Uzrakstiet mums

Ieskatieties! Varbūt uzzināsiet brīnumus par sevi! (Informācija atjaunota 13.09.2010)
Apskatīt komentārus (0)


05.09.2010

Projektā "e-veselība" jau ir pieejami tādi pakalpojumi kā "Mans ģimenes ārsts", "Mani dati Veselības norēķinu centrā", "Mani dati jaundzimušo reģistrā", "Mani dati cukura diabēta pacientu reģistrā".
Autorizējoties portālā www.latvija.lv ar dažādu internetbanku identifikātoru, Jūs varat apskatīt sadaļu "Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi" (https://www.latvija.lv/LV/LDV/Default.aspx?catid=3_GIMENE), kas Jums izsniegs datus kad, cik un par kādiem Jums sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem samaksājusi valsts, un cik samaksājāt Jūs. Rezultāti var būt ļoti interesanti un negaidīti, piemēram, par ģimenes ārsta sniegtajiem pakalpojumiem.  
Lasiet arī Veselības ministrijas paziņojumu presei "Katrs iedzīvotājs varēs iegūt informāciju par savas ārstēšanās izmaksām" saitē http://www.vm.gov.lv/?id=122&sa=121&top=&rel=2782

Inga Paparde, NRA, www.nra.lv
Jaunajā e–pakalpojumu veselības sadaļā var atrast apbrīnojamas lietas – vairāki pacienti Neatkarīgajai atklāj: ģimenes ārsti pierakstījuši tādas pārbaudes, kuras pacienti neatminas vai apgalvo, ka nekad tādas nav veiktas, bet visos gadījumos ģimenes ārsts vai citi speciālisti no valsts saņem naudu.
Tiesa, nauda lielākoties par šiem izmeklējumiem nav liela – no piecdesmit santīmiem līdz pāris latiem, taču, ja paskatās, cik vienam ģimenes ārstam ir pacientu, nauda iegūst nozīmīgas aprises. Veselības ministrija (VM) uzskata, ka, iespējams, pārbaudes vai analīzes patiešām ir veiktas, tikai pacients to nav sapratis vai viņam tas nav izskaidrots, tāpēc vispirms aicina izrunāties ar savu ārstu.
Piecdesmit santīmu par prostatu
Pavisam nesen portālā latvija.lv e–pakalpojumu sadaļā sākusi darboties e–veselība, kas dod iespēju cilvēkiem dažādos reģistros apskatīt datus par sevi veselības griezumā, piemēram, uzzināt, kādas analīzes veiktas un cik par to samaksājusi valsts.
Liels bijis kādas sievietes pārsteigums, kad viņa, izpētot informāciju par ģimenes ārsta pieteiktajām analīzēm un uzstādītajām diagnozēm, ieraudzījusi arī "ambulatoro talonu", kurā teikts, ka viņai uzstādīta diagnoze – prostatas hiperplāzija, kas nozīmē prostatas palielināšanos, un tāda var būt diagnosticēta tikai vīriešiem. Par šo pakalpojumu valsts samaksājusi sievietes ģimenes ārstam 50 santīmu. Sieviete Neatkarīgajai stāsta, ka nekādas citas dīvainības neesot atklātas, bet šī konkrētā esot "traģikomēdiska". Citādi portālā lieliski varot redzēt, cik valstij izmaksā visas analīzes, mērījumi un citas lietas, par ko viņai iepriekš nav bijis pat nojausmas.
Kas tas par zvēru?
Es uzzināju, ka ģimenes ārsts šogad līdz 2. augustam man trīs reizes veicis PEF-metriju (izelpas maksimumplūsmas noteikšana ar bronhodilatācijas testu), par ko valsts viņam katru reizi samaksājusi 66 santīmus, kopumā 1,98 latus, tā pēc savu datu izpētes Neatkarīgajai atklāj Andris (vārds mainīts). "Es pat nezinu, kas tas par zvēru, ar kādu aparātu taisīts, kur nu man zināt par nesniegta mērījuma rezultātiem," apgalvo Andris. Ģimenes ārstu viņš nevēlas mainīt, jo viņš ir labs un zinošs ārsts, bet ja šos santīmus vai kādas citas piemaksas pareizinātu ar 1200 pacientiem praksē?
Iespējams, nejaušība
Veselības ministrija vairāk sliecas domāt, ka tā ir nejaušība, ko pirmām kārtām pacientam vajadzētu pārrunāt ar savu ārstu. Arī par neskaidrajām diagnozēm un ņemtajām analīzēm – cilvēki bieži vien nesaprot, un tad rodas pārpratumi. "Pacientam paņem analīzes vienu reizi, un tagad viņš redz, ka ir veiktas analīzes – garš saraksts, iespējams, viņš domā, ka tas viss nav izdarīts, bet valsts samaksājusi par to," saka speciāliste Egita Pole. Protams, runājot par "prostatas gadījumu", tā nevarētu būt nesaprašanās starp pacientu un ārstu. "Visātrākais veids noskaidrot ir – pacientam pašam vērsties pie sava ārsta," saka E. Pole.
Veselības ekonomikas centra, kas realizē šo pilotprojektu, speciāliste Laura Lapiņa savukārt uzsver: mēs izskatīsim katru gadījumu, taču pagaidām mums nav nekādu piemēru, neviens mums nav ziņojis. Pašlaik esot grūti ko komentēt, taču, iespējams, pieļauj L. Lapiņa, tā varētu būt tehniska kļūda vai arī datu ievades kļūda. "Vislabākais būtu, ja cilvēki, kuri pamana kādas kļūdas, uzreiz portālā ziņotu par tām," saka speciāliste. Tas ir iespējams turpat, kur persona skatās savus datus. "Nevēlos pašlaik izdarīt pārsteidzīgu vērtējumu," saka L. Lapiņa uz jautājumu, vai tā varētu būt ārstu sistēma, šādi pierakstot dažādus mērījumus, apmeklējumus, kuri nav bijuši.