Biedrba "Apvienba HIV.LV"+371 26062077 (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
109432

Jauniei diskutja par HIV/AIDS
Apskatt komentrus (0)


06.12.2019


Avots: Kustba Par! | Jauniei diskut par HIV un AIDS | Roberts Osis | https://kustibapar.lv/2019/12/jauniesi-diskute-par-hiv-un-aids/ |
29. decembr Kustbas Par! jauniei organizja filmu vakaru par godu Pasaules AIDS dienai, ko atzmjam 1. decembr.
Lai smeltos iedvesmu diskusijai, oreiz izvljmies Indij raoto 2018. gada drmu Sometimes. Filmas ststs ir par sveiniekiem, kas ieraduies HIV prbaudes punkt, lai noskaidrotu savu HIV statusu. Katram ir savs pieredzes ststs, kas novedis pie lmuma. Filmas mris ir vrst sabiedrbas uzmanbu uz HIV infekcijas izplatbas dadajiem ceiem, vienlaicgi apgot mtus un aizspriedumus, kas tradicionli iesakojuies sabiedrb. Piemram, HIV vairs sen nav saslimana, ar kuru saskaras viengi atsevias un auras, dakrt pat socilajam riskam pakautas iedzvotji grupas, bet ts izplatbas tendence arvien vairk skar kopjo populciju, it pai jaunus, heteroseksulus cilvkus vecum no 20 ldz 40 gadiem. Msdiens HIV brauc ar glaunko mersedesu un lieto jaunko Iphone. Tpat film tiek veiksmgi ilustrtas ts problmas  socil iztumana, agresija un vardarbba -, ar ko nepamatoti ar Latvijas sabiedrb biei saskaras HIV pacienti dadu mtu, visprgas informcijas un zinanu par o infekciju trkuma d.
Latvija ir pirmaj viet jauno HIV inficans gadjumu skaita zi Eiropas Savienb, pie tam Baltijas valsts inficans visbiek notiek heteroseksulu kontaktu ce, un visbiek tiek ir jauni cilvki (20-40 g.v.). Vienkri sakot  jauniem cilvkiem nav pietiekamas zinanas un izpratne par elementru izsarganos seksulu attiecbu laik, un tpc esam nr.1 Eirop. Statistiski obrd katri 2 cilvki no 1000 ir HIV inficti.
Kvalitatva izgltba par veselbu veicina jaunieus uzemties atbildbu un rpties par savu veselbu, t.sk. reproduktvo, un piencgi nodrointa seksualittes izgltba paldz jaunieiem veidot uzticamas attiecbas, rpties vienam par otra veselbu, pasargt sevi no nevlamm sekm un izmantot msdiengu imenes plnoanu, ldz ar to ar veidojot stiprkas imenes, kur brni ir plnoti un gaidti.
Tpat diskusijas laik pieskrmies jautjumiem, kas saistti ar sareto cu starp t saucamajm anti-choice un pro-choice kustbm vis pasaul, taj skait ar Eiropas Savienbas institcijs un Eiropas Padom. Ir novrojams, ka, pateicoties Krievijas stenotajm hibrdkara metodm pret savm kaimivalstm, ASV prezidenta Donalda Trampa administrcijas konservatvajai politikai, populistisko un nacionlistisko ideju prstvou kustbu popularittes pieaugumam, k ar visprjiem eopolitiskiem satricinjumiem un konfliktiem, anti-choice kustba Eirop pdjo gadu laik ir ievrojami mobilizjusies, caur neskaidriem un necaurspdgiem kanliem iegstot gan finiansilos, gan cilvkresursus. T, izvrot plaas kampaas, apgrtina un pat apdraud pierdjumos balsttas uz socilo labkljbu, dzimumu ldztiesbu un visprju cilvku brvbu un iespju nodroinanu vrstas politikas stenoanu. K vienu konkrtu piemru, kas ilustr s kustbas ietekmi, var mint Stambulas konvencijas ratificanas apturanu vairks Eiropas valsts, taj skait ar Latvij. Savu mru sasnieganai tiek izmantoti uz puspatiesbm, emocijm un pat meliem bzti vstjumi, kas sj bailes un naidu sabiedrb. Ar ldzgu opozciju un grtbm saskaras ar organizcijas Latvij, piemram, resursu centrs sievietm MARTAS vai biedrba Papardes zieds, kuras, neskatoties uz o organizciju neatsveramo ieguldjumu veselgkas, zinokas, iecietgkas un laimgkas sabiedrbas veidoan, tiek regulri pakautas apmeloanas un pret to vrstas naida kurinanas centieniem. is viss ietekm ar to, k ms skatmies un risinm ar ar HIV saistts problmas, jo bez pierdjumos balsttm zinanm, atkltas sarunas ar sabiedrbu, k ar izlmgas un atbildgas politikas stenoanas nav iespjams sasniegt pozitvu rezulttu.




 
      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA