Apmēram 4000 Igaunijas iedzīvotāju dzīvo ar HIV, paši par to nezinot
Apskatīt komentārus (0)
03.06.2010
Pirmkārt, apzinīgāki ir kļuvuši igauniski runājošie iedzīvotāji, kā arī cilvēki, jaunāki par 50 gadiem, ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem. Nedaudz ir uzlabojusies personiskā riska apzināšanās.
Patīkami konstatēt, ka problēmas būtība tas, ka HIV un AIDS ir ne tikai narkomānu un seksuālo minoritāšu saslimšana, tiek gadu no gada arvien labāk apzināta. 68 procenti iedzīvotāju pieļauj, ka viņi paši vai viņu tuvinieki var inficēties ar HIV. Divu gadu laikā tādu cilvēku skaits ir palielinājies par 10 procentiem, - saka TNS Emor pētījumu speciāliste Jāna Helma. Taču pozitīvās tendences neattiecas uz cilvēku uzvedības izmaiņām riskantās situācijās. To skaits, kas sper konkrētus soļus inficēšanās riska ar HIV samazināšanai sev un saviem tuviniekiem, nav pieaudzis. Pēdējo gadu laikā cilvēku skaits, kuri ir pārbaudījušies uz HIV infekcijas klātbūtni ir palicis iepriekšējais, tāpat arī to skaits, kas ar saviem tuviniekiem apspriež HIV tēmu.
Satraukumu rada tas, ka 75 procenti no šajā gadā aptaujātajiem, atzinās, ka nekad nav veikuši testu pārbaudei uz HIV. HIV tests tā ir vienīgā iespēja uzzināt, vai cilvēks ir inficējies, vai nē, jo vīruss var nemanāmi atrasties organismā daudzus gadus bez simptomiem,- uzsvēra kustības Uzņēmumi pret HIV vadītāja Mairi Juriska.
Šobrīd Igaunijā ir apmēram 4000 HIV pozitīvu cilvēku, kas nezina par savu saslimšanu, - viņa piebilda.
Pēc Jānas Helmas vārdiem cilvēki tāpat kā agrāk izjūt nepamatotas bailes.
Nedaudz vairāk kā viena desmitā daļa aptaujāto uzskata, ka inficēties ir iespējams dažādās sadzīves situācijās un gandrīz 26 procenti pieļauj, ka HIV var iegūt ar oda kodienu. Pieaugošais apzinīgums un problēmas apzināšanās diemžēl neatspoguļojas uzvedībā, - teica viņa.
5. un 6. jūnijā visi, kas vēlēsies varēs veikt anonīmu ekspress- testēšanu uz HIV Tallinā, Tartu, Narvā, Pērnavā un Jehvi.
Avots: www.ehpv.ee
Atpakaļ