Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

               HIV inficçto bçrni un ìimenes. Psiholoìiskie aspekti
 
Nav iespçjams precîzi pateikt, cik bçrni cietuði no tâ, ka viòu vecâki, brâïi, mâsas vai citi ìimenes locekïi bijuði HIV inficçti. Starp viòiem ir:
- bçrni, kuri piedzimuði HIV pozitîvâm mâtçm;
- HIV pozitîvi bçrni un bçrni, kuriem viens no vecâkiem ir inficçts;
- bçrni, kuriem ir HIV pozitîvs tçvs (bieþi viòi cieð arî no hemofîlijas);
- bçrni, kuriem vecâki miruði no AIDS.
Daþâs Âfrikas valstîs bçrni ir smagi cietuði, zaudçjot visus savas ìimenes locekïus, kas miruði no AIDS.
Aplûkosim problçmas, kas rodas bçrniem, kuru ìimenes locekïi HIV inficçti vai slimo ar AIDS, vai arî kuri paði ir HIV inficçti. Lûk, daþas no ðîm problçmâm:
- kâ bçrniem izstâstît, ka viòu radinieki ir inficçti ar HIV vai slimo ar AIDS;
- bçrnu testçðana uz HIV;
- to bçrnu kopðana, kuri cietuði no HIV/AIDS;
- kâ organizçt HIV inficçto bçrnu adoptçðanu vai aizbildnîbas uzòemðanos.

Kâ bçrniem izstâstît, ka viòu radinieki inficçjuðies ar HIV vai slimo ar AIDS
      
Rûpîga sagatavoðanâs
Pieòemot lçmumu, ka bçrnam vai pusaudzim vajadzçtu izstâstît par HIV, jâòem vçrâ viòa vecums un izpratne par atseviðíiem jautâjumiem (piemçram, par daþâm organisma funkcijâm, slimîbu raksturu u. c.). Ar ðo uzdevumu vislabâk tiks galâ vecâki. Ja tas nav iespçjams, par HIV jâizstâsta kâdam citam, kuram ir cieðs kontakts ar bçrnu vai pusaudzi. Bûtu labi, ja bçrna vai pusaudþa vecâki prastu ìimenç radît uzticçðanâs un atvçrtîbas gaisotni, lai bçrns varçtu uzdot jebkurus jautâjumus vai paust viedokli par to, ko dzirdçjis.
Bçrns var ievçrot, ka mâjâs kaut kas nav tâ, kâ bija iepriekð, un uzdot jautâjumus: „Kâpçc pie mums sâkuði nâkt vairâk cilvçku?” vai „Kâpçc jûs nepârtraukti slimojat un dodaties uz slimnîcu?” Daþkârt  bçrni nespçj izteikt vârdos savas izjûtas, kas raduðâs ievçrojot, ka mâjâs kaut kas ir mainîjies. Stress viòiem var izpausties kâ izmaiòas uzvedîbâ, nakts murgi, uzmâcîba vai neuzmanîba. Tâdâ situâcijâ ir îstais brîdis, lai vecâki bçrnam izstâstîtu par to, ka viens no ìimenes locekïiem ir inficçjies ar HIV.
Daudzâs ìimençs ðis process var aizòemt ilgâku laiku. Sâkumâ vecâkiem jâizstâsta par HIV vispâr, lai bçrns gûtu priekðstatu, kas tâ ir par slimîbu.
Informâcija par HIV, ko izplata plaðsaziòas lîdzekïos vai skolâ, var mudinât bçrnu izteikt komentârus vai uzdot jautâjumus par HIV. Vecâki var atbildçt uz ðiem jautâjumiem, tiklîdz tie rodas. Tas palîdzçs sagatavot augsni, lai varçtu bçrnam izstâstît, ka viens no ìimenes locekïiem ir inficçjies ar HIV.
Pçc tam jâizstâsta bçrnam par konkrçto faktu. Vecâki cer – ðâds stâsts „divos piegâjienos” samazinâs iespçjamîbu, ka bçrns uz dzirdçto reaìçs negatîvi, jo viòam bûs izveidojies precîzs priekðstats par HIV un daudz tieðâka attieksme pret slimnieku, nekâ to apraksta presç. Vecâki tâpat cer, ka, pasniedzot fragmentçtu informâciju, viòi bçrnam palîdzçs labâk apjaust, ka viens no ìimenes locekïiem ir inficçjies ar HIV.
Svarîgi apsvçrt, kad bûtu labâk izstâstît bçrnam par HIV infekciju. Vecâki bieþi uzskata, ka tas jâdara, kad bçrnam ir labs emocionâlais stâvoklis vai arî kad citas lietas nenovçrð uzmanîbu, piemçram, skolas brîvlaikâ vai pçc eksâmeniem. Pareizi izvçlçts brîdis ïaus vecâkiem izsmeïoði paskaidrot bçrnam to, ko viòi vçlas pastâstît. Bçrnam var rasties jautâjumi, var bût nepiecieðams laiks, lai mierîgi un nekïûdîgi paustu savas jûtas.
        
Kâpçc daþkârt labâk nestâstît par slimîbu
Daudzi vecâki nestâsta bçrnam par savu statusu, jo baidâs, ka tiks "apzîmogoti" vai diskriminçti. Vecâkiem var bût bail, ka bçrns, balstoties uz iepriekð saòemto negatîvo informâciju par "AIDS nçsâtâjiem", novçrsîsies no viòiem. Ja arî nenovçrsîsies, tad var sâkt uzskatît, ka vecâki ir izdarîjuði kaut ko "sliktu" vai "nepareizu".
Bailes izstâstît patiesîbu vecâkiem var bût  arî plaði izplatîtâ priekðstata dçï, ka "HIV – tas ir AIDS, tâ ir nâve", jo bçrns var nodomât, ka viòa vecâki drîz mirs vai jau mirst. Vecâki bieþi vien nevar saòemt dûðu, lai izstâstîtu par savas nâves iespçjamîbu, mçdz arî bût, ka nâves tçma ìimenç ir tabu.
    
Ìimenes noslçpumi
Vecâki lielâkoties baidâs, ka bçrni nespçs saglabât noslçpumâ viòu statusu. Ïoti satraucas, ka bçrni, apkârtçjiem uzzinot, ka vecâki ir inficçti ar HIV, var ciest – tikt pakïauti diskriminâcijai skolâ vai arî no viòiem var novçrsties draugi. Vecâki baidâs, ka bçrns atklâs noslçpumu brâïiem, mâsâm vai citiem radiniekiem, kuri pagaidâm neko nezina. Kaut daþi vecâki ir pârliecinâti, ka viòu bçrns prot glabât noslçpumus, tomçr uzskata, ka tik smagu nastu bçrnam nedrîkst uzkraut. Jo nevar zinât, kâdu iespaidu uz bçrnu var atstât ðî noslçpuma glabâðana. 
Bçrni parasti zina ìimenes noslçpumus, piemçram, to, ka ìimenes locekïi lieto narkotikas, dara pâri bçrniem, ka mâjâs valda vardarbîba u.tml. Tâdâs situâcijâs viòiem raksturîgas daþâdas negatîvas reakcijas: atsveðinâðanâs no draugiem, nevçlçðanâs citus bçrnus aicinât ciemos pie sevis mâjâs, sajûta, ka viòi nav tâdi kâ citi, vçlçðanâs paslçpties no visiem. Taèu, izstâstot kâdam par ðo ìimenes traìçdiju, sekas HIV stigmas dçï var bût daudz graujoðâkas, nekâ izstâstot citus ìimenes noslçpumus.
Daþi vecâki, kamçr nav smagi saslimuði, neko nestâsta bçrniem, vai vispâr nerunâ par slimîbu. Jo jût, ka tas var uz visiem laikiem mainît bçrnu dzîvi. Viòi grib, lai bçrni dzîvotu "normâlu dzîvi", bez nepârtraukta satraukuma par vecâkiem vai tiem cilvçkiem, kas aizstâj vecâkus. Savukârt bçrnus var nomâkt tas, ka viòi zina par vecâku slimîbu, tâpçc uzòemas vairâk pienâkumu mâjâs vai sâk pârâk uzmanît vecâku rîcîbu un veselîbu.
    
Grûtie jautâjumi
Daþiem vecâkiem sava statusa apsprieðana ar bçrniem var izrâdîties pârâk sareþìîta, jo viòi nezina, kâ lai paskaidro tâdas mazsaprotamas lietas kâ HIV un AIDS. Neviens nevar ar pârliecîbu pateikt, vai saslims, bet, ja saslims, kad nomirs. Vecâki nevçlas nomâkt bçrnus ar emocionâlu nepârliecinâtîbu par nâkotni.
Daþi uzskata, ka radîsies iespçja izârstçties, tâpçc ðobrîd negrib traumçt bçrnus ar stâstiem par savu nâvçjoðo slimîbu, cerot, ka rît tiks atklâtas zâles, kas ïaus izârstçties.
Ja vecâki bçrniem ir pastâstîjuði faktus par HIV/AIDS, tad personîgâ statusa atklâðana bçrnos var radît jautâjumus par to, kâ vecâki ir inficçjuðies. Reizçm ir ïoti grûti bçrniem pastâstît par saviem ieradumiem, piemçram, par narkomâniju, homoseksuâlâm vai biseksuâlâm nosliecçm, neizsargâðanos seksa laikâ. Lai izvairîtos no liekiem jautâjumiem, vecâki var nolemt, ka neko nestâstîs bçrniem par savu HIV statusu.
    
Cik kaitîgi ir neko nestâstît?
Pçtîjumi par bçrnu reakciju, uzzinot, ka vecâkiem ir slimîba, kas apdraud dzîvîbu (piemçram, vçzis), pârliecina, ka labâk ir par to izstâstît. Tomçr daþi vecâki un speciâlisti uzskata, ka ðâda rîcîba nav gluþi pieòemama, ja ir HIV/AIDS, jo citas neizârstçjamas slimîbas neizraisa tâdu stigmu  un diskriminâciju.  
Tâ kâ zinâtnieki zinâtnieki turpina pçtît vîrusu, bet HIV infekcija ne vienmçr attîstâs lîdz AIDS stadijai un ir letâls iznâkums, daudzi uzskata, ka varbût nevajadzçtu bçrniem stâstît par slimîbu vai iespçjamîbu, ka vecâki var nomirt no slimîbâm, ko izraisîjis HIV.
Teikt vai neteikt bçrniem par savu statusu ir arî atkarîgs no viòu vecuma un tradîcijâm ìimenç. Piemçram, daudzi vecâki neko nestâstîs trîsgadîgam bçrnam, taèu padalîsies savâs bçdâs ar atvasi, kurai ir vairâk gadu. Ja, ievçrojot ìimenes vai kultûras tradîcijas, jaunâkie bçrni nepiedalâs ìimenes jautâjumu lemðanâ, vecâkiem bûs grûti atklâti izstâstît par tik sareþìîtu problçmu kâ HIV infekcija.
     
Ìimenes locekïu emocionâlais stâvoklis
Vçl viens iemesls, kâdçï vecâki nolemj nestâstît savus noslçpumus, var bût viòu vai viòu bçrnu emocionâlais stâvoklis. Pirms stâstît par savu statusu, vecâkiem ir jânomierinâs, lai varçtu bçrniem palîdzçt pârdzîvot emocionâlo stresu un lîdz minimumam samazinât iespçju, ka situâcija tiks pârmçrîgi dramatizçta.
Mçdz bût arî citas situâcijas, – bçrns tikko sâcis justies stabili, tâpçc vecâki negrib viòam ðo sajûtu sagraut. Piemçram, bçrns var bût tikai nesen apradis ar domu, ka tçvs ir miris, tâpçc mâte nevçlas viòam atklât, ka ir neârstçjami slima. Vai bçrnam var bût pirms kâda laika izstâstîts, ka vecâki ðíiras vai ir narkomâni, un viòa emocionâlais stâvoklis ir nestabils. Ja viòam vçl pateiktu, ka vecâki ir HIV inficçti, tas bçrna dvçselei bûtu pârâk liels pârdzîvojums.
     
Kâdos gadîjumos vçlams izstâstît par slimîbu
Pieredze râda, – ja vecâki nolemj atklât savu statusu, viòi to bieþi vien dara, kad bçrni sasnieguði astoòu gadu vecumu vai ir mazliet vecâki. Jo uzskata, ka bçrni ðajâ vecumâ jau pietiekami pieauguði, lai uztvertu ðo jaunumu, it îpaði gadîjumos, ja viòiem iepriekð ir stâstîts par HIV. Sâkot ar minçto vecumu, bçrni spçj izskaidrot savas jûtas un vçlmes, kâ arî ir emocionâli uzòçmîgâki.
Ja vecâku slimîba progresç, viòi var nolemt, ka ir pienâcis "piemçrots brîdis", lai bçrniem izstâstîtu par savu diagnozi, protams, òemot vçrâ viòu vecumu. Vecâki saprot, ka viòu slimîba bçrnus emocionâli iespaidos. Lçmums izstâstît par savu slimîbu var bût saistîts ar vçlçðanos sagatavot bçrnus iespçjamîbai, ka vecâki var nomirt.
    
Atvçrtîba ìimenes attiecîbâs
Daþi vecâki, kuriem nav noslçpumu no bçrniem, var justies neveikli, neizstâstot atvasçm par savu HIV statusu vai viòus mânot. Tâ kâ ir ïoti svarîgi, lai vecâku un bçrnu saskarsmç valdîtu uzticçðanâs, viòi var satraukties, ka bçrns uzskatîs, ka viòam neuzticas, ja pa vecâku slimîbu viòiem izstâstîs kâds cits. Vecâki cenðas bût atklâti un godîgi pret bçrniem, viòi neslçpj literatûru par HIV un nepârtrauc sarunu pa telefonu, kad bçrns ienâk istabâ.
Lai, risinot problçmas, ìimenç valdîtu savstarpçja uzticçðanâs un atklâtîba, daþi vecâki rosina bçrnus paust savas domas un priekðstatus par nâkotni.
Cits iemesls, kas var mudinât vecâkus atklât savu statusu, ir nepiecieðamîba paskaidrot pârmaiòas ìimenes paradumos. Viòi uzskata, ka nav godîgi no bçrna slçpt to, kas notiek. Bçrni uz ðîm pârmaiòâm var reaìçt, uzdodot vecâkiem daudz jautâjumu vai arî ievçrojami mainot savu uzvedîbas modeli.
     
Statusa nejauða izpauðana
Ja vecâki par savu diagnozi uzzinâjuði nesen un uzskata, ka drîz mirs, viòi var izstâstît par savu statusu. Tiem, kas to jau ir atklâjuði citiem, bûs vieglâk izstâstît bçrnam. Viòus var mâkt bailes, ka bçrns par slimâ vecâka statusu uzzinâs nejauði vai arî sâks par notiekoðo izpraðòât sveðus cilvçkus. Vecâkiem par savu statusu bçrnam bûs vieglâk izstâstît arî tad, ja ìimenç ir vçl kâds pieaudzis cilvçks, kas var sniegt atbalstu bçrnam.
      
Speciâlistu rekomendâcijas
Daþkârt no vecâkiem nav atkarîgs, vai viòi bçrniem atklâs savu statusu, to var uzstâjîgi rekomendçt speciâlisti tâdçï, ka no profesionâlâ skatpunkta reizçm nav vçlams slçpt patiesîbu. Turklât speciâlistus var satraukt bçrnu emocionâlâ labsajûta.
Diemþçl daþâs situâcijâs speciâlistiem nâkas paust baþas, vai netiek pârkâptas bçrnu tiesîbas, jo mainâs bçrna uzvedîba, kas liecina, ka viòð nojauð par notiekoðo. Speciâlisti uzskata, ka atklâta saruna ar bçrnu palîdzçs viòa uzvedîbu ietekmçt pozitîvâ virzienâ. Tâdâ gadîjumâ vecâkiem ir tikai jâpasaka bçrnam, ka viòi ir slimi (nav obligâti jâatklâj, ka ar HIV), un bçrnu uzvedîba uzlabosies.
Daþi speciâlisti vecâkiem iesaka bçrniem izstâstît par savu statusu divu iemeslu dçï. Pirmais balstâs uz pçtîjuma rezultâtiem, kas apliecina – jo agrâk bçrnam izstâsta par vecâku slimîbu un iespçjamo nâvi, jo agrâk bçrns bûs gatavs iespçjamâm pârmaiòâm viòa dzîvç. Daþiem vecâkiem tâda bçrnu sagatavoðana iespçjamâm pârmaiòâm var iedarboties kâ pamudinâjums atklât savu statusu. Vçrojot ìimenes, kas cietuðas no smagâm slimîbâm, atklâjâs, ka bçrni par daudz ko nojauð un viòu fantâzijas bieþi ir bijuðas daudz ðausmîgâkas, nekâ ir reâlâ lietu kârtîba.
Otrs iemesls, kura nozîmîbu uzsver daþi speciâlisti, ir bçrnu tiesîbu aizsardzîba. Ðîs idejas piekritçji uzskata, ka bçrniem ir obligâti jâizstâsta par HIV statusu (viòu paðu vai viòu vecâku) tâpçc, ka viòiem ir tiesîbas to zinât.
    
Noslçpuma atklâðanas posmi
Taskers savâ grâmatâ "Kâ man to izstâstît?" raksta par noslçpuma atklâðanas èetriem posmiem, kuriem var iet cauri ìimene.
Noslçgtîba
Ðajâ posmâ pieauguðie ir tikko uzzinâjuði savu diagnozi, pârdzîvo emocionâlo stresu un nevçlas nevienam stâstît par savu statusu. Vecâki var uzticçt savus noslçpumus tikai pâris situâcijâs, piemçram, kad ieraduðies pie ârsta, kurð sâkotnçji noteica diagnozi.
Mçìinâjumi
Vecâki turpina savu diagnozi glabât noslçpumâ, taèu laika gaitâ kïûst mazâk noslçgti. Viòi var izjust pretçjas jûtas — "stâstît vai nestâstît?" Viòi var sâkt stâstît bçrniem par HIV "caur puíçm".
Gatavîba
Vecâki plâno savu statusu atklât bçrniem.
Atklâðana
Ar laiku vecâki nolemj izstâstît par savu statusu. Viòi var izmantot speciâlu plânu, atbildçt uz bçrnu jautâjumiem vai vienkârði izstâstît par visu brîdî, kad sajût – ir pienâcis laiks to darît.
Ko vajadzçtu izstâstît bçrniem
Nebûtu slikti, ja vecâki varçtu ar kâdu apspriesties par sava statusa atklâðanu un to, kâdus vârdus labâk izvçlçties. Atkarîbâ no situâcijas var izdomât arî citus veidus, kâ par to paziòot bçrniem. Var mçìinât kopâ ar bçrniem organizçt lomu spçli, kurâ bçrni atbildçtu uz daþâdiem jautâjumiem vai pierakstîtu savas atbildes, vai atrastu grâmatu par HIV/AIDS, ko vecâki varçtu lasît priekðâ bçrniem.
Daudzi vecâki nolemj izstâstît bçrniem par savu slimîbu, bet neteikt, ka tâ ir saistîta ar HIV. Varbût tieði to bçrns arî gaida no vecâkiem, bet detalizçtâku informâciju viòam var izklâstît vçlâk.
Vecâkiem ir jâizvçrtç, ar kâdu informâciju viòu bçrns spçs tikt galâ. Mazi bçrni var saprast vienkârðu skaidrojumu par to, kas ir HIV. Piemçram: "Visiem cilvçkiem ir labas asinis, baltâs asins ðûnas. Tâs palîdz cilvçkiem neslimot. Bet manas asins ðûnas ir saslimuðas, tâpçc es daþkârt âtri piekûstu un slimoju."
Skaidrojumu var balstît uz sadzîviskâm situâcijâm, piemçram, izmantot ârsta apmeklçjumu. Ârsts var pateikt, ka bçrnam ir augðçjo elpoðanas ceïu vîruss. Vecâki var bçrnam paskaidrot, ka viòi arî ir inficçjuðies ar vîrusu, tikai nevis ar to, kas izraisîjis bçrna saslimðanu, bet ar citu. Ðis vîruss nekur nepazûd, tâpçc daþkârt mamma/tçtis jûtas slikti un "tâpçc nevar ar tevi parotaïâties" vai "tâpçc mammai vai tçtim ir jâârstçjas slimnîcâ, lai ârsti viòiem iedotu zâles, no kurâm viòi jutîsies labâk".
Kad bçrns paaugsies, viòam piemçrotâ brîdî var pateikt, kâ sauc ðo vîrusu. Vecâkiem bçrniem un pusaudþiem var paziòot lîdzîgu informâciju, balstoties uz viòu izpratni par slimîbas dabu, organisma funkcijâm, narkotikâm un seksuâlajâm attiecîbâm.
Citi bçrni un pusaudþi ðo informâciju var iegût plaðsaziòas lîdzekïos vai HIV tematiku apsprieþot skolâ. Balstoties uz ðo informâciju vai uz pieredzi par savu vecâku pagâtni, bçrni var nojaust, ka viòu ìimenes locekïi ir inficçti ar HIV.
Tas, ko bçrnam var stâstît, ir atkarîgs arî no verbâlâm un neverbâlâm pazîmçm, kas norâda, kâ bçrns tiek galâ ar jauno informâciju. Piemçram, bçrns var sakreòíçties, pârtraukt sarunu vai mainît tçmu, vai arî izskriet no istabas.
Vecâkiem ir jâpârrunâ ar bçrniem, ka ðo informâciju ir svarîgi saglabât noslçpumâ. Tas nozîmç, ka bçrnam jâzina, kas vçl ir informçts pa ðo jautâjumu un ar kuru var par to runât. Bçrniem ir jâpasaka, ka viòiem par vecâku statusu nevienam nekâdos apstâkïos nav jâstâsta. Jâatrod viòu vecumam atbilstoðs skaidrojums, piemçram, ka daþi cilvçki domâ slikti par HIV, tâpçc var rasties nepatikðanas.
Bçrnu reakcija uz informâciju par to, ka ìimenç ir HIV inficçtie
Bçrni, uzzinot, ka kâds no ìimenes locekïiem ir inficçts ar HIV, reaìç daþâdi. Tâ kâ pieauguðajiem bçrnu reakcija var izrâdîties neprognozçjama, lai gûtu atbalstu, vecâkiem bûtu ieteicams konsultçties ar speciâlistiem, kuriem ir pieredze darbâ ar bçrniem un jaunieðiem. Bçrnu reakcija uz ðâdu informâciju ir atkarîga gan no viòu vecuma, gan spçjâm paust savu viedokli, gan tâ, vai vecâkie ìimenes locekïi ïauj paust viedokli, gan arî bçrna prasmes domât.
Daþiem vecâkiem ir nepiecieðama palîdzîba, jo viòi nespçj pieïaut, ka bçrni uz ðâdu informâciju varçtu reaìçt negatîvi. Tâdiem vecâkiem ir jâpalîdz samçrot savu pârdzîvojumu, kâds bija, izdzirdot diagnozi, ar bçrnu reakciju.
Bçrni gluþi tâpat kâ pieauguðie uz dzirdçto var reaìçt tikai pçc kâda laika. Viòi var izjust bçdas tuva cilvçka zaudçjuma dçï, kaut patiesîbâ viòð vçl ir dzîvs. Viòiem var ðíist, ka viòu normâlâ dzîve ìimenç ir beigusies. Viòi var nepârtraukti domât par mirstoðo radinieku, var zaudçt stabilitâtes un droðîbas izjûtu vecâku mâjâs, kâ arî zaudçt pierasto saskarsmi ar radinieku, kurð inficçts ar HIV. Ja bçrns pats ir inficçts ar HIV, viòð var zaudçt cerîbas uz nâkotni, kâ arî cerîbas, ka viòam kâdreiz bûs ìimene, darbs un izglîtîba.
Daþiem bçrniem, kas nojautuði, ka kâds no ìimenes locekïiem ir HIV inficçts, paziòojums par ðo faktu rada atvieglojumu, jo ir apstiprinâjuðâs viòu nojausmas un vairs nevajag izlikties, ka viòi neko nezina.
Daþkârt var ðíist, ka bçrns vispâr nekâ nereaìç uz izstâstîto. Tas notiek tâpçc, ka viòð nesaprot ðîs informâcijas nozîmîbu vai arî informâcija neizraisa spçcîgu reakciju. Bçrnam var bût nepiecieðams laiks, lai par visu padomâtu vienatnç, tâpçc ka ìimenç nav pieòemts izpaust emocijas.
Bçrni var bût tik pamatîgi ðokçti, ka ârçji neizrâda nekâdas emocijas.
Ja vecâki vai citi pieauguðie sniegs bçrnam morâlu atbalstu, viòð varçs ar tiem apspriest savas jûtas un bailes, uzdot jautâjumus un paust emocijas, kuras izjût.
      
Atbalsts bçrnam
Patlaban daudzâs valstîs daþâdos lîmeòos tiek realizçti pasâkumi, lai atbalstîtu un apkalpotu bçrnus un pusaudþus, kas ir inficçti ar HIV. Vecâki ðâdu atbalstu var atrast, izmantojot "savus kanâlus, piemçram, draugus, baznîcu vai sabiedriskâs organizâcijas". Baidoties, ka netiks ievçrota konfidencialitâte un bûs jâpiedzîvo tai sekojoðâ apzîmogoðana, vecâki bieþi meklç alternatîvus ceïus, lai varçtu atbalstît savus bçrnus.
Reizçm bçrni meklç palîdzîbu, par to neinformçjot vecâkus. Daþi vecâki uzskata, ka skolâ, kur mâcâs viòu bçrns, kâdam jâpastâsta par to, ka ìimenç ir HIV inficçtie. Viòi cer, ka tas var kïût par bçrna atbalsta avotu un viòð tâpat kâ iepriekð varçs aktîvi piedalîties skolas dzîvç.
Skola bçrnam bieþi var sniegt atbalstu. Vecâki bçrnam var neko nestâstît, taèu skola gan ir jâinformç, lai bûtu iespçjams izskaidrot bçrna nepieòemamo un dîvaino uzvedîbu, piemçram, neuzmanîbu vai, gluþi pretçji, pieíerðanos. Ja vecâki bçrnam jau ir visu pateikuði, viòi var uzskatît, ka bûtu labi, ja bçrns ar vçl kâdu apspriestu savas jûtas.
Cilvçkus bieþi satrauc, kâ uz bçrnu iedarbosies informâcija par ìimenes locekïa HIV statusu. Skola var palîdzçt izveidot saikni starp ìimeni un dienestiem, kas sniedz palîdzîbu bçrniem, piemçram, ar izglîtîbas sistçmas sociâlajiem darbiniekiem, ar bçrnu klînikâm vai skolas psihologu dienestu.
Ìimençm bieþi ir cieða saikne ar sabiedriskajâm organizâcijâm vai medicînas darbiniekiem, kuri kïûst par galvenajiem atbalstîtâjiem. Slimnîcu sociâlie darbinieki, psihologi, terapeiti un konsultanti arî var tikt iesaistîti ðajâ darbâ.
Citus atbalsta veidus var saòemt valsts un brîvprâtîgajâs bçrnu organizâcijâs. Tâm ir bagâtîga pieredze, tâpçc bçrniem var piedâvât daudzveidîgu palîdzîbu daþâdu problçmu risinâðanâ. Taèu daþâm no ðîm bçrnu organizâcijâm pietrûkst nepiecieðamâs pieredzes, lai sniegtu palîdzîbu, jo HIV problemâtika saistîbâ ar bçrniem radusies salîdzinoði nesen.
No otras puses, viena no grûtîbâm, ar kurâm saskaras daudzas ìimenes, kas cietuðas no HIV, ir pieauguðo organizâciju zinâðanu trûkums par bçrnu vajadzîbâm. Daþu pret HIV/AIDS organizâciju darbs vieð optimismu, veidojas darba un radoðâ sadarbîba starp tâm organizâcijâm, kas strâdâ ar pieauguðajiem un ar bçrniem.
Lai apkarotu HIV epidçmiju, pieauguðo un bçrnu organizâcijâm ir jâpapildina zinâðanas par HIV un jâkoncentrç uzmanîba uz bçrnu vajadzîbâm.
    
BÇRNU TESTÇÐANA UZ HIV
Agrînas testçðanas problçmas
HIV tests nosaka HIV antivielu daudzumu asinîs. Bçrnu asinîs, kas jaunâki par 18 mçneðiem, var bût saglabâjuðâs mâtes antivielas, tâpçc testam, kas veikts ðajâ vecumâ, var nebût ticami rezultâti. Bçrniem lîdz 18 mçneðu vecumam ir arî citi HIV diagnosticçðanas testi, taèu tos ârpus specializçtajiem centriem veic reti. Tos var izmantot, lai testçtu bçrnus vecumâ no trim lîdz seðiem mçneðiem.
Vecâkiem ir rûpîgi jâkonsultçjas, lai iegûtu informâciju par visiem iespçjamiem bçrna testçðanas veidiem. Starp jautâjumiem, ko pârrunâ, ir testçðanas sekas, bçrna tiesîbas un ko viòam var stâstît par testçðanas norisi. Bçrni, kas ir vecâki, var paði izlemt, vai veikt testçðanu. Tas norâda, cik svarîgas ir pirms testçðanas veiktâs konsultâcijas, kas orientçtas uz bçrniem.
             
Kâpçc nepiecieðams veikt testçðanu
Vecâki var nosûtît bçrnu uz testçðanu, lai pçc iespçjas âtrâk saòemtu piekïuvi pakalpojumiem, kuri var bût nepiecieðami bçrnam, lai ârstçtos. Viòam var bût HIV asociçto slimîbu izpausmes, un ðis apstiprinâjums par HIV klâtbûtni ïaus vecâkiem un bçrniem izvçlçties konkrçtas metodes, lai ârstçtu bçrnu.
Vairums zîdaiòu, kas piedzimuði HIV pozitîvâm mâtçm, saòem ârstçðanu, kâdu parasti nozîmç gadîjumos, kad ir inficçðanâs ar HIV. Piemçram, viòi iziet profilaktiskâs ârstçðanas kursu, ko nozîmç, lai novçrstu pneimocistâs pneimonijas attîstîbu. Daþi vecâki satraucas par ðo zâïu blaknçm, jo medikamenti ir samçrâ jauni un to izpçte atrodas sâkuma stadijâ.
Reizçm vecâki nolemj zîdaini vai mazgadîgo bçrnu nosûtît uz testçðanu tâpçc, ka uzskata – ja testa rezultâts negatîvs, bçrnam tiks nozîmçts mazâks skaits medicînisko procedûru. Vairumâ medicînas centru vecâkiem piedâvâ katru gadu bçrnus vest uz atkârtotâm pârbaudçm.
Vecâkiem daudz vienkârðâk ir nosûtît mazgadîgu bçrnu uz agrînu testçðanu, nevis bçrnu, kam ir vairâk gadu. Vecâkiem tâdâ gadîjumâ nav jâskaidro, kâpçc vajadzîgs ðis tests, un nav jâdomâ par bçrna tiesîbu ievçroðanu.
Citi vecâki baidâs, ka viòu bçrnam var atklât HIV. Viòi satraucas par sava mazuïa veselîbu, piemçram, ja viòam ir klepus, domâ - vai tas saistîts ar HIV vai ir parasta saaukstçðanâs? Vecâki var nosûtît bçrnu uz testçðanu, lai gadîjumâ, ja viòam tiks atklâts HIV, mainîtu savu dzîvesveidu. Var sastâdît bçrna kopðanas un ârstçðanas plânu, padomât par atbalstu, kas viòiem var bût nepiecieðams, un apspriest to, vai ìimenç vçrts plânot vçl kâda bçrna radîðanu.
Iemesls, kâpçc bçrnu sûta uz testçðanu, ir bailes vai vainas izjûta par iespçjamîbu, ka vecâki ir inficçjuði bçrnu. Ja testçðanas rezultâti izrâdîsies negatîvi, visas ðîs neizteiktâs bailes beigsies. Negatîvais rezultâts vecâkiem var arî nozîmçt, ka vairs nav jâuztraucas par to, kâ kopt ar HIV inficçtu bçrnu.
      
Iemesli, kâpçc neveikt testçðanu
Kaut daudzi vecâki saprot, ka ir inficçjuðies, stâjoties neaizsargâtos seksuâlos kontaktos, lietojot narkotikas vai tas noticis, pârlejot asinis, tomçr viòi negrib, lai bçrnam veiktu testçðanu, jo bûs grûti sarast ar domu, ka viòi ir inficçjuði savu bçrnu.
Daþkârt vecâkiem ðíiet – ja pret bçrnu izturçsies kâ pret veselu, viòiem bûs motivâcija, "kâpçc dzîvot tâlâk". Ja viòi bçrnu nosûtîs uz testçðanu un rezultâts izrâdîsies pozitîvs, tas sagraus viòu cerîbas par bçrna nâkotni un viòiem vajadzçs kïût par lieciniekiem tam, kâ attîstâs bçrna slimîba.
Daþi vecâki nolemj bçrnu nesûtît uz testçðanu tâpçc, ka viòiem nebûs pa spçkam atrisinât problçmas, kas varbût radîsies.
Ja bçrns izrâdîsies HIV pozitîvs, vai vecâkiem par to ir jâstâsta radiniekiem un draugiem, tâdçjâdi atklâjot savu statusu? Vecâki var uzskatît, ka no testçðanas bçrnam nav nekâda labuma, jo nav zâïu, lai izârstçtu HIV. Piemçram, Lielbritânijâ visiem bçrniem, kas piedzimuði HIV pozitîvâm mâtçm, veic obligâto ârstçðanu un pârbaudes lîdz tam laikam, kamçr testi ir negatîvi.