Austrija uzņem pasaules AIDS konferenci - NRA, Inga Paparde, no Vīnes
Apskatīt komentārus (0)
17.07.2010
Es vēlētos, lai cilvēki, kuriem ir HIV, varētu runāt par savām problēmām, neslēpjot savu HIV statusu un nebaidoties no sabiedrības nosodījuma, Neatkarīgajai atzīst austriete Astrīda (vārds mainīts). Viņa divus gadus dzīvo ar HIV un to ir atklājusi tikai sešiem cilvēkiem. "Sabiedrībai nē, pat ne Austrijā," piebilst Astrīda. Viņa ir aktīva, aizstāv cilvēku ar HIV intereses, bet neplāno piedalīties Austrijā notiekošajā pasaules mēroga konferencē AIDS 2010.
No ārzemēm
"Vēl pirms sešiem gadiem es pārbaudījos, infekcijas nebija, bet pēc ceļojuma uz Ganu es saslimu ar malāriju, un, nododot analīzes, atklājās, ka man ir HIV, tas notika pirms vairāk nekā diviem gadiem," atklāj Astrīda. Iespējams, viņa inficējusies Āfrikā, kur HIV epidēmija ir koncentrējusies (vairāk nekā 22 miljoni no 33 miljoniem visā pasaulē HIV inficēšanās gadījumu ir Subsahāras reģionā Āfrikā).
Austrijā pirmais HIV inficēšanās gadījums atklāts 1982. gadā, un pašlaik, kā Neatkarīgā noskaidroja Vīnes pilsētas slimnīcā, reģistrēts 3371 HIV inficētais, no kuriem 2021 saņem ārstēšanu. "Mēs lēšam, ka reāli ir 6500," saka slimnīcas pārstāvis Džons Stingls. Vidējais HIV pacienta vecums ir 43 gadi, un galvenais inficēšanās ceļš ir heteroseksuālās attiecības, un tikai neliela daļa ir narkotiku lietotāji. Tikai 67% ir Austrijas pilsoņi, pārējie ir ārzemnieki 8,7% no Austrumeiropas, 3,3% Āfrikas, 2,6% Āzijas, 4,6% no Rietumeiropas.
HIV slēpj
Astrīda saka: viņa tikai tuvākajiem cilvēkiem atklājusi, ka viņai ir HIV, bet ne tēvam, nevēlas satraukt. "Attieksme principā pa šiem gadiem, lai gan ir daudz informācijas par vīrusu un zināms, ka to nevar iegūt sasveicinoties vai saskūpstoties, nav mainījusies ja jau pat ārsti baidās pieņemt!" uzsver Astrīda. Tieši tāpēc cilvēki savu HIV slēpj.
Jūlija ir no Rumānijas, tagad dzīvo Austrijā. Viņa par savu HIV uzzināja daudz, daudz vēlāk nekā inficējās. No sava vīra, kurš tagad jau ir miris. Kad Jūlija bija stāvoklī, viņa arī to nezināja, un diemžēl viņas dēliņš piedzima ar HIV (viņam tagad ir 12 gadu). "Visās valstīs jābūt pieejai informācijai, bezmaksas testēšanai, ārstēšanai," saka Jūlija, un to viņa vēlētos pateikt valstu līderiem. Mūsdienu metodes un zāles ļauj laist pasaulē pilnīgi veselus mazuļus.
Mērķis nav sasniegts
Gan nevalstiskajām organizācijām, gan valstu politiskajiem līderiem, gan cilvēkiem ar HIV/AIDS starptautiskā konference AIDS 2010 ir vissvarīgākais un plašākais notikums HIV/AIDS jomā. Šī konference notiek ik pēc diviem gadiem, un šogad namamātes pienākumus uzņēmusies Vīne. Apmēram 25 tūkstoši cilvēku svētdien pulcēsies Austrijas galvaspilsētā, lai diskutētu par svarīgākajiem AIDS epidēmijas ierobežošanas jautājumiem, un, kā atzīst konferences organizētāji Starptautiskā AIDS sabiedrība (IAS), tiks izvērtēti pēdējo divu gadu sasniegumi. Tiesa, jau tagad IAS direktors Mats Ālunds atzīst: mērķis līdz šāgada beigām nodrošināt pilnīgu pieeju AIDS ārstēšanai visiem, kam nepieciešams, nav sasniegts. "Un to var nosaukt vienā vārdā: kauns!" žurnālistiem atzina M. Ālunds.
Politiski iepriekš deklarētais mērķis ir visai skaists, bet patiesībā utopisks, vismaz attiecībā uz visu pasauli, proti, politiskie līderi iepriekšējās augsta līmeņa sanāksmēs uzsvēra, ka 2010. gada beigas ir kritiskais brīdis, lai visiem cilvēkiem ar AIDS, kuriem nepieciešama ārstēšanās, tā būtu pieejama. Tieši šis jautājums ļoti plaši tiks diskutēts konferencē, un, kā noskaidroja Neatkarīgā, jau atklājot lielo pasākumu, aktīvistu grupas plāno protesta akcijas, atgādinot par politiski pieņemto, bet neīstenoto mērķi.
Būs slavenības
IAS norāda, ka globālās ekonomiskās krīzes apstākļos viens no draudiem ir valsts finansējuma samazināšanās veselības aprūpes un sociālajām programmām, kas tieši skar arī HIV jomu. AIDS konferences mērķis ir palīdzēt saglabāt HIV izplatības aktualitātes nozīmīgumu, pierādīt, ka aktivitātes HIV laukā būtiski iespaido virzību uz veselības mērķu īstenošanu. Tieši Vīne ir izvēlēta par AIDS 2010 galvaspilsētu, lai atzīmētu tās nozīmīgo lomu Austrumu un Rietumu Eiropas vienotības veicināšanā, izceļot kritisko epidēmijas ietekmi Austrumeiropā.
Konferencē tiks apspriesti gan jaunākie zinātniskie sasniegumi, gan aktuālākās HIV epidēmijas problēmas, kas katrā valstī atšķiras. Vienojošs visām valstīm ir konferences sauklis Cilvēktiesības šeit un tagad (Rights here, right now).
Protams, lielākā masu mediju uzmanība tiks pievērsta valstu līderiem un pasaulē zināmiem cilvēkiem konferencē piedalīsies Austrijas prezidents Haincs Fišers, bijušais ASV prezidents Bils Klintons, Gruzijas pirmā lēdija Sandra Elisabete Roelofa, Norvēģijas princese Mete Marita, Bils Geitss, dziedātāja Enija Lenoksa un citi.
Atpakaļ