Biedrba "Apvienba HIV.LV"+371 26062077 (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 

                                                Pats galvenais HIV rstan

Kad jsk rstties?
Iepriek visas rekomendcijas par ART (antiretrovrusu terapijas) uzskanu balstjs uz CD4 nu lmeni. Vispirms uzskatja, ka rstana juzsk tikai tad, kad imnais statuss samazinjies ldz 200 nm kubikmilimetr asiu, vlk nolma rstt visus ar imno statusu 350 nas/mm, bet vl pc tam  visus, kam imnais statuss kuvis mazks par 500 nas/mm. Un, visbeidzot, 2015. gad Pasaules Veselbas organizcija nca klaj ar aicinjumu skt ART visiem cilvkiem, kuri dzvo ar HIV, neatkargi no CD4-limfoctu skaita.
Ptjumi liecina, ka agrna ART terapija samazina oportnistisku slimbu raanos un nves risku. Praks daudzi rsti pievrsa uzmanbu tam, ka daiem pacientiem ar samr augstu imno statusu ir HIV infekcijas izpausmes  piemram, tromboctu lmea samazinans vai dada rakstura saslimanas. Imn statusa noteikanas tests nosaka CD4 nu daudzumu. Tau s nas jau var bt vrusa skartas, ttad, nestrdjoas. Ldz ar to analu rezultti, neatspoguojot relo ainu, var radt mngu mieru.
HIV ne tikai samazina imnnu lmeni. T ietekme uz organismu ir daudz dzika un ne vienmr var tikt novrota ar standarta analu paldzbu. Piemram, ir pierdts, ka vruss izraisa sistmisku sasirganu  imunsistma jt ienaidnieka kltbtni un neprtraukti cns ar to. Imnsistmas neprtraukta superaktivitte to novjina. Turklt HIV tie veid grauj nervu nas, smadzenes un sirdi.
          
Kpc rstties, ja es tpat jtos labi?
Cilvks zemo imno statusu oti biei neizjt ldz brdim, kamr nesaslimst vl ar kdu smagu slimbu. Ja ir zems imnais statuss, vairkkrt pieaug risks saslimt ar tuberkulozi, citomegalovrusu infekciju, toksoplazmu, plau herpi un snu infekcijm. Nevajag gaidt veselbas stvoka pasliktinanos, lai sktu rstt HIV.
            
Agrnas ART uzskanas izdevgums apkrtjiem
Ptjumi liecina - ja cilvks, kas dzvo ar HIV, lieto ART terapiju, ir daudz mazka iespjamba, ka vi vrusu nodos citam. Tas ir tikai loiski  jo zemka vrusa slodze, jo lielku daudzumu inficjo idruma vajag, kas nozm, ka ir mazka iespjamba saemt inficjou devu. Tomr HIV lmenis asins un izdaljumos no dzimumorgniem var btiski atirties.
Ir nepareizi domt: ja jau lietoju zles, nevaru nevienu infict. Pret HIV preparti ievrojami samazina iespjambu vrusu nodot citiem cilvkiem, tau iespjamba nav novesta ldz nulles lmenim. Svargi saprast, ka pat diennakts laik mdz bt vrusa slodzes uzplaiksnjumi. Bez tam pastv iespja, ka var veidoties HIV noturba pret zlm.
Tpc rekomendcija obligti lietot prezervatvu netiek atcelta pat tiem cilvkiem, kam asins plazm ir nenoteikta vrusa slodze! 
Visi ART preparti ir efektvi, tomr dai trk nek citi samazina vrusa slodzi. Turklt  lai rstanas shma btu efektva, nepiecieams, lai tiktu lietoti preparti ar diviem atirgiem iedarbbas mehnismiem. Parasti divu prepartu shma blo vienu vrusa fermentu, bet otram prepartam noteikti ir jblo kds cits ferments.
Droba  tas nozm, ka zles ir nekaitgas cilvka organismam. Visi preparti, kas nonkui ldz pacientiem, tiek vairkkrt prbaudti. Ja kaut vai vien no prbauu posmiem preparts izrds toksisks, t lietoana kst neiespjama.
Tomr preparti uz katru cilvku var iedarboties atirgi. Piemram, bstamu reakcijun uz abakavru nosaka cilvka entisks patnbas. Ir izstrdts specils tests. Ja testa rezultti ir pozitvi, abakavrs netiek lietots. Tas nodroina, ka preparta lietoana bs droa.
Ldz im par zlm pret HIV izplatjs daudz  baisu ststu, tau tagad ts lietot ir daudz vienkrk, nek iepriek, un msdienu zlm ir mazk  blaku. Pilngi iespjams, ka vajadzs lietot tikai vienu-divas tabletes vienu-divas reizes dien.
Ja pirmaj laik jums ir grti atcerties, kur brd vajag uzemt zles, vienmr ir iespjams uzlikt atgdinjumu telefon vai uzvilkt modintju, k ar palgt tuviniekiem, lai tie jums atgdina.
rstans auj HIV pozitvm sievietm dzemdt brnus bez HIV. ART preparti ir tik droi, ka tos ir atauts lietot grtniecm un jaundzimuajiem. Risks dzemdt ar HIV infictu brnu samazins no 25-40% ldz 1-2%.
Daa prepartu atstj lielu ietekmi uz organismu. Citiem, vlk radtajiem, praktiski nav blaku.
     
K prepartu izvlas pc drobas kritrijiem?
Taj grup, no kuras parasti nozm divus prepartus, minimli blakusefekti ir lamivudnam, abakavram (ja ir negatvs tests uz hiperjutgumu), emtricitabnam un tenofovram.
Par pau droko, treo prepartu var kt raltegravrs un dolutegravrs; vairums pacientu labi panes darunavru (ar ritonavru, kas papildzina zu iedarbbu) un atazanavru.
Efavirenza blaknes parasti priet vienas-divu nedu laik un turpmk vairums o prepartu lieliski panes.
Daudzi blakusefekti var priet patstvgi pc organism adaptcijas, bet dakrt bs nepiecieama shmas maia. Jebkur gadjum lmums jpieem kop ar rstu.
Lietoanas rtbas  tas nozm gan zu uzemanas bieumu, tableu daudzumu, to formu, izmru, gan nepiecieambu zles lietot kop ar dienu vai tuk d.
      
K izvlas prepartu pc lietoanas rtuma kritrija?
Svargi saprast, ka tas katram ir individuli. Vienam pats svargkais factors ir tableu nelielais izmrs, citam tas, ka zles jlieto vienreiz dien, vl kdam ir btiski, ka preparti nav juzem reiz ar dienu.
Tomr idels preparts daudziem var bt tds, kas jlieto pa vienai tabletei vienreiz dien un kur satur trs komponentus. Kaut du kompleksu zu pasaul jau ir diezgan daudz, Latvij pagaidm pieejamas tikai vienas.
          
Terapijas rels problmas
Patiesb HIV infekcijas rstana nav tik idela, k gribtos. Vajag atklti runt par trkumiem, lai tie neprsteigtu negaidti. Vairumu problmu iespjams viegli atrisint, ja vien to vlas.
Pirmais trkums. Pats skumjkais un, iespjams/cerams, slaicgs. Uz o brdi izrstt HIV infekciju nav iespjams, tpc lietot terapiju vajadzs visu mu. 
Otrais trkums. Disciplinjos. Iespjama noturbas attstans.  
Rezistence vai noturba  t ir nopietna problma. HIV ir oti maings  ja tam rodas iespja vairoties zu kltbtn, tad mainsies t, ka zles prsts blot t fermentus. No t ir diezgan viegli izvairties  zles jlieto stingri pc grafika ik pc 12 vai 24 stundm. Ja asins zu ir pietiekami un HIV nevar izplatties, tas nozm, ka nevars mainties un veidoties noturba.
Tau, ja izlai devas uzemanu vai neievro zu lietoanas noteikumus, tad to koncentrcija asins kst mazka, nek nepiecieams, kas nozm, ka HIV saem iespju kt rezistents.
Bez tam preparta koncentrciju var ietekmt citas zles, ko js lietojat. Tpc ir svargi prbaudt jebkuras citas tablets un ART prepartu mijiedarbbu. Lai to izdartu, ir jizlasa instrukcija un jparunjas ar visiem rstiem, kas jums izraksta zles. Tas ir, ne tikai infektologam ir jzina, ka jums ir HIV.
Treais trkums. Pats biedjokais. Prepartu blakuspardbas.
Svargi atcerties: ART terapija ne vien pagarina dzvi, bet ar uzlabo ts kvalitti. Ja jums ir problmas, kas saisttas ar ART terapijas lietoanu, jums ir tiesbas prast, lai nomaina prepartu, kas jums rada sarejumus, kaut ar vrusu slodze ir nomkta un zles labi iedarbojas.
Iedarbbu uz cilvka organism, kas atiras no zu pamatuzdevuma, sauc par blakuspardbu.
K rda pieredze  baas par blakuspardbu raanos ir galvenais bremzjoais faktors, pieemot lmumu par rstanas skanu. Bet taj pa laik prakse rda, cik neiedomjami biei cilvki ir prsteigti, ka, skot lietot zles, viiem vispr nebija blaku. 
Lieta tda, ka preparta prbaudes laik zintniekiem ir jiekauj zu anotcij viss, kas notika ar pacientiem, kaut tas var bt noticis ne jau prbaudmo zu d. Tiei pateicoties ART prepartu klniskajiem ptjumiem, to lietoanas instrukcija ir tik gara un biedjoa.
Lasot instrukciju, svargi pievrst uzmanbu tikai biekajm un bstamkajm blaknm. Ieteicams ar rstu iepriek apspriest, kd gadjum vajadztu nekavjoties prtraukt rstanos, bet kd  vrsties pie rsta, neprtraucot zu lietoanu. Vairums blaku priet patstvgi dau nedu laik, tikai nepiecieama pacietba. Uz citm blaknm var iedarboties dita vai citas metodes (piemram, zu lietoana uz nakti). Ja blaknes nepriet divu mneu laik un  galvenais  trauc normli dzvot, ir svargi apspriest ar rstu preparta nomaiu.
Turklt ir tda pardba k psihosomtika, kad psihiloisk stvoka d cilvks sk slikti justies fiziski  bailes un blaku gaidana noved pie to pardans. Tpc pozitvs noskaojums ir svargs. Uztveriet terapiju k liktea dvanu, kas auj dzvot! Saprotiet  blaknes nav obligta pardba, bet tikai iespjama un viegli atrisinma problma.
Jzina, ka daas blaknes cilvks nejt. Piemram, hemoglobna lmea pazeminanos, slikto tauku lmea paaugstinanos. Lai to noteiktu, nepiecieams veikt analzes. Tpc svargi ts nodot, neatsakoties ne no vienam analzm, ko piedv izdart rsts, kad js esat ieradies pie via krtj vizt pc receptm.
     
Kpc par ART terapiju tomr ir tik daudz ausmu ststu?
Pirms daudziem gadiem, kad tikko pardjs antiretrovrusu terapija, daudzi preparti tiem bija toksiski. Tau tie ar visu savu toksiskumu izglba dzvbu miljoniem cilvku!
Kop t laika ir pagjui gandrz 30 gadi. HIV infekcijas rstan notikui btiski uzlabojumi: pardjuies jauni preparti, kas gandrz neietekm organismu, daus vecos prepartus tagad izmanto pareizs, mazks devs. 
Patiesb daudzi cilvki, skot terapiju, neizjt nekdas problmas. Vii vienkri priecjas, dzer zles un nekur neko neraksta. Bet tie, kas saskaras ar blakuspardbm, sk meklt atbalstu un paldzbu, taj skait ar internet  rakstt visos forumos un uzdot jautjumus, aprakstot savas problmas. Tpc  ja js esat ries pie informcijas meklanas internet, noteikti atradsit simtiem ausminou ststu un tikai pris priecgu.
Veiksmgu jums rstanos! Dzvojiet laimgi!