Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

                                              Vai bçrns dârziòâ var inficçties ar HIV?
Uzzinot, ka bçrnudârzâ vai skolâ ir bçrns ar HIV infekciju, daudzus vecâkus pâròem ðausmas: viòi baidâs, ka paðu bçrns varçtu inficçties, aizliedz kontaktçties, bet daþreiz vispâr pârceï viòu uz citu skolu. „Protams, ka þçl tâ bçrna, taèu es esmu pret to, ka ar mançjo kopâ mâcâs HIV inficçtais. Bet ja nu viòi sakausies lîdz asinîm? Ja nu viòi pçkðòi kodîs no vienas sviestmaizes?” Cik pamatotas ir tâdas bailes?
Vecâku bailes, ka bçrns varçtu inficçties ar HIV skolâ vai bçrnudârzâ ir tik ïoti iracionâlas, ka nav nozîmes pat mçìinât tâs izkliedçt. Psihiatrijâ ir speciâls termins „aidofobija”, kad cilvçks visu laiku baidâs inficçties ar HIV, pat ja viòam nav nekâdu reâlu inficçðanâs risku. Taèu, ja runâjam racionâlu argumentu lîmenî, tad vecâku satraukums bieþi vien sakòojas zinâðanu trûkumâ par to, kâ izplatâs vîruss.
Ar HIV var inficçties: seksuâla kontakta bez izsargâðanâs (t. i. bez prezervatîva, vai tas ir saplîsis, noslîdçjis) laikâ; kopîgi izmantojot inficçtas adatas, ðïirces vai citus asus, ar inficçtâm asinîm notraipîtus instrumentus; pârlejot inficçtas asinis un pie vertikâlâs transmisijas no mâtes bçrnam, grûtniecîbas, dzemdîbu laikâ vai barojot bçrnu ar krûti.
Kâds sakars tam visam ar bçrnudârza bçrniem?
HIV neizplatâs gaisa-pilienu ceïâ, ar siekalâm vai ar netîrâm rokâm (kâ, piemçram, zarnu infekcijas). Odi, utis, blusas un blaktis ir pilnîbâ reabilitçtas – nevar inficçties ar HIV no kukaiòu kodieniem. Jâatzîmç, ka nepietiek ar to, ka vîrusa daïiòa vienkârði iekïûs neinficçta cilvçka organismâ. Nepiecieðams, lai vîrusu bûtu daudz (inficçjoða deva), un lai pietiktu laika inficçt ðûnas. Saskaòâ ar aprçíiniem, lai inficçtos nepiecieðamas vismaz 1000 vîrusa kopijas mililitrâ ðíidruma (pçc citiem pçtîjumiem ne mazâk kâ 10000 – 100000 kopiju). Ja cilvçks ârstçjas no HIV infekcijas ar speciâlâm zâlçm, tad, kâ likums, viòa asinîs ir ïoti maz vîrusu (mazâk nekâ 50 kopijas vai kâ vçl saka – „nenosakâma vîrusu slodze”), un inficçðanâs risks no viòa nejauðu brûèu vai traumu gadîjumâ lîdzinâs nullei. Ja HIV pozitîvais nesaòem tâdu terapiju, vienalga inficçtâ materiâla daudzumam ir jâbût diezgan lielam.
Atgriezîsimies pie „briesmâm” bçrnudârzâ un skolâ.
Visâ pasaulç bçrni ar HIV apmeklç bçrnudârzus un skolas, jo tas nav bîstami apkârtçjiem. Vçl vairâk, bçrnudârza apmeklçðana ir bîstama paðam bçrnam ar HIV, jo viòð saskaras ar lielu daudzumu daþâdu mikrobu, kas var radît nopietnu slodzi viòa imunitâtei. Tâpçc praktiski visi bçrni ar HIV, kas apmeklç bçrnu iestâdes, saòem speciâlu terapiju, kura nomâc HIV un veicina imunitâtes saglabâðanos. Risks inficçties no bçrna, kurð veiksmîgi saòem terapiju, caur traumâm vai nejauðiem ievainojumiem ir ârkârtîgi mazs.
Tomçr aplûkosim situâcijas, kuras visvairâk satrauc vecâkus.
- Bçrni dârziòâ var gan pasûkât vienu konfekti, gan padalîties ar koðïâjamo gumiju. Bet ja nu manam bçrnam tajâ brîdî mutç ir brûcîte, jo viòð ir nokritis un savainojies uz zobiòa?
- Nav bîstami. Siekalas ir agresîva vide imûndeficîta vîrusam, tas âtri aiziet bojâ. Ar siekalâm nevar inficçties ar HIV.
- Mazuïi dârziòâ mçdz kost viens otram. Gadâs, ka lîdz asinîm. Kas bûs, ja HIV inficçtais bçrns iekodîs mançjam? Vai otrâdi – mans bçrns iekodîs bçrnam ar HIV un asinis nonâks viòam mutç. 
- Nav riska. Ar siekalâm nevar inficçties ar HIV. Asinîm, lai bçrns inficçtos, jâbût ïoti lielâ daudzumâ. Pie kodiena tik daudz nebûs.
- Pat ja ir tikai viens vîruss – pastâv inficçðanâs risks.
- Tâ tas nav. Viens vîruss, kâ saka, nav karotâjs – vajag, lai to bûtu daudz.
- Es pati redzçju, kâ divi mazuïi nokrita un pilnîgi vienâdi pârsita ceïgalus. Pçc tam viòi palîdzçja viens otram piecelties. Asins kontakts ar asinîm!
- Tâdâ gadîjumâ jâizmazgâ brûcîtes ar ûdeni un jâapstrâdâ ar antiseptiíi. Vîruss nenokïûs asinsritç.
- Pastâv zinâms procents gadîjumu, kad inficçðanâs ir notikusi nenoskaidrotâ ceïâ. Un tieði bçrnudârzâ tas varçtu notikt.
- Bçrnu vidû nav nenoskaidrotu inficçðanâs gadîjumu, ârsti ikvienam no viòiem zina inficçðanâs iemeslu. Mazie bçrni ir inficçjuðies no savâm mâtçm, bet pusaudþi galvenokârt tâdâ paðâ veidâ kâ pieauguðie – seksuâlie kontakti bez izsargâðanâs un narkotiku lietoðana.
Vecâku vçlçðanâs aizsargât bçrnu pat no hipotçtiskiem riskiem, nelaimçm un slimîbâm ir saprotama. Taèu saprâtîgâk bûs – mâcît saviem augoðajiem bçrniem vienmçr un pareizi lietot prezervatîvu (par spîti daþiem atðíirîgiem mîtiem, tas aizsargâ) un runât ar viòiem par narkotiku kaitîgumu, tas ir mâcît, kâ neinficçties ar HIV, situâcijâs, kad tas tieðâm ir iespçjams.