms regulras veselbas prbaudes, un pamatojoties uz analu rezulttiem, nepiecieambas gadjum uzsks rstanu. 
HIV pozitviem cilvkiem ir tiesbas strdt jebkur darb un profesij, k ar mcties jebkur mcbu iestd.
Ne visi cilvki labi zina, k izplats HIV infekcija, un maldgi dom, ka ir apdraudti, ja strd vai mcs plecu pie pleca ar infictu cilvku. Pat tad, ja zinanas par infekcijas izplatbas ceiem ir pietiekoas, cilvciskas bailes par savu veselbu un dzvbu saglabjas. Lai neciestu no kolu un skolas biedru attieksmes, rpgi apsveriet, kam varat uztict ziu par savu veselbas stvokli. 
Uzzinot, ka darbinieks inficjies ar HIV, darba devjam vai mcbu iestdes vadtjam nav tiesbu atlaist to no darba vai izslgt no mcbu iestdes. Dakrt, uzzinjis par darbinieka inficanos ar HIV, darba devjs atrod likumgu iemeslu HIV inficta darbinieka atlaianai, piemram, nespju pildt uzliktos pienkumus, darba kavjumus u.tml.. Iespjams, ka dos gadjumos vartu pierdt patieso atlaianas iemeslu, ja vien pats cietuais to vltos.
 Sniedzot medicnisko vai socilo paldzbu profesioniem, jievro konfidencialitte.
Profesioni (piemram, medicnas un socilie darbinieki) nedrkst izpaust informciju par sava pacienta vai klienta inficanos ar HIV vai saslimanu ar AIDS. Informcijas izpauana pieaujama tikai dos gadjumos:
1. ja infictais cilvks atvis informt par to tuviniekus vai seksa partnerus; 
2. ja informcija nepiecieama citm rstniecbas personm, kuras veic profesionlos pienkumus HIV-pozitva cilvka interess;
3.ja du informciju pieprasa tiesbaizsardzbas iestdes likum noteiktaj krtb.
Cilvkiem, kuri veikui izmeklanu HIV infekcijas noteikanai, ir tiesbas pc viu pieprasjuma saemt noteiktas formas apliecinjumu par izmeklanas rezulttu sertifiktu. 
Iebraucot das valsts, tiek pieprasts uzrdt du dokumentu. Ir nedaudzas valstis, kurs ieceoana HIV pozitviem cilvkiem tiek liegta. 
HIV pozitviem cilvkiem tpat k citiem valsts iedzvotjiem ir tiesbas apvienoties biedrbs

Pieredze liecina, ka HIV pozitviem cilvkiem paldzoas ir atbalsta un papaldzbas grupas. Ts var tikt reistrtas k nevalst
iskas organizcijas, tau nav un nevar bt nekdu ierobeojumu tikties grup, to nereistrjot. 
Iesaistoties grups HIV pozitvie cilvki saprot, ka grtbas, kuras vii prcie ir smagas, bet nav uniklas, un prliecins, ka ldzgas problmas ir ar citiem grupas dalbniekiem. 
Daloties pieredz, grtbas iespjams prvart. Grupa ir vide, kur iespjams brvi runt par inficanos, nesastopoties ar nosodjumu, bet gan saemot pret emocionlu sapratni.
HIV pozitva cilvka pienkums ir veikt individuls profilakses paskumus, bt ldzestgam rstanai un rkoties t, lai neinfictu citus cilvkus. 
Infict cilvka interess noteikti ir uzturt savu veselbu lab stvokl iespjami ilgku laiku, td nepiecieams izvairties no saskarsmes ar citu lipgu infekciju nstjiem, piemram, neapmeklt masu paskumus gripas epidmijas laik. Veselga dzvesveida ievroana paldzs saglabt imunitti.
Ir pierdts, ka inficans ar HIV nenotiek, ja vrusu slodze, lietojot antiretrovrusu terapiju, ir nenosakm lmen. Efektva antiretrovrusu terapija prtrauc infekcijas tlknodoanu. Tpc, uzskot rstanu, jbt ldzestgam
Ldzestba ir viens no svargkajiem slimbu veiksmgas kontroles faktoriem, kas nozm:
  zu regulru un pareizu lietoanu atbilstoi rsta nordm;
  sistemtiskus rsta apmekljumus un regulras prbaudes;
  izpratni par terapijas nozmi un sekm, kdas var rasties, prtraucot rstanu.
Ldzestgs pacients:
  izprot savu saslimanu un efektvi to kontrol;
  sekmgi sadarbojas ar rstu;
  nepiecieambas gadjum izmanto imenes loceku atbalstu;
  izvairs no kaitgiem faktoriem;
  ir labi apmcts uztura, fizisks slodzes u.c. jautjumos un jtas droi kritisks situcijs.
Tomr btu vlams nepieaut saskarsmi ar svem asinm un dzimumkontaktu laik lietot prezervatvu. Par apzintu cita cilvka inficanu ar HIV Latvij joprojm ir paredzta kriminlatbildba. 
Izmeklana HIV infekcijas noteikanai ir obligta visiem cilvka biomaterilu asins, dzimumnu, audu vai orgnu donoriem. Infictas ar HIV personas nedrkst bt par biomaterilu donoriem.  

HIV infictam pacientam ir tiesbas:
viam saprotam veid saemt no rsta informciju par slimbas diagnozi, izmeklanas un rstanas plnu, k ar par citm rstanas metodm un prognozi; 
piedalies visu to lmumu pieeman, kas saistti ar persongo veselbas problmu; 
pirms pieemt galgo lmumu par turpmko rstanu, saemt vl kda specilista viedokli par nepiecieamo rstanu; 
pilnb vai daji atteikties no piedvts izmeklanas vai rstanas, to apliecinot ar parakstu, un bt informtam par iespjamiem veselbas stvoka sarejumiem d gadjum; 
atteikties piedalties ptjumos; 
maint rstjoo rstu, nesaskaroties ar negatvm sekm turpmkaj aprp; 
pamatoti sdzties par rstanu, sagaidt, ka sdzba tiek pilnb izskatta, k ar saemt rakstisku atbildi no rstniecbas iestdes; 
sagaidt ciepilnu attieksmi un konfidencialittes ievroanu, saemt kvalitatvu, laipnu un atbilstou aprpi,
piekt visai informcijai, kas attiecas uz persongo veselbas stvokli un rstanu.
Jebkuram pacientam ir ar savi pienkumi. Lk, dai no tiem: 
ja pacients ir piekritis rstanas plnam, ievrot visus ar rstanu un aprpi saisttos rstniecbas personu nordjumus; 
informt medicnas darbiniekus, kuri tiei nodarbojas ar via rstanu, par izmaim veselbas stvokl;

 galjas nepiecieambas gadjum, atceot plnoto apmekljuma laiku pie rsta, savlaicgi par to brdint, lai o laiku vartu izmantot cits pacients.

K pateikt par HIV diagnozi tuviniekiem vai draugiem?  
Vispirms izvrtjiet iemeslus, kd gribat to atklt saviem tuviniekiem.
Prdomjiet rpgi, ko vlaties no viiem sagaidt. Neaizmirstiet paredzt ar vissliktko iespjamo reakciju.
Rpgi sagatavojieties sarunai. Tas notiks pirmo reizi jsu dzv neko nedariet paviri un steig! Piezvaniet vai aizrakstiet tuviniekiem, skaidri un saprotami nordot, ka vlaties tikties, lai prruntu kaut ko patiem svargu.
Savciet vienkrus, skaidrus izgltojous materilus bukletus, broras, publikcijas, sarakstiet ar uzticbas tlruu numurus, uz kuriem vii var piezvant, lai iegtu informciju no sveiniekiem.

Noskaojiet sevi optimistiski. Domjiet par saviem tuviniekiem k atbalstoiem un racionliem cilvkiem, a
r Jums paam jbt racionlam. 
aujiet saviem tuviniekiem saprast, ka atrodaties labs roks. Paskaidrojiet, k pats par sevi rpjaties, ka Jsu rsts ir labs profesionlis, ka darbojas HIV pozitvo
cilvku grupa, kur var gt atbalstu.
aujiet viiem paiem izlemt, k izturties. Neminiet tlt maint viu attieksmi. Ja liekas, ka saruna pieems nevlamu raksturu, atstjiet sagatavotus materilus un pielieciet punktu diskusijai. Centieties nepieaut moralizanu par Jsu iepriekjo dzvesveidu.
Dodiet tuviniekiem laiku apsvrt saemto informciju un pierast pie jaunumiem. Pc kda laika piezvaniet, lai novrttu viu reakciju.
Ja nepiecieams, sciet visu no jauna! Apmekljiet ldzgus cilvkus, piemram, atbalsta grupas dalbniekus, kas vartu paststt, k vii atrisinjui ldzgus sarejumus. Dakrt var paldzt ar profesioni psihologi, rsti, Ar tuvinieki var izjust samulsumu, saskaroties ar jauno ziu. Pat tad, ja t ir uzemta ar sapratni un iejtbu, viiem bs nepiecieamas daas nordes, k turpmk izturties.

K pateikt par HIV diagnozi darba devjam, ja kaut kdu iemeslu d tas ir nepiecieams? Atcerieties, ka varat sastapties ar neiecietbu un diskriminciju darba viet! 
aujiet priekniekam saprast, ka vlaties turpint darbu pc labks sirdsapzias un iespjm, bet sakar ar slimbu un/vai nepiecieamo rstanu reizm var nkties maint darba grafiku vai slodzi. 
Ja slimbas d nespjat tikt gal ar saviem darba uzdevumiem, darba devja pienkums ir piemeklt Jums piemrotu darbu sav iestd, nevis pieprast atlguma rakstu. 
Ldziet savu prieknieku neizpaust informciju par Jsu inficanos ar HIV citiem, viengi informt tos cilvkus darba viet, kuriem ir absolti nepiecieams to zint. Nevienam nav tiesbu zias par Jsu veselbas stvokli izpaust citiem, tomr atcerieties, ka cilvki dus noteikumus ne vienmr ievro.
Sagatavojieties mierg, neuzbrko veid apspriest ar saviem koliem savu inficans faktu. Jebkur gadjum prtgi btu glabt daas publikcijas un uzticbas tlruu numurus, kas vartu paldzt darba devjam un koliem labk saprast stvokli, kd atrodaties, un to, ko tas nozm apkrtjiem. 
Ja darba kolektv strd HIV pozitvs cilvks, prjiem var rasties nepiecieamba uzzint ko vairk par o infekciju, td gadjum nepiecieams griezties tikai pie profesioniem, kas vartu paldzt izskaidrot os jautjumus! 
HIV infictam cilvkam nepiecieams ATBALSTS. Tas nozm gatavbu:
ar patiesu uzmanbu uzklaust un pacensties saprast; 
aut saprast, ka esat ldzs un vienmr gatavi paldzt; 
netiest un nemeklt vaingos; 
nedot padomus, kamr tos neprasa; 
nelot, nelutint, aut cilvkam paam kontrolt savu dzvi.
Atbalsts pai nepiecieams krzes situcij. Tda var rasties brd, kad tiek paziota HIV diagnoze, pie slimbas simptomu pardans, kad juzsk regulra antiretrovrusu zu lietoana, smagas slimbas attstbas gadjum un, ja tiek zaudti draugi.  
Lai vartu paldzt, uzziniet pc iespjas vairk par HIV infekciju un AIDS. Ja Jums paam tomr ir bail inficties sadzves kontaktos, parunjiet ar specilistu vai nevalstisko organizciju darbiniekiem, lai s bailes kliedtu! 
Necentieties noskaidrot, kd veid notikusi inficans. Atturieties izprat un izteikt savus piemumus, jo tas var radt cilvkam vainas sajtu un nepiecieambu attaisnoties. Nenosodiet HIV pozitva cilvka dzvesveidu ar tad, ja tas liekas nepareizs. Viss mintais
var novest pie savstarpjas atsveinans tiei taj brd, kad emocionlais kontakts un sapratne infictajam cilvkam ir par visu svargki. 
Neaizmirstiet, ka cilvks pats un tikai pats ir tiesgs pieemt lmumus par to, k dzvot, k rpties par savu veselbu, st un atpsties, kam un kad teikt (vai neteikt) par savu saslimanu.

Iespjamas kdas velm dart labu.
Ir saprotama tuvinieku vlans paldzt infictajam cilvkam saglabt veselbu. Tomr biei vien tuvinieki un draugi pieauj kdas, kuras var radt nopietnu vai pat nelabojamu aunumu. Lk, daas visizplattks no tm.
Prmrga aprpe un pastvga atgdinana cilvkam par to, ka viam ir bstama slimba. Padomjiet, vai da Jsu attieksme nav saistta ar paa bailm vai vainas sajtu! Ir liela atirba starp saprtgu rpanos, kas izpauas k veselgas gaisotnes radana mjs, nepiecieamu aprpi slimbas gadjum, - un uzmcgu lutinanu, kas var izraist depresiju, atsveinanos un bezspcbas sajtu. Lai nepieautu du kdu, pievrsiet uzmanbu tam, k tuvais cilvks rea un Jsu rpm.
Padomi meklt paldzbu pie alternatvs medicnas specilistiem. Vis pasaul ir daudz dziednieku, kas sola radiklu HIV infekcijas un AIDS izrstanu.

Padomi prtraukt zu lietoanu, ja tas izraisa blakusefektus. Tas ir sevii bstami, ja pacients saem kombinto antiretrovrusu
terapiju: zu lietoanas prtraukana vai izlaiana veicina tdu vrusa formu attstbu, kas ir izturgi pret zlm, un tlka rstana nav efektva. 
Atcerieties, ka obrd ir oti izplatti HIV noliedzju (AIDS disidentu) aicinjumi atteikties no HIV rstanas. Daiem HIV pozitvajiem cilvkiem ir vieglk notict, ka HIV nav, nek rstties un dzvot ilgi un laimgi, vii t viet izvlas iet boj bez terapijas. rsti saka, ka ar Latvij HIV noliedzju skaits pieaug. Aptuveni 30% cilvku, kuri dzvo ar HIV,  labvlgi attiecas pret vienu vai vairkiem HIV noliedzju apgalvojumiem un viiem ir augstks HIV infekcijas progresanas risks. Tpat viiem ir mazk izredu sasniegt nenosakmu vrusu slodzi, ldz ar ko vii var nodot HIV infekciju tlk.