Uzrakstiet mums

Ziņojums par situāciju narkotiku politikas jomā, reformām un to ietekmi uz veselības un cilvēktiesību aspektiem personām, kuras lieto narkotikas, Rīga, 2016 (latviešu valodā šeit>>>)

Country report on drug policy situation, reforms, and possible impact on health and human rights of people who use drugs, Riga, 2016 (angļu valodā šeit>>>)

Avots:  SPKC iepirkuma „HIV un pavadošo infekcijas slimību profilakses un kaitējuma mazināšanas pakalpojumu nodrošināšana mobilajā vienībā un ielu darbā Rīgā un Pierīgā” tehniskā specifikācija un tehniskā piedāvājuma forma | http://www.spkc.gov.lv/file_download/3277/SPKC_2016_13_Nolikums_grozits.doc |
Vēl aizvien HIV infekcijas izplatība ir globāla mēroga problēma, kam ir sociāli ekonomiskas sekas un kas negatīvi ietekmē visas sabiedrības veselību, katra indivīda drošību, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū, kā arī ietekmē valsts drošību un labklājību kopumā. Latvija ir to Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (ES/EEZ) valstu vidū, kur HIV infekcijas izplatības rādītāji ir augsti. Pēc Eiropas Slimību kontroles centra (European Centre for Disease Control – ECDC) datiem ES valstīs 2014. gadā tika reģistrēti 5,9 HIV infekcijas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Latvija ieņem otro vietu jauno HIV infekcijas gadījumu ziņā uzreiz aiz Igaunijas, proti, 2014. gadā reģistrēti 17,3 jauni HIV infekcijas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. HIV infekcijas izplatības radītājs Latvijā 2014. gadā ir gandrīz trīs reizes pārsniedzis vidējo rādītāju ES. 2015. gadā Latvijā pirmreizēji reģistrēti 393 jauni HIV infekcijas gadījumi (kas ir par 46 gadījumiem vairāk kā 2014. gadā, kad tika reģistrēti 347 gadījumi). Kā norāda statistikas dati, Latvijā joprojām aktuāls HIV inficēšanās ceļš ir kopīgu injicēšanas piederumu lietošana, 2015.gadā no visiem no jauna reģistrētajiem HIV gadījumiem tas sastāda 22,4%.Veiktie aprēķini rāda, ka Latvijā 2012./2013. gadā Latvijā bija 14583 opioīdu vai amfetamīnu lietotāji jeb 10,7 uz 1000 15–64 gadus veciem iedzīvotājiem, kā arī 10034 injicējošie narkotiku lietotāji jeb 7,4 uz 1000 15–64 gadus veciem iedzīvotājiem.
HIV/AIDS (akūts imūndeficīta sindroms) saistību deklarācijā minēts, ka būtiski nodrošināt plaša spektra profilakses programmas, jo īpaši valstīs, kuras visbiežāk skar HIV infekcija, ietverot informāciju, izglītošanu un komunikāciju, ar mērķi mazināt riska uzvedību un iedrošināt uz atbildīgu seksuālo uzvedību. Tāpat deklarācijā minēts, ka jānodrošina pieejamība medicīnas precēm, tajā skaitā, prezervatīviem un steriliem injicēšanas piederumiem, kā arī nepieciešama kaitējuma mazināšanas programma, kas saistīta ar narkotiku lietošanu, paplašinot pieejamību brīvprātīgai un konfidenciālai konsultēšanai un testēšanai. Pētījumi visā pasaulē ir pierādījuši, ka kaitējuma mazināšanas programmas ir HIV infekcijas izplatības injicējamo narkotiku lietotāju (turpmāk – INL) vidū ierobežošanas stūrakmens.
Kopš 1997. gada Latvijā darbojas šļirču apmaiņas programmas, taču gadu laikā kaitējuma mazināšanas darbs ir būtiski attīstījies un šobrīd Latvijā darbojas 19 HIV profilakses punkti (turpmāk – HPP) 16 Latvijas pašvaldībās. HPP tīkla darbību koordinē Slimību profilakses un kontroles centrs. HPP tīkls nodrošina dažādus pakalpojumus, tajā skaitā konsultācijas un informāciju par infekcijas slimībām, to profilaksi, narkotiku atkarības ārstniecības iespējām un rehabilitāciju, veselības riskiem. HPP nodrošina HIV, hepatīta B (turpmāk – HBV) un C (turpmāk – HCV), sifilisa ekspresdiagnostiku, psihosociālu atbalstu, medicīnas preces – prezervatīvus, dezinfektantus u.c., kā arī šļirču un adatu maiņu. Minētie pakalpojumi tiek sniegti dažādām mērķa grupām, proti, personām, kurām bijuši neaizsargāti (bez prezervatīva) dzimumkontakti, narkotiku lietotājiem, personām ar citām atkarības problēmām un pēc ieslodzījuma. Personām, kurām bijusi saskare ar svešām asinīm (piem., saduršanās), prostitūcijā nodarbinātajām personām u.c. HPP pakalpojumi tiek nodrošināti stacionārajās atrašanās vietās, ielu darba programmās un ar mobilo vienību palīdzību. Ielu darbinieku un mobilo vienību darbs ir maksimāli pietuvināts aktīvajiem narkotiku lietotājiem, nodrošinot tos ar informāciju un steriliem injicēšanas piederumiem drošai injicējamo narkotiku lietošanai, kuri citādākā veidā nav sasniedzami. Šobrīd Latvijā darbojas trīs mobilās vienības – Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī, taču aktīva mobilo pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta divās no minētajām pilsētām. Mobilo vienību darbs ir viens no efektīvākajiem kaitējuma mazināšanas programmu realizēšanas veidiem. Mobilā kaitējuma mazināšanas vienība šobrīd Latvijā pilda būtisku lomu, jo ar tās palīdzību tiek sasniegti grūti pieejamie narkotiku lietotāji. Pētījuma dati liecina, ka mobilo kaitējuma mazināšanas vienību ir izmantojis aptuveni katrs piektais narkotiku lietotājs. Ir svarīgi aptvert vēl lielāku riskam pakļauto narkotiku lietotāju daļu un uzlabot pakalpojumu pieejamību ar papildus mobilajām vienībām, sevišķi Rīgā un Pierīgas teritorijā, kur atrodas lielākā daļa narkotiku lietotāju Latvijā. 
2015. gadā HPP darbības ietvaros Latvijā nodrošināti 37 724 tieši kontakti ar INL, 67% nodrošināti tieši ielu un mobilo vienību darba ietvaros. 2015. gadā izsniegtas 524 949 dažādu izmēru šļirces, 96 776 dažādu izmēru adatas, 101 794 prezervatīvi, savāktas 454 469 izlietotās šļirces/adatas. 61,2% izsniegto šļirču savākšana, 62,1% adatu, 67,5% prezervatīvu izsniegšana un 64,9% izlietoto šļirču/adatu nodrošināta tieši ielu un mobilo vienību darba ietvaros.
Kaitējuma mazināšanas būtība: kaitējuma mazināšana ir saistīta ar narkotiku lietošanas radītā kaitējuma mazināšanu veselībai (piem., infekcijas slimību izplatības ierobežošana, uzvedības maiņa). Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir izvirzījusi iniciatīvas, kuras būtu jāievieš katrai valstij, lai ierobežotu HIV u.c. infekcijas slimību izplatību, kas saistīta ar narkotiku injicēšanu. Viena no iniciatīvām, lai efektīvi panāktu rezultātus, ir šļirču-adatu apmaiņas programmas ieviešana, HIV testēšana un konsultēšana, bezmaksas prezervatīvu nodrošināšana, konsultāciju un informācijas sniegšana ar mērķi mainīt riskantos dzīvesveida paradumus (piem., kopīgu injicēšanas piederumu lietošana, prezervatīvu nelietošana u.c.) u.c.
Kaitējuma mazināšana ir galvenā stratēģiskā pieeja narkotiku lietošanas un HIV izplatības profilaksē daudzās valstīs. Ir veikti daudzi zinātniski pētījumi par kaitējuma mazināšanas ieguvumiem. Tīru šļirču un adatu apmaiņas programmas INL nodrošina izmantoto šļirču savākšanu, tādējādi samazinot kopējo šļirču/adatu lietošanu. Latvijā tiek praktizēta adatu un šļirču apmaiņa pēc principa “dots pret dotu”, tas nozīmē, ka narkotiku lietotājs ne tikai saņem tīrus injicēšanas piederumus, bet arī nodod atpakaļ izlietotos injicēšanas piederumus, kas savukārt samazina sabiedriskās vietās izmesto adatu/šļirču skaitu. Samazinot kopējo šļirču lietošanu, tiek samazināts risks inficēties ar HIV, HBV un HCV un citām ar asinīm pārnesamajām infekcijām. Kaitējuma mazināšanas programmas arī sniedz INL pieeju atbalsta pakalpojumiem saistībā ar veselībai kaitīgo paradumu mazināšanu un sociālajiem pakalpojumiem. 
Visbiežāk kaitējuma mazināšanas pakalpojumi tiek īstenoti speciālās ielu darba organizētāju norādītās vietās vai pie klienta dzīvesvietā, mobilajos (mikroautobusos, furgoniņos) vai stacionārajos šļirču apmaiņas punktos.
Mobilie jeb pārvietojamie kaitējuma mazināšanas pakalpojumi (turpmāk – mobilā vienība) parasti tiek sniegti mikroautobusos vai autobusos. Vēlams, ja transportlīdzekļa salonā ir divas telpas: viena telpa paredzēta eksprestesta veikšanai un konsultāciju sniegšanai, otra  – šļirču maiņai. Mobilo vienību apkalpo viens medicīnas darbinieks, kurš veic eksprestestēšanu un klientu konsultēšanu, kā arī sociālais darbinieks, kurš sniedz konsultācijas un veic citus pienākumus. Mobilajā vienībā tiek nodrošināts arī transportlīdzekļa vadītājs, kurš veic arī šļirču un adatu apmaiņu Mobilajā vienībā un motivē klientus saņemt citus mobilajā vienībā pieejamos pakalpojumus. Maršruts tiek izstrādāts, pamatojoties uz iepriekšējo vides izpēti, uz ielu darbinieku ieteikumiem.