AKTUALITĀTES
   
46839

Liene Cipule: Jābūt gataviem grozīt Satversmi
Apskatīt komentārus (0)


20.07.2014


Cienot savas valsts pamatlikumu, jāatzīst, ka attiecībā uz veselību tas ir novecojis un satur mūsu dienām neatbilstošus jēdzienus, kurus valsts var šodien interpretēt savā labā, aizstāvot savu nespēju veidot ilgtspējīgu veselības politiku nevis veidojot to. Satversmes 111. pantā ietvertais jēdziens medicīniskās palīdzības minimums nav definēts un skaidrots. Šodien tas noteikti nenodrošina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) mērķa sasniegšanu - pēc iespējas labākas veselība ikvienam pasaules iedzīvotājam, veselību definējot nevis kā slimību neesamību, bet gan kā fizisku, garīgu un sociālu labklājību.

Visi jaunākie politikas dokumenti Eiropā un pasaulē nosaka svarīgus principus veselības jomā – sabiedrības veselības nodrošināšana un veselība visās politikās, tomēr Latvija ir pamanījusies jau 20 gadus aprobežoties ar plaši interpretējamu jēdzienu medicīniskās palīdzības minimums Satversmē, neuzskatot par nepieciešamu sabiedrības veselības jautājumus sakārtot likuma līmenī – noteikt valsts mērķus veselības, tostarp sabiedrības veselības, jomā, pienākumus, tiesības, atbildību un realizēšanas principus.

Savas dzīves laikā, kopš dzimšanas un līdz pat nāvei, cilvēki ir pakļauti lielam veselības apdraudējuma riskam – infekcijām, slimībām, ievainojumiem, vides faktoriem, vardarbībai, dabas katastrofām, kaitīgiem ieradumiem un citiem faktoriem. Sabiedrības veselība nozīmē apstākļu radīšanu veselīgai sabiedrībai un šo jautājumu risināšana ir iespējama tikai stingri ievērotas starpnozaru politikas veidošanā un realizēšanā, kam nepieciešams stabils un noteikts pamats – skaidri definēts valsts mērķis un atbilstoša likumu un normatīvo aktu bāze.

Pašreizējā situācijā veselības jomas politikas veidotājiem nav neviena atbalsta punkta sadarbībai ar citām nozarēm un veselības politikas veidošanai, kā arī atbilstoša finansējuma iegūšanai, kas būtu nostiprināts ar likuma spēku. Diskusijas par šo jautājumu nozares profesionāļu vidū un sabiedrībā ir bijušas vairākkārt, tostarp arī Latvijas Ārstu biedrībā. Pirms neilga laika šo jautājumu mēģināja risināt Tiesībsargs, meklējot atbildi uz jautājumu – kas ir medicīniskās palīdzības minimums 21. gs., tomēr nopietnās un plašās darba grupas izdarītie secinājumi gaidīto rezultātu nespēja nodrošināt. Savulaik bija tapis arī Sabiedrības veselības likuma projekts, kas neguva atbalstu toreizējo politiķu vidū, tāpēc šodien nozares attīstību un funkcijas nosaka vien t.s. plānošanas dokumenti (pamatnostādnes, plāni un koncepcijas), nevis likums.

Lai atrisinātu veselības jomā samilzušās problēmas, nozares ministrijai būtu jāsāk nopietns darbs pie Sabiedrības veselības likuma izstrādāšanas, bet politiķiem, iespējams, pie attiecīgu grozījumu izdarīšanas Satversmē, nostiprinot jaunu paradigmu veselības jomā – sabiedrības veselība kā virsmērķis un jātiek vaļā no nevienam nesaprotamās garantijas – medicīniskās palīdzības minimums.

Jāsaka, ka nevērīgā attieksme pret likumu bāzi nozarē ir radījusi lauvas tiesu no problēmām un pat kuriozus, kas būtu steidzami labojami! Piemēram, vienā no jomas pamatlikumiem – Ārstniecības likumā, likuma mērķis ir definēts tā, ka nevar saprast – smieties līdz asarām vai raudāt līdz smiekliem: 2. pants. Šā likuma mērķis ir regulēt sabiedriskās attiecības (American Society of Public Relations) ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un rehabilitāciju.

Latvijas Ārstu biedrības prezidenta padomniece Liene Cipule

2014. gada 17. jūlijā - medicine.lv 

  


 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Gaismas iela 19 k-8, Ķekava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2123, Latvija

Logo +371 26062077
Logo apvieniba@apvienibahiv.lv