Biedrba "Apvienba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

Ziojums par situciju narkotiku politikas jom, reformm un to ietekmi uz veselbas un cilvktiesbu aspektiem personm, kuras lieto narkotikas, Rga, 2016 (latvieu valod eit>>>)

Country report on drug policy situation, reforms, and possible impact on health and human rights of people who use drugs, Riga, 2016 (angu valod eit>>>)

Ziojums sagatavots biedrbas DIA+LOGS, atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS un EHRN kopg projekta ietvaros, ko atbalsta fonds Atvrtai Sabiedrbai 
 

                                  Kas ir kaitjuma mazinanas programma?
Darbbas izpratn t ir ar asinm izplatoos infekciju mazinana, dalot  tras  irces un prezervatvus.
Biei vien cilvki uzskata t, ja js dodat irces narkomniem, tad js atbalstiet lietoanu.
Patiesb, t nav. Protams, ka ms vlamies, lai nebtu ne narkotiku, ne to lietotju. Bet, dieml, stenba ir tda, ka narkotikas lieto arvien vairk un arvien vairk tie ir jauni cilvki. Msu brni, msu draugi, pazias...
Narkotiku lietoana ir milzgs aunums. Atbrvoties no atkarbas ir grti, dakrt neiespjami. Bet ce uz skaidrbu ir jiet, vai jnomirst. Citu variantu nav.
Ir dadi veidi  k virzties uz atturbu detoksikcija, rehabilitcija, anonmie narkomni, Minesotas programma, ticba  Dievam, metodona programma. Kaitjuma mazinana ir viens no ceiem.
Kaitjuma mazinanas filosofija ir oti vienkra ms sakm lietotjam, j ir oti slikti, ka tu lieto, ms saprotam, ka prtraukt ir oti grti un tu to neizdarsi ne rt, ne part, bet-  nepadari to kaitjumu, ko tu nodari sev lietojot narkotikas vl lielku sabojjot savu veselbu. Tapc vienmr lieto tikai savu un tru irci.
Soi ko narkotiku lietotjs veic kaitjuma mazinanas programm ir di:
- vienmr tikai sava  irce;
- vienmr tikai tra irce;
- no smagm narkotikm priet uz vieglkm;
- devas lietoana iedzerot, apdot, ieaucot, izppjot;
- devas samazinana;
- lietoanas bieuma samazinana;
- detoksikcija;
- rehabilitcija.
Btisks aspekts kaitjuma mazinanas programms ir tds, ka narkotiku lietotjs tiek paturts acs. Biei vien lietotjs ir aizgjis prom no mjm, ir konflikt ar imenes locekiem, via draugi ir tdi pai lietotji k vi. Nav neviena kam pajautt padomu, dakrt nav ko st, problmu kaudze. Kur, lai vi iet? Nav jau sti tdas vietas, jo visur kur vien vi griezsies bs viena atbilde- prtrauc lietot un viss nokrtosies. Bet prtraukt nav tik vienkri. Kaitjuma mazinanas programmas darbinieki ar izpratni, iejtbu, cieu uzklausa ik vienu, vro cilvka stvokli, paldz ar dienu, tju, aprbu, inform un pats galvenais, staj brd motiv narkotiku lietoanas risku mazinanas nkoajam solim.
Protams, tas prasa laiku, dakrt gadus, lai kdu narkotiku lietotju motivtu prtraukt lietot. Jo ir jsaprot, ka tik ilgi, kamr pats cilvks nebs gatavs kaut ko maint sav dzv, nekas nenotiks.
Tas ar ir kaitjuma mazinanas lielkais izaicinjums nekrist uz nerviem narkotiku lietotjam, pacietgi gaidt sto brdi, kad vi bs gatavs kaut ko maint un tad izmantot visus pieejamos resursus un dvseles spkus, lai virztu cilvku tuvk skaidrbai.
Kaitjuma mazinanas programms btisks moments ir informana. Narkotiku lietotji biei vien ir labk informti par inficans riskiem ar HIV,  hepattiem, k prj sabiedrba. Vii zina ar to, ka inficties var seksulo kontaktu laik, un to, ka ar HIV un hepattiem  inficts cilvks rji ne ar ko neatiras no citiem veselajiem. Ldz ar to prezervatvs jlieto ik reizi seksa laik.
Kaitjuma mazinanas programms tiek veicinta narkotiku lietotja atbildba par savu un citu drobu. irces ne tikai tiek izdaltas, ts tiek maintas pret izlietotjam, t ts nenonk viets, kur ar tm var sadurties citi. Narkotiku lietotjiem tiek ststts - nekad nedod savu  izlietoto irci citam, sekss tikai ar prezervatvu.
Kaitjuma mazinanas programmas biei vien ir viengs draudzgs vietas, kur narkotiku lietotjs var iegriezties. Un pirms nosodt narkotiku lietotjus, vienmr der atcerties, ka vii ir cilvki mums ldzs, tdi pai k ms, k visi.

Agita Sja, Rgas pilstas kaitjuma mazinanas programmas vadtja.
(Atsauksmes vai jautjumus ldzam stt uz adresi agita.seja@inbox.lv)

********************************* 

Powered by emaze
 

Avots:  SPKC iepirkuma HIV un pavadoo infekcijas slimbu profilakses un kaitjuma mazinanas pakalpojumu nodroinana mobilaj vienb un ielu darb Rg un Pierg tehnisk specifikcija un tehnisk piedvjuma forma | http://www.spkc.gov.lv/file_download/3277/SPKC_2016_13_Nolikums_grozits.doc |
Vl aizvien HIV infekcijas izplatba ir globla mroga problma, kam ir socili ekonomiskas sekas un kas negatvi ietekm visas sabiedrbas veselbu, katra indivda drobu, iekauanos sabiedrb un darba tirg, k ar ietekm valsts drobu un labkljbu kopum. Latvija ir to Eiropas Savienbas un Eiropas Ekonomikas zonas (ES/EEZ) valstu vid, kur HIV infekcijas izplatbas rdtji ir augsti. Pc Eiropas Slimbu kontroles centra (European Centre for Disease Control  ECDC) datiem ES valsts 2014. gad tika reistrti 5,9 HIV infekcijas gadjumi uz 100 000 iedzvotju. Latvija ieem otro vietu jauno HIV infekcijas gadjumu zi uzreiz aiz Igaunijas, proti, 2014. gad reistrti 17,3 jauni HIV infekcijas gadjumi uz 100 000 iedzvotju. HIV infekcijas izplatbas radtjs Latvij 2014. gad ir gandrz trs reizes prsniedzis vidjo rdtju ES. 2015. gad Latvij pirmreizji reistrti 393 jauni HIV infekcijas gadjumi (kas ir par 46 gadjumiem vairk k 2014. gad, kad tika reistrti 347 gadjumi). K norda statistikas dati, Latvij joprojm aktuls HIV inficans ce ir kopgu injicanas piederumu lietoana, 2015.gad no visiem no jauna reistrtajiem HIV gadjumiem tas sastda 22,4%.Veiktie aprini rda, ka Latvij 2012./2013. gad Latvij bija 14583 opiodu vai amfetamnu lietotji jeb 10,7 uz 1000 1564 gadus veciem iedzvotjiem, k ar 10034 injicjoie narkotiku lietotji jeb 7,4 uz 1000 1564 gadus veciem iedzvotjiem.
HIV/AIDS (akts imndeficta sindroms) saistbu deklarcij mints, ka btiski nodroint plaa spektra profilakses programmas, jo pai valsts, kuras visbiek skar HIV infekcija, ietverot informciju, izgltoanu un komunikciju, ar mri mazint riska uzvedbu un iedroint uz atbildgu seksulo uzvedbu. Tpat deklarcij mints, ka jnodroina pieejamba medicnas precm, taj skait, prezervatviem un steriliem injicanas piederumiem, k ar nepiecieama kaitjuma mazinanas programma, kas saistta ar narkotiku lietoanu, paplainot pieejambu brvprtgai un konfidencilai konsultanai un testanai. Ptjumi vis pasaul ir pierdjui, ka kaitjuma mazinanas programmas ir HIV infekcijas izplatbas injicjamo narkotiku lietotju (turpmk  INL) vid ierobeoanas strakmens.
Kop 1997. gada Latvij darbojas iru apmaias programmas, tau gadu laik kaitjuma mazinanas darbs ir btiski attstjies un obrd Latvij darbojas 19 HIV profilakses punkti (turpmk  HPP) 16 Latvijas pavaldbs. HPP tkla darbbu koordin Slimbu profilakses un kontroles centrs. HPP tkls nodroina dadus pakalpojumus, taj skait konsultcijas un informciju par infekcijas slimbm, to profilaksi, narkotiku atkarbas rstniecbas iespjm un rehabilitciju, veselbas riskiem. HPP nodroina HIV, hepatta B (turpmk  HBV) un C (turpmk  HCV), sifilisa ekspresdiagnostiku, psihosocilu atbalstu, medicnas preces  prezervatvus, dezinfektantus u.c., k ar iru un adatu maiu. Mintie pakalpojumi tiek sniegti dadm mra grupm, proti, personm, kurm bijui neaizsargti (bez prezervatva) dzimumkontakti, narkotiku lietotjiem, personm ar citm atkarbas problmm un pc ieslodzjuma. Personm, kurm bijusi saskare ar svem asinm (piem., sadurans), prostitcij nodarbintajm personm u.c. HPP pakalpojumi tiek nodrointi stacionrajs atraans viets, ielu darba programms un ar mobilo vienbu paldzbu. Ielu darbinieku un mobilo vienbu darbs ir maksimli pietuvints aktvajiem narkotiku lietotjiem, nodroinot tos ar informciju un steriliem injicanas piederumiem droai injicjamo narkotiku lietoanai, kuri citdk veid nav sasniedzami. obrd Latvij darbojas trs mobils vienbas  Rg, Jrmal un Daugavpil, tau aktva mobilo pakalpojumu sniegana tiek nodrointa divs no mintajm pilstm. Mobilo vienbu darbs ir viens no efektvkajiem kaitjuma mazinanas programmu realizanas veidiem. Mobil kaitjuma mazinanas vienba obrd Latvij pilda btisku lomu, jo ar ts paldzbu tiek sasniegti grti pieejamie narkotiku lietotji. Ptjuma dati liecina, ka mobilo kaitjuma mazinanas vienbu ir izmantojis aptuveni katrs piektais narkotiku lietotjs. Ir svargi aptvert vl lielku riskam pakauto narkotiku lietotju dau un uzlabot pakalpojumu pieejambu ar papildus mobilajm vienbm, sevii Rg un Piergas teritorij, kur atrodas lielk daa narkotiku lietotju Latvij. 
2015. gad HPP darbbas ietvaros Latvij nodrointi 37 724 tiei kontakti ar INL, 67% nodrointi tiei ielu un mobilo vienbu darba ietvaros. 2015. gad izsniegtas 524 949 dadu izmru irces, 96 776 dadu izmru adatas, 101 794 prezervatvi, savktas 454 469 izlietots irces/adatas. 61,2% izsniegto iru savkana, 62,1% adatu, 67,5% prezervatvu izsniegana un 64,9% izlietoto iru/adatu nodrointa tiei ielu un mobilo vienbu darba ietvaros.
Kaitjuma mazinanas btba: kaitjuma mazinana ir saistta ar narkotiku lietoanas radt kaitjuma mazinanu veselbai (piem., infekcijas slimbu izplatbas ierobeoana, uzvedbas maia). Pasaules Veselbas organizcija (PVO) ir izvirzjusi iniciatvas, kuras btu jievie katrai valstij, lai ierobeotu HIV u.c. infekcijas slimbu izplatbu, kas saistta ar narkotiku injicanu. Viena no iniciatvm, lai efektvi panktu rezulttus, ir iru-adatu apmaias programmas ievieana, HIV testana un konsultana, bezmaksas prezervatvu nodroinana, konsultciju un informcijas sniegana ar mri maint riskantos dzvesveida paradumus (piem., kopgu injicanas piederumu lietoana, prezervatvu nelietoana u.c.) u.c.
Kaitjuma mazinana ir galven stratisk pieeja narkotiku lietoanas un HIV izplatbas profilaks daudzs valsts. Ir veikti daudzi zintniski ptjumi par kaitjuma mazinanas ieguvumiem. Tru iru un adatu apmaias programmas INL nodroina izmantoto iru savkanu, tdjdi samazinot kopjo iru/adatu lietoanu. Latvij tiek praktizta adatu un iru apmaia pc principa dots pret dotu, tas nozm, ka narkotiku lietotjs ne tikai saem trus injicanas piederumus, bet ar nodod atpaka izlietotos injicanas piederumus, kas savukrt samazina sabiedrisks viets izmesto adatu/iru skaitu. Samazinot kopjo iru lietoanu, tiek samazints risks inficties ar HIV, HBV un HCV un citm ar asinm prnesamajm infekcijm. Kaitjuma mazinanas programmas ar sniedz INL pieeju atbalsta pakalpojumiem saistb ar veselbai kaitgo paradumu mazinanu un socilajiem pakalpojumiem. 
Visbiek kaitjuma mazinanas pakalpojumi tiek stenoti specils ielu darba organiztju nordts viets vai pie klienta dzvesviet, mobilajos (mikroautobusos, furgonios) vai stacionrajos iru apmaias punktos.
Mobilie jeb prvietojamie kaitjuma mazinanas pakalpojumi (turpmk  mobil vienba) parasti tiek sniegti mikroautobusos vai autobusos. Vlams, ja transportldzeka salon ir divas telpas: viena telpa paredzta eksprestesta veikanai un konsultciju snieganai, otra   iru maiai. Mobilo vienbu apkalpo viens medicnas darbinieks, kur veic eksprestestanu un klientu konsultanu, k ar socilais darbinieks, kur sniedz konsultcijas un veic citus pienkumus. Mobilaj vienb tiek nodroints ar transportldzeka vadtjs, kur veic ar iru un adatu apmaiu Mobilaj vienb un motiv klientus saemt citus mobilaj vienb pieejamos pakalpojumus. Marruts tiek izstrdts, pamatojoties uz iepriekjo vides izpti, uz ielu darbinieku ieteikumiem.

*******************************
Евразийская Сеть снижения вреда (www.harm-reduction.org) так формулирует принципы и иерархию целей снижения вреда среди потребителей инъекционных наркотиков (ПИН):
ПРИНЦИПЫ СНИЖЕНИЯ ВРЕДА ВКЛЮЧАЮТ:
Избежание увеличения вреда: например, существующая политика уголовного контроля за незаконными потреблением наркотиков может слегка уменьшать незаконное потребление наркотиков, но увеличивает вероятность ВИЧ эпидемии среди ПИН; 
Акценты на достижение краткосрочных прагматических целей (например, предотвращение передачи ВИЧ) поверх долгосрочных целей (например, полное снижение потребления наркотиков);
Акценты на достоинство и права человека всех членов общества, включая ПИН;
Установление иерархии снижения вреда (см. ниже) для обеспечения маленьких, доступных действий, которые могут поощряться программами снижения вреда;
Использование многочисленных и разнообразных стратегий для достижения поставленных целей, работая на многочисленных уровнях; от улицы или школы (по рискованному поведению передачи ВИЧ) до местных и национальных правительств (по законам и другим элементам поддерживающими внедрение снижения вреда); 
Вовлечение ПИНов в планирование и выполнение программ, разработанных для профилактики превенции потребления наркотиков и ВИЧ/СПИД среди ПИН. 
ТИПИЧНАЯ ИЕРАРХИЯ СНИЖЕНИЯ ВРЕДА ДЛЯ ПРЕДОТВРАЩЕНИЯ ПЕРЕДАЧИ ВИЧ СРЕДИ ПИН:
Наиболее эффективный способ предотвращения передачи ВИЧ - никогда не начинать или прекращать потребления наркотиков; если Вы не потребляете инъекционные наркотики, Вы не сможете заразиться путем совместного использования игл и шприцев или другого инструментария для приготовления и введения наркотиков. 
Если эта всеобщая цель не достижима для определенного индивидуума, потребитель наркотиков должен поощряться к потреблению наркотиков любым другим способом, кроме внутривенного введения: если Вы не вводите наркотики, Вы не можете заразиться через инструментарий для приготовления и введения наркотиков. 
Если эта цель не достижима, потребитель наркотиков должен поощряться к введению наркотиков с постоянным потреблением нового (стерильного) инструментария, не допуская его потребления другими лицами; если Вы используете новые инструменты каждый раз, Вы не можете заразиться ВИЧ и другими инфекциями. 
Если эта цель не достижима, потребитель наркотиков должен поощряться к повторному использованию своего собственного инструментария для приготовления и введения наркотиков; если Вы повторно используете ваши собственные инструменты, Вы не можете заразиться ВИЧ и другими инфекциями (конечно, если кто-либо не пользовался вашими инструментами без вашего ведома). 
Если эта цель не достижима, потребитель наркотиков должен поощряться к стерилизации игл/шприцев и другого инструментария стандартным способом. После такой операции некоторый риск передачи ВИЧ остается, но употребление стандартной технологии промывки уменьшает его вероятность. 
Как показывает иерархия риска, множество различных групп и организаций должны вовлекаться в реализацию снижения вреда: от правоохранительных органов и учреждений по лечению от наркотической зависимости, до аутрич работников, а также самих потребителей наркотиков. Иерархия устанавливает незначительные действия, которые потребители наркотиков могут предпринимать с целью изменения рискованного поведения, связанного с ВИЧ. 
В конечном счете, программы снижения вреда сотрудничают с программами снижения потребности в наркотиках, направленными на помощь потребителями наркотиков в прекращении их употребления.