Biedrba "Apvienba HIV.LV" (ik dienu pl. 9 - 21)
apvieniba@apvienibahiv.lv

 
   
75056

Rezolcija par ldzestbu
Apskatt komentrus (0)


16.12.2016


Biedrbas „DIA+LOGS”
2016.gada 29.novembr rkots Pasaules AIDS dienai veltts konferences
„Ldzestba Latvij: vai varam savdk? vai varam labk?”
dalbnieku pieemt
REZOLCIJA
2016.gada 29.novembra Pasaules AIDS dienai velttaj konferenc Rg prieklasjumus sniegui un noslguma diskusiju panel piedaljuies infekcijas slimbu un narkoloijas rsti, Veselbas ministrijas, Ieslodzjuma vietu prvaldes un nevalstisko organizciju eksperti; rezultt ir fikstas esos problmas cilvka imndeficta vrusa (HIV) infekcijas jom, tostarp, pacientu ldzestbas trkums, identificti ri ldzestbai, k ar sniegti prieklikumi to mazinanai.
Atzts, ka HIV ir viena no centrlajm sabiedrbas veselbas problmm Latvij. To apliecina fakts, ka ik gadus reistrto jauno inficans gadjumu skaita zi Latvija ieem otro vietu Eirop, vairk k trs reizes prsniedzot reiona vidjo rdtju (attiecgi 19,8 un 6,3 gadjumi uz 100 000 iedzvotju 2015.gad). Turklt infekcijas gala stadijas jeb AIDS gadjumu skaita zi Latvija ieem pirmo vietu, Eiropas vidjo rdtju prsniedzot vairk k astoas reizes (attiecgi 6,6 un 0,8 gadjums uz 100 000 iedzvotju)[Eiropas Slimbu profilakses un kontroles centra dati, 2015.]. ANO Apvienot Programma cai ar HIV/AIDS (UNAIDS) izvirzjusi mri ldz 2020.gadam pankt, ka 90% no HIV infictajm personm zina savu statusu, no tm 90% saem rstanu, un no tm 90% rstana ir efektva. Latvijas rdtji aj jom obrd ir oti zemi, proti, tikai 50%-35%-64% [Latvijas Veselbas ekonomikas asocicijas aplses, 2016.]. Viens no iemesliem ai situcijai, kas izceams jo pai, ir pacientu ldzestbas trkums antiretrovrusu terapijai (ART). 2015.gad Latvij no 600 ART uzskanas gadjumiem 310 gadjumos terapija prtraukta, un 51% prtraukanas gadjumu iemesls bijusi pacienta neldzestba. Ar HIV inficts grtnieces biei ir neldzestgas - tikai 43% sievieu savlaicgi stjas grtniecbas uzskait un pietiekami ldzestgi apmekl infektologu [RAKUS stacionra Latvijas Infektoloijas centrs dati, 2016.]. Uzsverams, ka labas ldzestbas gadjum ART ne tikai uzlabo dzves kvalitti un pagarina ma ilgumu HIV infictm personm, bet kalpo ar k efektva profilakses metode, btiski samazinot infekcijas tlku izplatanu citm personm, tostarp jaundzimuajiem. Turpret vja ldzestba ne vien neierobeo infekcijas izplatbu, bet attsta zu rezistentas (nejutgas) infekciju izraiso vrusa formas, kuras vlk grti pakaujas vai nepakaujas rstanai vispr.
Konferenc identificti ri ldzestbai trs dimensijs: no pacienta atkargie faktori (socilekonomiskie, kultras, reliiskie, subjektv pasajta, attieksme pret tradicionlo medicnu u.c.), ar medikamentiem un rstanas procesu saisttie faktori (blakusdiagnozes, pacientu novecoana u.c.) un visprjs veselbas aprpes sistmas trkumu radtie ri (piemram, apstiprinos diagnostikas pieejambas ri - izmaksas, vairku specilistu apmeklana).
Faktors, kas btiski kav izstrdt ldzestbas veicinanas paskumus, ir HIV infekcijas valsts ierobeoanas stratijas vai rcbas plna neesamba.
Neskatoties uz atsevim valst pastvom ldzestbu veicinom iniciatvm, tdm k nevalstisko organizciju izveidoti informatvie materili, informatvie tlrui un pacientu atbalsta grupas, psihologa un psihoterapeita pieejamba RAKUS stacionr Latvijas Infektoloijas centrs un nevalstiskajs organizcijs valst nepiecieama nekavjoa mrtiecga, sistemtiska un ilgtspjga pieeja s problmas risinanai. Konferences gait ir izskanjui konkrti prieklikumi ldzestbas veicinanai:
1)Ar pacientu saistto ru novranai – pacientu izgltoana par ART un atbildgas veselbas uzvedbas praktizanu; mtu kliedana par ART un klasisks medicnas nepiecieambu, efektivitti, un alternatvo, zintniski nepamatoto rstans pamienu atmaskoana; pacientu atbalsta grupu prkljuma paaugstinana (pai sievietm);
2)Ar veselbas aprpi saistto ru novranai – politisk stratisks plnoanas dokumenta HIV infekcijas ierobeoanai izstrde un apstiprinana; imunittes rdtju barjeras atcelana terapijai motivtm un aprpei ldzestgm personm; primrs veselbas aprpes rstu kompetences paplainana HIV aprp; ilgtermia farmakoterapijas prkljuma paplainana opiodu lietotjiem (tostarp buprenorfna iekauana valsts apmaksto medikamentu sarakst); profesionu savstarpjas sadarbbas attstana pacienta gadjuma vadb (infektologs, klniskais farmaceits, imunologs, narkologs, hepatologs, pulmonologs, imenes rsts, ginekologs, psihologs, psihoterapeits, socilais darbinieks u.c.); viena punkta aprpes nodroinana (iespja saemt ART, tuberkulozes terapiju un opiodu aizstjjterapiju vienuviet); profesionu izgltoana (tostarp ldzdiploma izgltbas programms), stigmas mazinana pret HIV-pozitvajiem pacientiem; motivanas prasmju attstana un konfidencialittes stiprinana; rsta un pacienta savstarpjs komunikcijas uzlaboana (par ART blaknm, terapijas ldzmaksjumiem, nevalstisko organizciju sniegtajiem pakalpojumiem u.c.); stratijas attstana savstarpji («rsts-pacients») saskaota rstanas plna izveid, emot vr katra pacienta individulo dzves paradumu specifiku; jauno tehnoloiju izmantoana ldzestbas veicinan (piemram, automtisks atgdinjums szia vai e-pasta veid par krtjo vizti pie rsta, «Skype» vai ldzgu tehnoloiju izmantoana saziai ar medmsu), pozitv eksprestesta atzanu k aizdomm uz saslimanu, un tiesbu ai gadjum izmantot infektologu k ties pieejambas specilistu.
Konferences dalbnieki aicina Veselbas ministriju (VM) organizt sanksmi un koordint no ts izrietou tlku aktvu darbbu nacionla mroga ldzestbas veicinanas mehnisma izveidei, aicinot ldzdarboties VM padotbas iestdes, rstu un farmaceitu asocicijas, nevalstisks organizcijas un pacientu organiztas grupas!




 
      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA