Biedrba "Apvienba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

                   Ms neesam vientui savs reakcijs uz stresu, traumm un neveiksmm
    
Ir 16 izplatti simptomi, kurus novro aktvistiem ar emocionls izdeganas sindromu. Zinanas par m izpausmm paldz labk uzmant sevi un savus kolus, lai vartu laikus sniegt paldzbu.
  
1. Bezpaldzbas un bezcerbas sajta. Nav viegls uzdevums mint padint tkstoiem bgu, pai tad, kad naudas nav, cilvki nepaldz, bet kar turpins. Reizm problma iet tik milzga, bet msu centieni tik niecgi, ka rodas sajta, it k ms gadu no gada sistos ar pieri sien. Dareiz mums nolaias rokas.
2. Sajta, ka ms nekad nedarm pietiekami daudz. Ms gribam izdart visu pareizi, tpc reizm jtam, ka vienkri par maz cenamies, pietiekami labi neizprotam problmu, par maz laika veltm darbam. Varbt ms vispr esam nepareizie aktvisti? Ms aizmirstam, ka problmai ir dzias saknes un vainojam sevi un ldzgaitniekus, ka nevaram ts izndt gada vai desmit gadu laik.
3. Hiperatbildba. Ja tikans laik js prbaudt darba saraksti un ejat uz tualeti, lai piekto reizi apruntos ar grmatvedi, ms saprotam, par ko iet runa. Mums var likties, ka tikko ms uz minti atslbinsimies, tli viss sabruks un notiks pats ausmgkais. Mums ir jkontrol viss un vienmr. Patiesb neviens pat nepamans, ja js izlassiet tikai referta rezumjumu, nevis visas 500 lappuses. It pai, ja js taj laik esat atvainjum.
4. Kreativittes samazinans. Ja grupa radou un gudru cilvku cauru vakaru nevar atrast jaunu ideju lieliskai akcijai, tas nozm, ka viu smadzenes kaut kdu iemeslu d ir prstjuas normli strdt. Reizm ms tik oti koncentrjamies uz prbaudtm, racionlm darbbm, ka nespjam ieraudzt brnigas jaunas idejas. Td stagncijas stvokl ir sareti izdomt nestandarta risinjumus, kas msu pasaulei ir tik oti nepiecieami. K ar vienkri baudt dzvi.
5. Nespja aptvert saretas matrijas. Kad ms esam stresa stvokl, ms tiecamies visu dalt melnaj un baltaj, pareizaj un nepareizaj, savjos un sveajos. Realitt jautjumi, ar kuriem saskaras aktvisti ir neticami sareti. Tau, kad ms piepilda traumjoas sajtas, ms skam domt, ka sliktie lauku iedzvotji izcrt labo meu viengi savas mubas un alkatbas d. Un ms skam ar viiem cnties, palielinot bezdibeni un samazinot rela risinjuma iespjas.
6. Novrtana par zemu. Ja ms kstam par lieciniekiem patiem traiskiem notikumiem, tad viss prjais, saldzinot ar tiem, zaud nozmi. Un ms prstjam emocionli reat uz lietm, kuras iet mazk svargas. Tev ir trijnieks fizkultr? Zini, saldzinjum ar Etiopijas brnu problmm, tie pilngi nieki. Jsu minjumi glbt slimos, klaiojoos dzvniekus ir vienkri smieklgi, toties msu organizcija mina risint relas problmas. Pazstat?
7. Hroniskais nogurums un fiziskas slimbas. Viena lieta ir, ja js jtat nogurumu, jo odien novadjt lielu festivlu. Pavisam cita lieta ir, ja js nevarat pat atcerties, kad jsu ermenis un prts nebija ldz nvei nogurui. Traumatiska pieredze nogurdina pati par sevi, bet kad tai pievienojas prmrgi grti pienkumi un veselbas aprpes kultras trkums, ms varam novest sevi un citus ldz kliim dau mneu laik. Nemaz nerunjot par gadiem. Js lielties biroj ar to, cik naktis neesat guljui?
8. Nespja klausties un apzinta izvairans. Neceat klausuli? Cerat, ka svarga tikans nenotiks? Dareiz ms t rkojamies neapzinti, lai izvairtos no pastvg spiediena, kur kst neizturams.
9. Disociatvie momenti. Stipri traumjou notikumu rezultt var rasties un atkrtoties stvoklis, kad cilvks atsldzas no notieko, neapzins, kas ar viu notiek, t viet atkal un atkal prdzvojot traumjoos notikumus. K tdos gadjumos reizm saka, ka visu laiku ir acu priek. Ja t notiek un atkrtojas, svargi saprast, ka t ir normla psihes reakcija un nenormliem notikumiem, un vrsties pc paldzbas pie specilistiem.
10. Sajta, ka js esat slazd. Dareiz ms skam vainot sav bdgaj stvokl visus apkrtjos - priekniekus, politius, neapzingus cilvkus, entropijas spkus... Ms aizmirstam, ka pat vissmagkajs situcijs mums ir gara brvba, un atdodam visu varu pr sevi citiem.
11. Vaina. Vienas no aktvistu vismkajm lamatm, pai, kad vii uzzina par pasaules kru mrogiem un iemesliem. Sevi var vainot praktiski par visu laidi pasaul brnu, ttad esi vainga pasaules prapdzvotb un pakautb patriarhtam; tev nav brnu, ttad dom tikai par sevi vai ar varji adoptt kdu, kam nav vecku. Saem algu par aktvista darbu, nesaem algu un dzvo uz citu rina, d dienu, elpo gaisu. Vaina ir oti viltga sistmas daa, kura neauj mums produktvi strdt, vienoties, dzvot savu sto dzvi.
12. Bailes. Paas par sevi bailes vai nedroba tas ir normli. Problma ir taj, ka ms neprotam atlaist un prvaldt s bailes, ts tiek uzskattas par kaut ko apkaunojou. T bailes, tpat k nogurums, krjas zem superaktvista brum un pamazm saind ms, sasaistot msu prtu un neaujot kustties. Bez tam, msu ietam bezbailba rda sliktu piemru jaunajiem aktvistiem, kas ms redz un sk domt, ka ir kauns baidties no HIV/AIDS pandmijas vai vardarbbas imen.
13. Dusmas un cinisms. Tpat k bailes ar dusmas ir dabiska reakcija. Nepatikanas skas tad, kad ms dusmojamies visu laiku uz visiem, vai glui otrdi slpjam un racionalizjam savas dusmas. Otrais pai spilgti raksturgs meitenm un sievietm, ko sabiedrba, k likums, mca bt savaldgm, bet sievieu niknuma izpausmes izsmej. Apspiestas dusmas prvras par cinismu.
14. Nespja just ldzi / sastingums. Kad rjie stimuli ir prslogojui msu nervu sistmu, t prstj tos uztvert. Stipru emociju iedarbbas rezultt aktvisti var vispr prstt kaut ko just, iestjas emocionl truluma stvoklis. Gads, ka ms skam izmantot dadus stimulatorus, tdus k alkohols, narkotikas, ekstremlie sporta veidi, prmrgs darba daudzums, lai kaut ko justu. Interesanti, ka darbs stresa situcijs veicina adrenalna izstrdi, aujot cilvkam justies dzvam, un tpc apstties, atteikties no adrenalna un atpsties kst aizvien saretk.
15. Atkarba. Saistta ar iepriekjo simptomu. Dareiz stresa ietekm aktvisti izmanto alkoholu, narkotikas, dienu, seksu, videosples un citus stimulatorus, lai kaut uz laiku aizbgtu no problmu pilns realittes. Ja problmas netiek risintas, oti viegli attsts atkarba.
16. Grandiozitte: prmrga sava darba svarguma sajta. Ja darbs kst par msu personbas centru, iespjams, t notiek tpc, ka tas baro msu ego, msu sava svarguma sajtu. Bez tam, svargs darbs auj mums nenodarboties ar sevi, savm attiecbm, savu imeni. Daudzi aktvisti un misionri tika novedui sevi ldz gargiem traucjumiem, bet savas attiecbas ldz sabrukumam, jo viu darboans liel mra lab viiem liks svargka nek tas, kas pieprasja viu tltju uzmanbu eit un tagad. Aktvisms t nav vieta, kur slpties no persongajm problmm, bet izaugsmes un attstbas ce.
Avots: Laura van Dernoot Lipsky grmatas Traumas prvaldba: Ikdienas rokasgrmata k rpties par sevi, rpjoties par citiem (Trauma Stewardship: An Everyday Guide to Caring for Self While Caring for Others) apskats.