Priekšlikumi Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011. - 2017. gadam projektam
Apskatīt komentārus (3)
04.09.2010
Papildināt sadaļu 6.2. "Vienlīdzība veselības jomā" (atsauce uz avotu: Solvita Olsena MD, JD, SIA Medicīnas tiesību institūts, pētījums UNODC projektā HIV/AIDS prevention and care among injecting drug users and in prison settings in Lithuania, Latvia and Estonia):
"Ārstniecības likums, kas darbojas Latvijas Republikā, garantē ikvienam Latvijas iedzīvotājam veselības aprūpi, nepieļaujot atšķirīgu attieksmi pret kādu no iedzīvotāju grupām. Ārstniecības likums nosaka, ka valsts garantētais medicīniskās palīdzības apjoms tiek sniegts apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Likums neparedz tiesības Ministru kabinetam ierobežot ieslodzīto tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumu. Taču MK šādu tiesību ierobežošanu ir noteicis. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 1046 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība ieslodzījuma vietās esošām personām Veselības norēķinu centrs bloķē pacienta reģistrāciju. MK noteikumi Nr. 1046 nosaka, ka Tieslietu ministrija sedz maksu par ieslodzīto personu saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, izņemot medikamentus tuberkulozes un HIV/AIDS ārstēšanai, ko apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tātad, tiklīdz persona nokļūst ieslodzījuma vietā, viņai tiek liegta kopējā valsts veselības aprūpes sistēma. MK noteikumos Nr. 199 Noteikumi par apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpi izmeklēšanas cietumos un brīvības atņemšanas iestādēs tiesības saņemt Ārstniecības likumā noteikto valsts garantēto medicīniskās palīdzības apjomu vēl vairāk ir ierobežotas. MK noteiktā veselības organizatoriskā un finansēšanas kārtība nepamatoti diskriminē ieslodzīto un apcietināto personu tiesības realizēt tiesību normās noteiktās tiesības saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un līdz ar šo Ministru kabinets ir pārkāpis tiesiskuma, likuma prioritātes un personu vienlīdzības principu. Personām, kas atrodas ieslodzījuma vietās, nav pieejams ģimenes ārsts, kompensējamie medikamenti, profilaktiskās apskates un izmeklējumi pilnā apjomā un citi veselības aprūpes pakalpojumi, bet Valsts budžetā vienmēr tiek paredzēts finansējums arī uz šīm personām. Tai pašā laikā Tieslietu Ministrija uzsver līdzekļu trūkumu veselības aprūpei ieslodzījuma vietās".
Papildināt 30. lpp "Identificētas problēmas" (atsauce uz avotu: Solvita Olsena MD, JD, SIA Medicīnas tiesību institūts, pētījums UNODC projektā HIV/AIDS prevention and care among injecting drug users and in prison settings in Lithuania, Latvia and Estonia):
"MK noteiktā veselības organizatoriskā un finansēšanas kārtība nepamatoti diskriminē ieslodzīto un apcietināto personu tiesības realizēt tiesību normās noteiktās tiesības saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un līdz ar šo Ministru kabinets ir pārkāpis tiesiskuma, likuma prioritātes un personu vienlīdzības principu. Personām, kas atrodas ieslodzījuma vietās, nav pieejams ģimenes ārsts, kompensējamie medikamenti, profilaktiskās apskates un izmeklējumi pilnā apjomā un citi veselības aprūpes pakalpojumi, bet Valsts budžetā vienmēr tiek paredzēts finansējums arī uz šīm personām. Tai pašā laikā Tieslietu Ministrija uzsver līdzekļu trūkumu veselības aprūpei ieslodzījuma vietās. No privātpersonu tiesību nodrošināšanas viedokļa nebūtu svarīgi, kā MK nodrošina ieslodzīto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu no Tieslietu vai Veselības ministriju budžeta, tomēr finansējuma apjomam ir jābūt tādam, kas nodrošina Ārstniecības likumā garantēto tiesību īstenošanu. Ja Tieslietu ministrijai nav piešķirts nepieciešamais veselības aprūpes budžets, tad ir pamats uzskatīt, ka ieslodzītā personas tiesību realizācija tiek nepamatoti ierobežota un ieslodzītās personas tiek diskriminētas. Latvijas Republika ir tiesiska valsts un tiesiskā valstī likumam vienmēr ir prioritāte. Ministru kabineta noteikumiem ir jāparedz likumu realizācijas organizatorisko kārtību, nepieļaujot likuma normu piemērošanas sašaurinājumu un atšķirīgo attieksmi likumu piemērošanā. "
Papildināt tabulu "Rīcības virziens: Kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas veidošana, nodrošinot pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem" ar sekojošiem pasākumiem:
- Izpētīt tiesību normās noteiktā Veselības un Tieslietu ministriju kopējā un atsevišķā kompetence ieslodzīto veselības aprūpes jomā.
- Sagatavot un apstiprināt jaunus MK noteikumus par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību un citas tiesību normu grozījumus, kas ietver sevī tādu ieslodzīto personu veselības aprūpes modeli, kas vienlīdz pietiekami nodrošina ieslodzīto pacientu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, gan nepieciešamā mērā nodrošina ieslodzījuma mērķu realizēšanu.
Papildināt rindkopu par HIV 55. lpp (Avots: Ieva Pranka, promocijas darbs HIV infekcijas riska grupas sociālās atstumtības mazināšanas iespējas Latvijā, 2010):
"HIV izplatība ir globāla mēroga problēma, kas negatīvi ietekmē visas sabiedrības veselību, katra indivīda drošību, iekļaušanos sabiedriskajā dzīvē un nodarbinātībā, kā arī ietekmē valsts drošību un labklājību kopumā. Tāpēc HIV jautājumiem pasaulē uzmanību pievērš ne tikai kā veselības problēmai, bet arī saistībā ar nabadzības mazināšanu, ekonomisko attīstību, nodarbinātību, vienlīdzīgām iespējām u.c. Latvijā HIV pozitīvo personu skaits ar katru gadu pieaug un lielākā daļa no šīm personām ir darbspējas vecumā, t.i. pašreizējie vai potenciālie darba devēji un darba ņēmēji. Tas pamato HIV izplatības ierobežošanas izvirzīšanu par vienu no valsts politiskajām prioritātēm, kas ietvertu ne tikai HIV infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumu paplašināšanu un to koordinācijas uzlabošanu, bet arī ņemtu vērā HIV ierobežošanas aspektu visās politikas jomās, kuras ietekmē HIV izplatību - sociālā aizsardzība, sociālā palīdzība un rehabilitācija, izglītība, t.sk. pieaugušo izglītība, nodarbinātība, ekonomika, dzimumu līdztiesība, migrācija, reģionālā attīstība, sodu politika u.c., tādējādi nodrošinot iespējas HIV pozitīvai personai dzīvot un piedalīties sabiedrības dzīvē kā personām, kurām ir jebkura cita hroniska slimība."
Papildināt rindkopu par HIV 56. lpp "Identificētas problēmas" (Avots: Ieva Pranka, promocijas darbs HIV infekcijas riska grupas sociālās atstumtības mazināšanas iespējas Latvijā, 2010):
"Galvenais no trūkumiem ir saistīts ar nepietiekamu finansējumu. Krīzes apstākļos ar budžeta samazinājumu saskaras visas politikas jomas, tomēr HIV infekcijas ierobežošanu arī iepriekš ir raksturojis nepietiekams un neatbilstoši sadalīts finansējums. Salīdzinot ar Eiropas valstu situāciju, Latvijā ir augsta HIV izplatība, taču HIV infekcijas ierobežošanai piešķirtais finansējums liecina par šo jautājumu zemo nozīmību sabiedrībā un politiskajā dienaskārtībā.
HIV infekcijas, tuberkulozes un seksuālās transmisijas infekciju izplatības ierobežošanas koordinācijas komisijā ir iesaistītas daudzas institūcijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, arī apstiprinātajā programmā ņemta vērā to līdzdalība, taču finansējuma sadalījums (2009. gadā - 85% Veselības ministrijai, galvenokārt HIV/AIDS un narkotiku atkarības ārstēšanai) liecina, ka HIV infekcija Latvijā tiek skatīta pamatā kā veselības problēma. Citām institūcijām netiek atvēlēti līdzekļi konkrēti programmas izpildei, un pasākumi tiek īstenoti tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Vienlaikus dati apstiprina nepietiekamu finansējumu piemēram, ārstēšanai un profilaksei ieslodzījuma vietās un injicējamo narkotiku lietotāju vidū. Pašvaldību un nevalstisko organizāciju līdzdalība arī lielā mērā atkarīga no spējām piesaistīt savu vai starptautisko finansējumu. Nepieciešams uzlabot normatīvo regulējumu attiecībā uz brīvprātīgo darbu un projektu īstenošanu, atbalstot nevalstisko organizāciju kapacitātes celšanu, darbu ar mērķa grupām, starptautisku sadarbību u. tml., lai paplašinātu nevalstisko organizāciju līdzdalības iespējas HIV infekcijas ierobežošanas pasākumos."
Papildināt tabulu "Rīcības virziens: Kvalitatīvas veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas veidošana, nodrošinot pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem" ar sekojošiem pasākumiem:
- Izvērtēt finansējuma sadales principus Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas izplatības ierobežošanas programmā 2009. 2013. gadam un paredzēt finansējumu programmā ietvertiem pasākumiem neatkarīgi no pasākuma īstenotāja.
- Veikt pētījumus par HIV infekcijas risku konkrētās mērķa grupās, kā, piem., seksuālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām personām, intravenozo narkotiku lietotājiem u.c., ar nolūku izstrādāt pasākumus mērķa grupu iekļaušanai sabiedrībā un legālajā nodarbinātībā.
- Veselības ministrijai katru gadu izskatīt nevalstisko HIV/AIDS organizāciju līdzdalības iespējas HIV infekcijas izplatības ierobežošanas programmu īstenošanā ar atbilstošu finansējumu līdzdarbības līgumu ietvaros.
- Grozīt Epidemioloģiskās drošības likumu ar mērķi nodrošināt kaitējuma mazināšanas pasākumu pieejamību, lai pietuvinātu tos iedzīvotājiem ar augstu inficēšanās risku, samazinātu jaunu inficēšanās gadījumu ar HIV un citām ar asinīm pārnesamām infekcijām skaitu (Biedrības "Apvienība HIV.LV" likumdošanas iniciatīva iesniegta Veselības ministrijai 2010.g.01.jūlijā).
Atpakaļ