Biedrîba "Apvienîba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

                                                Pats galvenais HIV ârstçðanâ

Kad jâsâk ârstçties?
Iepriekð visas rekomendâcijas par ART (antiretrovîrusu terapijas) uzsâkðanu balstîjâs uz CD4 ðûnu lîmeni. Vispirms uzskatîja, ka ârstçðana jâuzsâk tikai tad, kad imûnais statuss samazinâjies lîdz 200 ðûnâm kubikmilimetrâ asiòu, vçlâk nolçma ârstçt visus ar imûno statusu 350 ðûnas/mm³, bet vçl pçc tam – visus, kam imûnais statuss kïuvis mazâks par 500 ðûnas/mm³. Un, visbeidzot, 2015. gadâ Pasaules Veselîbas organizâcija nâca klajâ ar aicinâjumu sâkt ART visiem cilvçkiem, kuri dzîvo ar HIV, neatkarîgi no CD4-limfocîtu skaita.
Pçtîjumi liecina, ka agrîna ART terapija samazina oportûnistisku slimîbu raðanos un nâves risku. Praksç daudzi ârsti pievçrsa uzmanîbu tam, ka daþiem pacientiem ar samçrâ augstu imûno statusu ir HIV infekcijas izpausmes – piemçram, trombocîtu lîmeòa samazinâðanâs vai daþâda rakstura saslimðanas. Imûnâ statusa noteikðanas tests nosaka CD4 ðûnu daudzumu. Taèu ðîs ðûnas jau var bût vîrusa skartas, tâtad, “nestrâdâjoðas”. Lîdz ar to analîþu rezultâti, neatspoguïojot reâlo ainu, var radît mânîgu mieru.
HIV ne tikai samazina imûnðûnu lîmeni. Tâ ietekme uz organismu ir daudz dziïâka un ne vienmçr var tikt novçrota ar standarta analîþu palîdzîbu. Piemçram, ir pierâdîts, ka vîruss izraisa sistçmisku sasirgðanu – imunsistçma jût ienaidnieka klâtbûtni un nepârtraukti cînâs ar to. Imûnsistçmas nepârtraukta superaktivitâte to novâjina. Turklât HIV tieðâ veidâ grauj nervu ðûnas, smadzenes un sirdi.
          
Kâpçc ârstçties, ja es tâpat jûtos labi?
Cilvçks zemo imûno statusu ïoti bieþi neizjût lîdz brîdim, kamçr nesaslimst vçl ar kâdu smagu slimîbu. Ja ir zems imûnais statuss, vairâkkârt pieaug risks saslimt ar tuberkulozi, citomegalovîrusu infekciju, toksoplazmu, plaðu herpi un sçnîðu infekcijâm. Nevajag gaidît veselîbas stâvokïa pasliktinâðanos, lai sâktu ârstçt HIV.
            
Agrînas ART uzsâkðanas izdevîgums apkârtçjiem
Pçtîjumi liecina - ja cilvçks, kas dzîvo ar HIV, lieto ART terapiju, ir daudz mazâka iespçjamîba, ka viòð vîrusu nodos citam. Tas ir tikai loìiski – jo zemâka vîrusa slodze, jo lielâku daudzumu inficçjoðâ ðíidruma vajag, kas nozîmç, ka ir mazâka iespçjamîba saòemt inficçjoðu devu. Tomçr HIV lîmenis asinîs un izdalîjumos no dzimumorgâniem var bûtiski atðíirties.
Ir nepareizi domât: ja jau lietoju zâles, nevaru nevienu inficçt. Pret HIV preparâti ievçrojami samazina iespçjamîbu vîrusu nodot citiem cilvçkiem, taèu ðî iespçjamîba nav novesta lîdz nulles lîmenim. Svarîgi saprast, ka pat diennakts laikâ mçdz bût vîrusa slodzes uzplaiksnîjumi. Bez tam pastâv iespçja, ka var veidoties HIV noturîba pret zâlçm.
Tâpçc rekomendâcija obligâti lietot prezervatîvu netiek atcelta pat tiem cilvçkiem, kam asins plazmâ ir nenoteikta vîrusa slodze! 
Visi ART preparâti ir efektîvi, tomçr daþi âtrâk nekâ citi samazina vîrusa slodzi. Turklât – lai ârstçðanas shçma bûtu efektîva, nepiecieðams, lai tiktu lietoti preparâti ar diviem atðíirîgiem iedarbîbas mehânismiem. Parasti divu preparâtu shçma bloíç vienu vîrusa fermentu, bet otram preparâtam noteikti ir jâbloíç kâds cits ferments.
Droðîba – tas nozîmç, ka zâles ir nekaitîgas cilvçka organismam. Visi preparâti, kas nonâkuði lîdz pacientiem, tiek vairâkkârt pârbaudîti. Ja kaut vai vienâ no pârbauþu posmiem preparâts izrâdâs toksisks, tâ lietoðana kïûst neiespçjama.
Tomçr preparâti uz katru cilvçku var iedarboties atðíirîgi. Piemçram, bîstamu reakcijun uz abakavîru nosaka cilvçka ìençtiskâs îpatnîbas. Ir izstrâdâts speciâls tests. Ja testa rezultâti ir pozitîvi, abakavîrs netiek lietots. Tas nodroðina, ka preparâta lietoðana bûs droða.
Lîdz ðim par zâlçm pret HIV izplatîjâs daudz  “baisu stâstu”, taèu tagad tâs lietot ir daudz vienkârðâk, nekâ iepriekð, un mûsdienu zâlçm ir mazâk  blakòu. Pilnîgi iespçjams, ka vajadzçs lietot tikai vienu-divas tabletes vienu-divas reizes dienâ.
Ja pirmajâ laikâ jums ir grûti atcerçties, kurâ brîdî vajag uzòemt zâles, vienmçr ir iespçjams uzlikt atgâdinâjumu telefonâ vai uzvilkt modinâtâju, kâ arî palûgt tuviniekiem, lai tie jums atgâdina.
Ârstçðanâs ïauj HIV pozitîvâm sievietçm dzemdçt bçrnus bez HIV. ART preparâti ir tik droði, ka tos ir atïauts lietot grûtniecçm un jaundzimuðajiem. Risks dzemdçt ar HIV inficçtu bçrnu samazinâs no 25-40% lîdz 1-2%.
Daïa preparâtu atstâj lielu ietekmi uz organismu. Citiem, vçlâk radîtajiem, praktiski nav blakòu.
     
Kâ preparâtu izvçlas pçc droðîbas kritçrijiem?
Tajâ grupâ, no kuras parasti nozîmç divus preparâtus, minimâli blakusefekti ir lamivudînam, abakavîram (ja ir negatîvs tests uz hiperjutîgumu), emtricitabînam un tenofovîram.
Par paðu droðâko, treðo preparâtu var kïût raltegravîrs un dolutegravîrs; vairums pacientu labi panes darunavîru (ar ritonavîru, kas papildzina zâïu iedarbîbu) un atazanavîru.
Efavirenza blaknes parasti pâriet vienas-divu nedçïu laikâ un turpmâk vairums ðo preparâtu lieliski panes.
Daudzi blakusefekti var pâriet patstâvîgi pçc organism adaptâcijas, bet daþkârt bûs nepiecieðama shçmas maiòa. Jebkurâ gadîjumâ lçmums jâpieòem kopâ ar ârstu.
Lietoðanas çrtîbas – tas nozîmç gan zâïu uzòemðanas bieþumu, tableðu daudzumu, to formu, izmçru, gan nepiecieðamîbu zâles lietot kopâ ar çdienu vai tukðâ dûðâ.
      
Kâ izvçlas preparâtu pçc lietoðanas çrtuma kritçrija?
Svarîgi saprast, ka tas katram ir individuâli. Vienam pats svarîgâkais factors ir tableðu nelielais izmçrs, citam tas, ka zâles jâlieto vienreiz dienâ, vçl kâdam ir bûtiski, ka preparâti nav jâuzòem reizç ar çdienu.
Tomçr ideâls preparâts daudziem var bût tâds, kas jâlieto pa vienai tabletei vienreiz dienâ un kurð satur trîs komponentus. Kaut ðâdu kompleksu zâïu pasaulç jau ir diezgan daudz, Latvijâ pagaidâm pieejamas tikai vienas.
          
Terapijas reâlâs problçmas
Patiesîbâ HIV infekcijas ârstçðana nav tik ideâla, kâ gribçtos. Vajag atklâti runât par trûkumiem, lai tie nepârsteigtu negaidîti. Vairumu problçmu iespçjams viegli atrisinât, ja vien to vçlas.
Pirmais trûkums. Pats skumjâkais un, iespçjams/cerams, îslaicîgs. Uz ðo brîdi izârstçt HIV infekciju nav iespçjams, tâpçc lietot terapiju vajadzçs visu mûþu. 
Otrais trûkums. Disciplinçjoðs. Iespçjama noturîbas attîstîðanâs.  
Rezistence vai noturîba – tâ ir nopietna problçma. HIV ir ïoti mainîgs – ja tam rodas iespçja vairoties zâïu klâtbûtnç, tad mainîsies tâ, ka zâles pârstâs bloíçt tâ fermentus. No tâ ir diezgan viegli izvairîties – zâles jâlieto stingri pçc grafika ik pçc 12 vai 24 stundâm. Ja asinîs zâïu ir pietiekami un HIV nevar izplatîties, tas nozîmç, ka nevarçs mainîties un veidoties noturîba.
Taèu, ja izlaiþ devas uzòemðanu vai neievçro zâïu lietoðanas noteikumus, tad to koncentrâcija asinîs kïûst mazâka, nekâ nepiecieðams, kas nozîmç, ka HIV saòem iespçju kïût rezistents.
Bez tam preparâta koncentrâciju var ietekmçt citas zâles, ko jûs lietojat. Tâpçc ir svarîgi pârbaudît jebkuras citas tablets un ART preparâtu mijiedarbîbu. Lai to izdarîtu, ir jâizlasa instrukcija un jâparunâjas ar visiem ârstiem, kas jums izraksta zâles. Tas ir, ne tikai infektologam ir jâzina, ka jums ir HIV.
Treðais trûkums. Pats biedçjoðâkais. Preparâtu blakusparâdîbas.
Svarîgi atcerçties: ART terapija ne vien pagarina dzîvi, bet arî uzlabo tâs kvalitâti. Ja jums ir problçmas, kas saistîtas ar ART terapijas lietoðanu, jums ir tiesîbas prasît, lai nomaina preparâtu, kas jums rada sareþìîjumus, kaut arî vîrusu slodze ir nomâkta un zâles labi iedarbojas.
Iedarbîbu uz cilvçka organism, kas atðíiras no zâïu pamatuzdevuma, sauc par blakusparâdîbu.
Kâ râda pieredze – baþas par blakusparâdîbu raðanos ir galvenais bremzçjoðais faktors, pieòemot lçmumu par ârstçðanas sâkðanu. Bet tajâ paðâ laikâ prakse râda, cik neiedomâjami bieþi cilvçki ir pârsteigti, ka, sâkot lietot zâles, viòiem vispâr nebija blakòu. 
Lieta tâda, ka preparâta pârbaudes laikâ zinâtniekiem ir jâiekïauj zâïu anotâcijâ viss, kas notika ar pacientiem, kaut tas var bût noticis ne jau pârbaudâmo zâïu dçï. Tieði pateicoties ART preparâtu klîniskajiem pçtîjumiem, to lietoðanas instrukcija ir tik gara un biedçjoða.
Lasot instrukciju, svarîgi pievçrst uzmanîbu tikai bieþâkajâm un bîstamâkajâm blaknçm. Ieteicams ar ârstu iepriekð apspriest, kâdâ gadîjumâ vajadzçtu nekavçjoties pârtraukt ârstçðanos, bet kâdâ – vçrsties pie ârsta, nepârtraucot zâïu lietoðanu. Vairums blakòu pâriet patstâvîgi daþu nedçïu laikâ, tikai nepiecieðama pacietîba. Uz citâm blaknçm var iedarboties diçta vai citas metodes (piemçram, zâïu lietoðana uz nakti). Ja blaknes nepâriet divu mçneðu laikâ un – galvenais – traucç normâli dzîvot, ir svarîgi apspriest ar ârstu preparâta nomaiòu.
Turklât ir tâda parâdîba kâ psihosomâtika, kad psihiloìiskâ stâvokïa dçï cilvçks sâk slikti justies fiziski – bailes un blakòu gaidîðana noved pie to parâdîðanâs. Tâpçc pozitîvs noskaòojums ir svarîgs. Uztveriet terapiju kâ likteòa dâvanu, kas ïauj dzîvot! Saprotiet – blaknes nav obligâta parâdîba, bet tikai iespçjama un viegli atrisinâma problçma.
Jâzina, ka daþas blaknes cilvçks nejût. Piemçram, hemoglobîna lîmeòa pazeminâðanos, “slikto” tauku lîmeòa paaugstinâðanos. Lai to noteiktu, nepiecieðams veikt analîzes. Tâpçc svarîgi tâs nodot, neatsakoties ne no vienam analîzçm, ko piedâvâ izdarît ârsts, kad jûs esat ieradies pie viòa kârtçjâ vizîtç pçc receptçm.
     
Kâpçc par ART terapiju tomçr ir tik daudz “ðausmu stâstu”?
Pirms daudziem gadiem, kad tikko parâdîjâs antiretrovîrusu terapija, daudzi preparâti tieðâm bija toksiski. Taèu tie ar visu savu toksiskumu izglâba dzîvîbu miljoniem cilvçku!
Kopð tâ laika ir pagâjuði gandrîz 30 gadi. HIV infekcijas ârstçðanâ notikuði bûtiski uzlabojumi: parâdîjuðies jauni preparâti, kas gandrîz neietekmç organismu, daþus “vecos” preparâtus tagad izmanto pareizâs, mazâkâs devâs. 
Patiesîbâ daudzi cilvçki, sâkot terapiju, neizjût nekâdas problçmas. Viòi vienkârði priecâjas, dzer zâles un nekur neko neraksta. Bet tie, kas saskaras ar blakusparâdîbâm, sâk meklçt atbalstu un palîdzîbu, tajâ skaitâ arî internetâ – rakstît visos forumos un uzdot jautâjumus, aprakstot savas problçmas. Tâpçc – ja jûs esat íçries pie informâcijas meklçðanas internetâ, noteikti atradîsit simtiem ðausminoðu stâstu un tikai pâris priecîgu.
Veiksmîgu jums ârstçðanos! Dzîvojiet laimîgi!